Kad izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāve man atsūtīja ziņu, ka iznākusi somu rakstnieka Petri Tamminena un ilustratores Valpuri Kertulas grāmata ar padomiem, kā sagaidīt citplanētieti, es sākumā atteicos no tās. Nedaudz sāku iepazīstināt dēlu ar kosmosu, bet negribēju vēl jaukt viņam prātu ar citplanētiešiem, kamēr viņš pats par tiem neinteresējas. Turklāt mums abiem ar puiku pēdējā laikā ir ļoti daudz lasāmā un dēls arī mēdz aizvien biežāk teikt, ka noguris no mācīšanās dārziņā, tāpēc vakaros vairāk ļauju viņam brīvo darbošanos un ar jaunumiem cenšos nepārslogot. Savukārt brīvdienas cenšamies piesātināt ar būšanu ārā un kustēšanos.
Apmēram nedēļu pēc pirmās ziņas ieraudzīju arī man piedāvātās grāmatas "Kā sagaidīt citplanētieti. Pieci svarīgi jautājumi" anotāciju, sapratu, ka citplanētietis te ir tikai metafora, lai apzīmētu kaut ko nepazīstamu, nesaprotamu un varbūt pat biedējošu.
Grāmata paredzēta bērniem vecumā no piecu gadu vecuma un caur humoru māca bailīgiem un nedrošiem bērniem, kā droši sastapties ar nepazīstamo. Negaidītas tikšanās ar to ir īpašas, ka nav paredzamas un tāpēc ir labi sagatavoties pirms tādas vēl gadījušās. Jau anotācijā norādīts, ka grāmata ir par baiļu pārvarēšanu no nepazīstamiem cilvēkiem, par iemācīšanos tikt galā ar nepatīkamām sajūtām un neērtām situācijām. Tomēr nevienā brīdī tas tieši tā netiek pateikts. Visa pamācība tiek iznesta caur jokiem un amzierēšanos, neuzbāzīgā veidā.
Ļoti jauki ir tas, ka autori grāmatas otrajā pusē iepazīstina arī ar sevi un savām bailēm. Parādot, ka arī pieaugušie ir bijuši bērni un arī pieaugušie mēdz būt nedroši. Man gan trāpījies sabiedrisks un pārdrošs bērns (skaidra lieta, ja vecāki arī ir sabiedriski) un nav bijušas īpašas problēmas vai jāmudina iepazīties ar citiem bērniem laukumiņos. Tomēr tāpat ir interesanti apspriest ar viņu, kā sākt draudzēties un kā uzvesties, ja jūties nedrošs.
Paralēli var un noteikti arī vajag apspriest arī elementāru drošību baiļu mirkļiem - piemēram, neiet līdzi svešiniekiem, nekāpt svešās mašīnās un nepieņemt neko no svešiem cilvēkiem. Šī grāmata, lai arī caur jokiem, bet ārkārtīgi mudina paļauties, būt drošam, uzticēties, būt viesmīlīgam un laipnam. Tieši tamdēļ tā ir labs pamats arī apspriest robežas - cik daudz ir par daudz, un ko tomēr darīt nevajadzētu. Manuprāt, tieši vecāku rokās ir izaudzināt bērnus par drošiem jauniešiem un pieaugušajiem, kuri spēj ne tikai ļauties nezināmajam, bet arī izvērtēt riskus. Vecākiem, vadoties konkrēti pēc sava bērna īpatnībām un uztveres, jāspēj sajust smalkās robežas un starptoņi.
Manuprāt, nedaudz lieka bija atkāpe par bailēm zobārsta uzgaidāmajā telpā. Domāju, ka zobārsts un bailes vispār nav liekami vienā teikumā nekādās kombinācijās, noliegumos vai mēģinājumos iedrošināt, ja vien pieaugušā mērķis patiesi nav iedvest bērnam bailes no zobārsta. Gana daudz apkārt dzirdams un lasāms, kā pieaugušie pārnes uz bērniem savas neveiksmīgās bērnības pieredzes un sāpes, nemaz neļaujot bērnam iegūt pašam savu pieredzi, kas ar mūsdienu metodēm un iespējām, visticamāk, būtu patīkama un nesāpīga.
Īsāk sakot, ja jums ir nedrošs un bailīgs bērns, caur šīs grāmatas pieciem padomiem var mēģināt iedrošināt nenobīties no negaidītiem notikumiem, pasmaidīt, sasveicināties, iepazīstināt ar sevi un būt viesmīlīgam. Ja būsi laipns, tad arī pret tevi būs laipni. Tomēr, šķiet, svarīgākais ir dot laiku jebkādām jūtām un sajūtām - pretī nepazīstamajam un šķietami baisajam jāiet ar smaidu un atvērtu sirdi un tad sirdī būs vieta visādiem brīnumiem. Savukārt, ja jums ir pārdrošs bērns, kuram, iepazīties smilškastē nesagādā nekādas problēmas, šī grāmata var būt par labu pamatu apspriest personiskās drošības noteikumus, vienlaikus neiedzenot bērnu ārprātīgās, ne vienmēr pamatotās bailēs no visa svešā. Ja paralēlais drošības aspekts būtu apspriests arī tekstā, nevis jādomā pieaugušajam lasītājam pašam, grāmata būtu izcils mācīšanās palīglīdzeklis. Bet var arī būt, ka es ar savu pieaugušo prātu esmu nedaudz pārcentusies ar analīzi un grāmata bērnu ne tuvu nespēs pamudināt bezprātīgi mesties uz galvas nezināmajā, un individuāli iedzimtā piesardzība tāpat bērnu dabiski piebremzēs.
No somu valodas grāmatu tulkoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru studiju programmas studentes Laili Sakijeva, Antra Brūvere un Antra Mačāne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru