Turpinu pamazām virzīties cauri lielo enciklopēdiju sērijai. Iepriekš jau rakstīju par dinozauru enciklopēdiju, par dzīvnieku enciklopēdiju un iepazinos ar cilvēka uzbūvi. Tagad kārta pienākusi augu pasaulei - Ketija Vilisa, Keitija Skota "Laipni lūgti muzejā: Botanicum". Keitija Skota jau ilustrējusi "Animalium", savukārt bioloģe Ketija Vilisa ir profesore Oksfordas Universitātes Bioloģiskās daudzveidības departamentā un Zinātnes departamenta vadītāja Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā. Viņa caur fosilijām un ar modernām metodēm galvenokārt pēta bioloģisko daudzveidību dažādās ainavās un dažādos laika posmos. Īsāk sakot, dāmas saprot, ko dara un par ko raksta. Šī, tāpat kā pārējās sērijas lielās enciklopēdijas, ir ārkārtīgi krāšņa un īsta estētiska bauda. Enciklopēdijas parasti nemēdz lasīt kā prozu - no vāka līdz vākam - taču es laikam esmu ar enciklopēdijām bērna prātā un pētu no sākuma līdz galam.
Tāpat kā pārējās sērijas grāmatās, mazliet pietrūka saistības ar Latviju un Latvijas vides daudzveidību. Bet tā jau ir ar grāmatām, kuras tulkotas latviešu lasītājam. Visticamāk jau, ka līguma nosacījumi arī diez ko daudz neļauj variēt ar šādu grāmatu pielāgošanu attiecīgās valsts tirgum. Nerimtīgi virmoja galvā domas, ka es labprāt lasītu šāda tipa enciklopēdiju tikai ar Latvijas dabu vien. Nez, tāda visaptveroša un krāšņi ilustrēta Latvijas dabas enciklopēdija ir izdota? Man pat būtu padomā cilvēks, kuram piestāvētu tādu enciklopēdiju ilustrēt - Instagram sekoju Zanei Kārkliņai un viņai ir fantastiskas augu skices!
Atgriežoties pie britu autoru botāniskās pasaules - šajā grāmatā var uzzināt par pirmajiem augiem uz zemeslodes, par dažādiem kokiem, palmām un cikadejām, lakstaugiem, graudzālēm, vilkvālītēm, grīšļiem un doņiem, kā arī par orhidejām, bromēlijām un vairākām dzīves vidēm. Izrādās, ka ne visas palmas ir palmas, jo dažas ir cikadejas. Īpaši skaistas bija lappuses par lietus mežiem - es esmu īsts augu cilvēks, kurš pagaidām nevar izveidot sev savu "lietus mežu" dzīvoklī. Un tad vēl šim lietus mežam apkārt varētu ierāmēt un sakārt vairākus Botanicum enciklopēdijas atvērumus!
Šī noteikti nav grāmata dabas zināšanu apguvei pavisam maziem bērniem un stipri būtu jāpiedomā, lai tajā atrasto informāciju savilktu kopā ar Latvijas dabu vai atrastu, kā veidot asociatīvās saites, taču mēģināt var. Tomēr redzesloka paplašināšanai tā der jau četru, piecu gadu vecumā un, nenoliedzami lielā šī darba vērtība ir vizuālais baudījums. Patiesībā grāmata pie mums "dzīvo" jau vairāk nekā gadu un esmu dēlam piedāvājusi uz skujkoku čiekuru ilustrāciju lapas pamata salīdzināt un izvietot arī mums mājās savāktos dažādos čiekurus. Daudzveidība, protams, nav tik liela kā grāmatā, bet labi var redzēt, ka arī Latvijā aug ne tikai egle un priede parastās. Lielākiem bērniem, kuri jau izprot pasaules plašumu un vēstures dziļumu, gan šī grāmata noderēs arī informatīvi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru