Laura Knaidla "NePazaudē mani"

Foto no izdevēja Facebook

Rudenī lasīju vācu rakstnieces Lauras Knaidlas (Laura Kneidl) romānu "NePieskaries man" (Berühre mich. Nicht) un dikti sadusmojos par to, ka rakstniece atstāj lasītāju karāties kraujas malā un jāgaida otrā grāmata. Vācu valodā tā jau bija, bet jāgaida bija tulkojums. Esmu sagaidījusi! Burtiski divos vakaros to arī ātri nokraukšķināju kā popkorna paku. Tūlīt, tūlīt otrā grāmata "NePazaudē mani" (Verliere mich. Nicht) jau būs pieejama visiem nepacietīgajiem gaidītājiem, bet man bija iespēja to dabūt vēl pirmsdrukas versijā. Seidžu aizvien moka pagātnes rēgi un Luka gatavs uzklausīt mīļoto, ja vien viņa spētu runāt.

Foto no izdevēja Facebook

Jā, Seidža aizvien mani mazliet kaitināja un man aizvien gribējās bļaut uz viņu - runā taču!!! Jaunā sieviete ļoti maziem solīšiem cenšas veidot savu jauno dzīvi un turēt no tās pa gabalu iepriekšējo. Jā, mazliet paredzami, ka vecā dzīve kādu dienu klauvēs pie durvīm, bet kopumā pusaudžu romānam tas bija labi iznests sižeta pavērsiens. Pārsteidzoši klauvējieni pie durvīm bija vairāki, ne tikai no Seidžas pagātnes. Protams, ka viņā plosās dilemma - mīļā mamma un māsa diemžēl nāk komplektā ar patēvu un Seidžai jāpārvar neskaitāmas iekšējās dilemmas. Viņai jāglabā sev uzspiestais noslēpums, vienlaikus cenšoties saglabāt saikni ar sev tuvākajām sievietēm un nesagraut arī savu jauno dzīvi, mācoties būt "normālai". Man gan nācās pārlasīt iepriekšējās grāmatas pēdējo nodaļu, lai atsauktu atmiņā, uz kādas daudzpunktes tieši Luka un Seidža tur palika, taču turpinājumā otrajā grāmatā ik pa laikam tika atgādināts kaut kas no pirmās, tāpēc, lasot pat pēc pauzītes, daudz galva nav jālauza. Ideālā gadījumā, protams, ir lasīt abas grāmatas vienu pēc otras tagad, kad ir pieejamas abas daļas latviešu valodā.

Pēc labi izstrādāta scenārija Laura Knaidla arī otrajā grāmatā ļauj lasītājam mazliet pavārtīties palagos kopā ar abiem galvenajiem mīlniekiem. Nepiekasīšos mitrajām vietiņām, izciļņiem apspīlētajos bokseršortos, nevainojamiem muskuļiem un tirpstošajām sajūtām - galu galā tas ir romāns pusaudžiem nevis pieaugušām sievietēm. Vienlaikus autore saglabā aktuālu ļoti nopietno tematu - seksuālo vardarbību un traumas, ko rada šādi paša bērna negribēti un nelūgti noslēpumi. Viņa ļauj galvenajiem tēliem augt un atklāties. Varbūt lasītajam var šķist, ka tas notiek kaitinoši lēni, taču pieļauju, ka no morālām traumām cilvēks arī neatkopjas pēc diviem burvju knipjiem un vienas psihoterapijas sesijas. Līdz ar to ar samērā lēno Seidžas pārvērtību, autore saglabā zināmu piesaisti realitātei. Divi cilvēki patiešām cenšas viens otru nepazaudēt, jo sirdij ir grūti pavēlēt. Turklāt šajā romānā ļoti apsveicami, beidzot nav tā saucamo toksisko attiecību ar vienaudžiem (kuras iekļautas daudzos citos pusaudžu romānos). Te ir normālu, saprātīgi domājošu, iejūtīgu, lai arī gados jaunu cilvēku rīcības un lēmumi.

Gods godam ar otro grāmatu Laura Knaidla labi noslēdz stāstu, ļauj aizšķirt pēdējo lapu ar mierīgu prātu, jo pēdējā nodaļā tiek īsi ieskicēta arī galveno tēlu nākotne. Šis noteikti vispirms ir romāns pusaudžiem (ar uzsvaru uz meitenēm), taču arī pieaugušie to var lasīt, ja ir vēlme pēc kaut kā ātri, ātri pārstrādājama, viegla un izklaidējoša, taču vienlaikus arī ar kādu nopietnāku, sabiedrībai svarīgu tematisko līniju. Man savos 16 - 18 gados noteikti būtu patikusi šī grāmata. Mazliet atgādina Skolas romāna sēriju, ko ņēmu lasīšanai bibliotēkā šajā vecumā. Jauki, ka romānā ir arī vairākas atsauces uz mūsdienu kultūru - mūzika, seriāli, grāmatas. Tajā var iedvesmoties tālākai lasāmvielai vai gluži vienkārši seriālu maratonam.