Mauri Kunnass "12 dāvanas Ziemassvētku vecītim"

Ziemassvētku laiks ir klāt! Nu, labi - gandrīz ir klāt. Trešo gadu mūsu Ziemassvētku laika grāmatu klāstam pievienojas kaut kas no somu rakstnieka Mauri Kunnasa veikumiem. Pirms diviem gadiem iepazinām šo autoru ar pirmizdevumu latviešu valodā, grāmatu "Ziemassvētku vecītis". Pērn ar dēlu uzzinājām, kā Ziemassvētku vecītis pēc svētkiem atpūšas, caur grāmatu "Ziemassvētku vecīša brīvdienas". Šogad Zvaigzne ABC jaunai mazo lasītāju paaudzei devusi "12 dāvanas Ziemassvētku vecītim", kas pirmo reizi latviešu valodā izdota 1996. gadā. Tolaik man to lasīt nebija sanācis, taču kopā ar savu dēlu grāmatu arī pati no sirds izbaudu kā bērns.

Anja Portina "Radio Popovs"

"Silts vējš iepūta man ribās un atslābināja muskuļus. Neraugoties uz visu šonakt piedzīvoto, es jutos laimīgs. Un, ja es, vientuļākais puika pasaulē, biju laimīgs, varbūt arī citiem aizmirstajiem vēl bija iespēja tā sajusties. Es vismaz varētu palīdzēt viņiem, likt nojaust, ka viņus nakts tumsā kāds dzird, jā, patiešām dzird." /72.lpp./

Somu rakstnieces Anjas Portinas (Anja Portin) grāmata "Radio Popovs" (Radio Popov) ir ne tikai izklaidējoša un izglītojoša, bet, man šķiet, arī mierinoša. Varētu šķist, ka tevi nekad neviens nedzird, taču patiesībā vienmēr būs kāds, kas tevi sadzirdēs. Vajag vien gana skaļi nopūsties. Arī deviņus gadus vecais Alfrēds kādā vientuļā bezmiega naktī tapa sadzirdēts un apgādāts ar avīzi, sviestmaizi, zeķēm un āboliem. Ar šo sākas neticams piedzīvojums, kurā Alfrēds iegūst jaunus draugus, apgūst jaunas zināšanas un prasmes.

Mauri Kunnass "Ziemassvētku vecīša ziemas brīvdienas"

Ziemassvētki pavadīti un par Ziemassvētku vecīti šķietami varētu aizmirst līdz nākamajai gada nogalei. Taču, vai tiešām jums nav interesanti, ko Ziemassvētku vecītis un rūķi dara, kad dāvanas izdalītas? Kurš gan cits, ja ne somu rakstnieks Mauri Kunnass, zinās labāk gan, kas ir Ziemassvētku vecītis, gan, ko viņš dara pēc svētkiem? Šogad mūsu Ziemassvētku gaidīšanas grāmata bija Mauri Kunnasa "Ziemassvētku vecīša ziemas brīvdienas".

Mēs ar mazo klausītāju pēcsvētku laikam dienu pēc dienas izejam cauri kopā ar Korvantunturu iemītniekiem. Ziemassvētku vecīša un rūķu brīvdienas ilgst trīspadsmit dienas un tās ir prieka un līksmības piepildītas. Korvantunturos līksmo no Pirmajiem Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai. Arī rūķi, tāpat kā cilvēki, saņem dāvanas, mielojas ar neskaitāmiem ēdieniem, iesaistās spēlēs, sacensībās, dzied un dejo. Dažas tradīcijas sakņojas senos ticējumos, bet ir arī unikālas tieši Ziemassvētku vecīša namam un iedzīvotājiem raksturīgas delverības. Un arī cilvēciskas vājības vecītim un rūķim nav svešas - patīk gan kūkām pamieloties, gan paklačoties un laimes spēles izmēģināt. Bet vispār labi, ka brīvdienu ir vairāk nekā viena, jo īpaši, ja tās ir vienīgās brīvdienas visā gadā! 

Eve Hietamies "Tētis skolā"

Ir klāt! Ir klāt! Gaidīju ļoti, ļoti, kā Anti Pasanens tiks galā ar spriedzi, aizsūtot dēlu Pāvo uz pirmo klasi? Sagaidīju! Somu rakstnieces Eve Hietamies pirmo grāmatu "Tētis uz pilnu slodzi" un otro turpinājumu "Tētis diviem" abas lasīju pavasarī, 2019. un 2020.gadā. Trešā grāmata "Tētis skolā" bija jāgaida līdz vasaras beigām, tāpēc biju īpaši priecīga to pagājušā nedēļā beidzot saņemt e-pastā. Īsumā par Pasanenu ģimenītes stāstu: Karsto punktu žurnālists un vispār normāls vecis Anti Pasanens gatavojās kļūt par jauno tēvu, taču negaidīti nonāca vientuļā tēva lomā. Ar to visa viņa dzīve, pašsaprotami, sagriezās kājām gaisā. Sievietei vismaz ir grūtniecības laiks, lai sagatavotos gaidāmajām bezmiega naktīm, autiņiem, rotaļlietām un bērna attīstības/miega fāzēm. Vīrietim, kurš nav diez ko iejūtīgs pret savu sievu grūtnieci, sagatavošanās paskrējusi secen. Pirmajā grāmatā Anti tiek pāri zīdaiņa posmam un iegūst savu atbalsta komandu. Otrajā grāmatā dēlēns Pāvo dodas uz bērnudārzu, kamēr tētis cenšas nesajukt prātā, apgūstot arī meiteņu audzināšanas īpatnības. Trešās grāmatas nosaukums jau pasaka priekšā - Pāvo sasniedzis skolas vecumu. Arī šajā posmā tētim jāapgūst daudz jauna un pie viena jācenšas neprojicēt uz dēlu paša skolas laika psiholoģiskās traumas.

Petri Tamminens un Valpuri Kertula "Kā sagaidīt citplanētieti. Pieci svarīgi padomi"

Kad izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāve man atsūtīja ziņu, ka iznākusi somu rakstnieka Petri Tamminena un ilustratores Valpuri Kertulas grāmata ar padomiem, kā sagaidīt citplanētieti, es sākumā atteicos no tās. Nedaudz sāku iepazīstināt dēlu ar kosmosu, bet negribēju vēl jaukt viņam prātu ar citplanētiešiem, kamēr viņš pats par tiem neinteresējas. Turklāt mums abiem ar puiku pēdējā laikā ir ļoti daudz lasāmā un dēls arī mēdz aizvien biežāk teikt, ka noguris no mācīšanās dārziņā, tāpēc vakaros vairāk ļauju viņam brīvo darbošanos un ar jaunumiem cenšos nepārslogot. Savukārt brīvdienas cenšamies piesātināt ar būšanu ārā un kustēšanos. 

Apmēram nedēļu pēc pirmās ziņas ieraudzīju arī man piedāvātās grāmatas "Kā sagaidīt citplanētieti. Pieci svarīgi jautājumi" anotāciju, sapratu, ka citplanētietis te ir tikai metafora, lai apzīmētu kaut ko nepazīstamu, nesaprotamu un varbūt pat biedējošu.

Mauri Kunnass "Ziemassvētku vecītis"

Mans bērns (tāpat kā visi bērni) ārkārtīgi gaida Ziemassvētkus un sniegu. Lai lieki nesāpinātu mazo sirsniņu par to, ka svētki vēl tālu un no sniega vēl ne smakas, līdz decembrim biju noslēpusi visas Ziemassvētku grāmatas un tās, kurās ir runa par sniegu. Līdz ar decembri pamazām velku ārā gan iepriekš lasītās, piemēram, pērnā gada jaunumu Lēlo Tungalas "Sniegavīra Ludviga laime" vai sen izdotu izdevniecības "Egmont" biezo lapu grāmatu par Ziemassvētku vecīti, kurš dāvanas piegādā lidojošā sniega motociklā, kā arī pērn pirms ceļojuma iegādātu apgāda "Madris" biezo lapu grāmatu ar sīko detaļu meklēšanu, kuras autore Suzanne Gernhoizere (par abām pēdējām laikam neesmu rakstījusi). 

Ar dēlu šogad esam kopīgiem spēkiem uzrakstījuši vēstuli Ziemassvētku vecīša birojam Ziemupē. Nezinu, kā Ziemupes rūķiem ar atbildēšanu, tāpēc ziedoju palīdzībai vardarbībā cietušajiem nodibinājumā "Centrs Dardedze", lai dēls saņem arī atbildi. Starp citu, manuprāt, lieliska iniciatīva darīt labu un saņemt labu caur "Centrs Dardedze" iniciatīvu "Citāda dāvana". Vēl ir iespēja piedalīties arī pašam! Savukārt par grāmatām atkal parunājot, šogad esmu papildinājusi grāmatu plauktu gan ar Zvaigzne ABC no jauna izdoto Margaritas Stārastes "Ziemas pasaka" (par to varbūt taps cits bloga ieraksts), gan vēl vienu šī paša apgāda no jauna izdotu grāmatu - somu rakstnieka Mauri Kunnasa darbu "Ziemassvētku vecītis".

Magdalena Hai un Tēmu Juhani "Šausmu veikaliņš un briesmīgais kutināmais pulveris"

Ja mazliet slinkam jaunajam lasītājam meklējat kompromisu starp klasisku komiksu un pilnteksta stāstu, var pamēģināt somu rakstnieces Magdalenas Hai un ilustratora Tēmu Juhani grāmatiņu "Šausmu veikaliņš un briesmīgais kutināmais pulveris". Vismaz aptuveni šādi es esmu uzzīmējusi galvā šīs grāmatas lasītāju. Stāsts par deviņus gadus veco Niniju varētu aizraut aptuveni tāda paša vecuma auditoriju, ja atceros sevi astoņu, deviņu gadu vecumā.

Ninja ir apņēmības pilna nopelnīt naudu savam sapnim - velosipēdam. Tikai mazliet jocīgs cilvēks varētu dot darbu bērnam, tāpēc meitene dodas uz Šausmu veikaliņu. Tur viņa ierauga, ka veikaliņa īpašnieks Vecais Dīvainis vārtās pa grīdu, nespējot beigt smieties. Kopā ar veikala draudzīgo spoku Pēci Ninija meklē īpašu pulveri, lai sirmajam vīram palīdzētu. 

Eve Hietamies "Tētis diviem"

Pikets pie izdevniecības man nebija jārīko, pat jāgaida bija salīdzinoši neilgi un somu rakstnieces Eve Hietamies otro grāmatu par Anti un Pāvo Pasaneniem "Tētis diviem" varēsim lasīt jau šajā pavasarī, bet es esmu to izlasījusi vēl pirms tulkojums nonācis uz papīra. Liels paldies izdevniecībai par šādu patīkamu bonusu dzīvē! Turklāt pie manis ieradās versija vēl bez ISBN numura un ar "xxx" korektora, literārā redaktora un fotogrāfiju apzīmējumu vietā. Tāpēc arī šoreiz bloga ierakstu ilustrēju ar somu valodas versijas vāku.

Pirmā daļa "Tētis uz pilnu slodzi" iepazīstināja ar Anti Pasanenu, kura sieva Pija dažas dienas pēc dzemdībām iesēdās taksometrā un aizbrauca. Tāds sīkums - Anti palika viens ar dažas dienas vecu zīdaini uz rokām. Otrajā daļā "Tētis diviem" (un Tarhapäivä nav nekāda nieru diena vai dārziņdiena, kā es centos ar gūgli saprast pēc pirmās grāmatas izlasīšanas) lasītājs turpina dzīvot līdzi tēva un dēla ķibelēm un ikdienai. Pāvo nu jau ir pieci gadi, viņš nav nomušīts vai neglābjami sakropļots, Anti viņu aizvien audzina viens, tēvs ir atgriezies darbā, savukārt dēls iet dārziņā, kur ik pa laikam uzrodas lapiņas, lapiņas, lapiņas un uz tām ļoti svarīga informācija. Dzīve rit savu gaitu līdz pēkšņi Anti nākas uzņemties rūpes par vēl vienu bērnu. Labi vismaz, ka Tertu ir Pāvo vecuma un šķietami diezgan pazīstams bērns. Anti šādās situācijās neiekuļas, viņš tajās tiek ierauts - tā ir frāze, kas tiek atkārtota vairākas reizes un ir ļoti trāpīga.

Sofi Oksanena "Norma"

Manā lasāmvēlmju Somu rakstnieces Sofi Oksanenas darbi bija vairāki. Grāmata "Staļina govis" veikalos vairs nav nopērkama un to vēlos izlasīt gan iekļautās vēstures dēļ (soma un igaunietes jauktā ģimenē audzis bērns padomju mērces reālijās), kas turklāt ir gandrīz vai autobiogrāfiska, gan tamdēļ, ka stāsts arī ekranizēts. Savukārt "Norma" mani piesaistīja ar anotācijā iepīto kacekli par maģiskiem matiem un noslēpumiem. Laimīgā kārtā "Norma" pieejama lasīšanai elektroniskajā bibliotēkā www.3td.lv. Uz grāmatu klubiņa februāra tikšanos mums jālasa tā dēvētie "cosy detectives", ieskatījos savā sarakstiņā no tā, ko gribu kādreiz izlasīt iekš e-bibliotēkas un domāts, darīts ķēros klāt Normai un tam, kā viņa meklēs mātes patiesos nāves iemeslus. Nav taču Norma nekāda profesionālā izmeklētāja, tad jau grāmata varētu ielīst "cosy detectives" lauciņā? Nekā nebija. Februāris jau sācies, bet nekāds omulīgais detektīvs man rokās vēl nav trāpījies.

Rīta Jalonena "Skaidrums"

"Laiks vienmēr pārvieto robežas uz citām vietām, nemainīga nepaliek neviena definīcija. Kurš pateiks, kāds ir pareizais veids būt cilvēkam?"

Somu rakstnieces Rītas Jalonenas darbs "Skaidrums" ir veltījums jaunzēlandiešu rakstniecei Dženetai Freimai (1924 - 2004) un viņas dzīvei. Lai arī grāmata balstīta reālos biogrāfiskos faktos un tajā iekļauti citāti no Dženetas Freimas vēstulēm, tomēr gluži biogrāfija tā nav. Šī ir grāmata, kas vispirms piesaista ar vizuālo noformējumu - sūnu zaļums lapās uzreiz aiz vāka, vīteņi vai ķerstošos žestos izstieptas rokas un viena acs nolūkojas lasītājā vēl pirms sastapšanās ar tekstu. Par pašu tekstu ir grūti kaut ko teikt, jo grāmatas būtība izstāstīta īsajā anotācijā uz pēdējā vāka, taču teksta garu un radīto atmosfēru iespējams sajust tikai lasot.
Ja meklēju asociācijas ar citiem agrāk lasītiem darbiem, tad jau  "Skaidruma" lasīšanas gaitā nevilšus iešāvās prātā domas par Silvijas Plātas "Stikla kupols".

Jūli Niemi "Tu neiesi viens"

Somu rakstnieces Jūli Niemi grāmatai "Tu neiesi viens" pieķēros šī gada lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" ietvaros. Šī grāmata ir no tām, kas ievietotas vecākiem lasāmo kategorijā, lai arī šī darba pamata auditorija varētu būt jaunieši paši. Sārtos toņos ieturētie vāki slēpj sevī stāstu par diviem jauniešiem, Adu un Egzonu, kaut kur Somijā. Ada ir vietējā, bet bieži vien neiederas ainavā, savukārt Egzona ģimenes izcelsme ir Kosova, lai arī Egzons pats tur ne reizi nav bijis. Jauniešiem ir 15 gadi, gluži paredzami viņi iemīlas vai vismaz domā, ka ir iemīlējušies, un gluži normālas ir viņu ikdienas problēmas un rūpes - pirmā mīlestība, pirmais sekss, ballītes un pirmās piedzeršanās reizes, pamatskolas beigšana un tālākā ceļa izvēle, iederēšanās bariņā, attiecības ar vecākiem utt. Turklāt skarta arī mūsdienās tik modernā un aktuālā bēgļu tēma - lai arī Egzons dzimis jau Somijā, viņa ārējais izskats uzreiz apliecina, ka viņa ģimenes izcelsme nav Somija. Tas ir tas, ko es saskatu ar prātu, bet mana lasītāja sirds grib saukt "Neticu! NE-TI-CU!!!".

Eve Hietamies "Tētis uz pilnu slodzi"

Viens milzīgi trekns pluss sadarbībai ar izdevniecībām ir iespēja dažu labu grāmatu izlasīt pat vēl pirms tās iznākšanas. Tā man šoreiz ir ar somu rakstnieces Eve Hietamies grāmatu "Tētis uz pilnu slodzi" (somu valodā Yösyöttö jeb Anti un Pāvo Pasaneni #1). Šobrīd rit pēdējie darbi un grāmatu taustāmā formātā visi var sagaidīt jūnija otrajā pusē.
Es savu grāmatu saņēmu e-pastā bez vāka attēla, ieliku elektroniskajā lasītājā un nemaz nepētot to lapu, kur parasti norādīts autors, tulkotājs, autortiesību informācija utt., pārlecu uz virsraksta lapu un sāku lasīt. Es pat nezināju, vai lasu vīrieša vai sievietes sarakstītu grāmatu (tā it kā tam būtu liela nozīme, ne?) un autoru pēcāk apskatīju tikai, gatavojoties rakstīt šo atsauksmi.

Kopumā pēc piecarpus stundām lasīšanas un tajā iekļauto prieka, bēdu, mazliet asaru un viszinīgu smīnu esmu absolūtā sajūsmā par šo grāmatu, izpētījusi visu angļu valodā pieejamo informāciju par autori un šādas tādas druskas tulkojusi google tulkotājā arī no somu valodas (kontekstu sapratu un tas ir galvenais), plus vēl sapratusi, ka šī grāmata ir tikai sākums Anti un Pāvo Pasanenu it kā gluži parastajai, bet vienlaikus arī neparastajai un emocionāli piesātinātajai dzīvei (Goodreads man stāsta, ka Eve Hietamies turpinājusi tēva un dēla stāstu vēl divās grāmatās). Vai es jau rakstīju, ka esmu zemajā startā, lai rīkotu piketu pie izdevniecības un pieprasītu obligāti tulkot arī abus šī stāsta turpinājumus? Izrādās, ka pēc piketa nebūs vajadzības, jo turpinājumi latviešu valodā būs!