Sīri Petešena "Burbulis"

Grāmatas pavisam maziem bērniem mani mudina izpētīt dēls, savukārt par grāmatām vecākiem bērniem uzzinu dažādos veidos. Šoreiz ar Lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" pamudinājumu esmu izlasījusi norvēģu rakstnieces Sīri Petešenas (Siri Pettersen) grāmatu "Burbulis" ("Bobla"). Žūrija šo grāmatu ievietojusi 11+ vecuma kategorijā, bet man ir aizdomas, ka tas darīts vien tamdēļ, ka galvenā varone Kīne ir 11 (gandrīz 12) gadus veca, nemaz īpaši neiedziļinoties saturā. Šī grāmata cenšas balansēt uz vairākām nostieptām virvēm - tas cenšas būt jauniešu problēmas atklājošs darbs par to, cik nesaprasti bērni jūtas, vienlaikus parādot bērnu kā egocentrisku iegribu apmierinājuma meklētāju. Savukārt tos, kuri nav uzrunāti ar iepriekšējo virzienu, mēģināts paķert ar fantāzijas un fantastikas elementiem. Ja ar to vēl ir bijis par maz, autore centusies aktualizēt arī dabas aizsardzības, kā arī nevajadzīga pārpatēriņa un dabas piesārņojuma problēmu.

Kīne it kā ir parasta meitene, ar parastām problēmām, bet iekļūst pavisam neparastā vietā vai lietā - burbulī. Sākotnējais glābiņš pārvēršas par piespiedu ieslodzījumu un sodu, atklājot Kīnei visu, ko, ar savām egoistiskajām kapēm uz acīm, viņa nav pamanījusi.

Toms Kreicbergs "Havanas kaķu karalis"

Kuba, salsa un saule. Tā trīs vārdos varētu raksturot angļu valodā (labi, arī latviešu valodā) rakstošā latviešu rakstnieka Toma Kreicberga (Tom Crosshill) jaunāko latviešu valodā tulkoto grāmatu "Havanas kaķu karalis". Tomēr tas nemaz nav viss, par ko ir šī grāmata.

Vispār Toms ir ne tikai rakstnieks, bet arī konsultants un biznesa treneris un viņam ir ļoti aizraujošs blogs par tematiem saistībā ar naudu, biznesu un pelnīšanu un tieši caur viņa blogu laikam arī vispirms uzzināju par Tomu. Brīdinu, Toma blogā var iestrēgt uz vairākām stundām, jo viņš raksta interesanti, par nopietno nedaudz caur humora prizmu!

Maijā, kad "Havanas kaķu karalis" nonāca pie lasītājiem Latvijā, man bija daudz citas lasāmvielas un tāpēc nemaz nelūdzu izdevniecībai atsauksmju eksemplāru, lai arī kādreiz izlasīt tomēr šo darbu gribēju. Tāda iespēja radās, kad pavisam godīgi uzvarēju konkursā un biju pirmā pēc balvas, kas nozīmēja lielākas izvēles iespējas starp piedāvātajām balvu grāmatām. Savukārt jau pēc konkursa, lasīšanu ilgi neatlikt pamudināja tas, ka "Havanas kaķu karalis" ir arī viena no lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" 2019.gada saraksta grāmatām, ieteikta lasīšanai vecuma kategorijā 15+ gadi. 

Linda Malelija Hanta "Zivs kokā"

"Ja zivi vērtētu pēc prasmes rāpties kokos, tā taču uzskatītu sevi par nekam nederīgu radību..."

Ellija bieži maina skolas, jo tēvs ir karavīrs un tas nozīmē biežu pārvākšanos uz aizvien jaunu dienesta vietu. Un šķiet tieši biežās dekorāciju maiņas dēļ Ellijai izdevies līdz sestajai klasei noslēpt savu neprasmi lasīt. Un Ellija nav stulba, viņai labi padodas darbības ar skaitļiem un viņa ir izcila zīmētāja. Vienkārši Ellijai vajadzīga nedaudz atšķirīga pieeja visam, kas saistīts ar burtiem. Disleksija jeb grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes ir Lindas Malelijas Hantas grāmatas "Zivs kokā" galvenais temats un sižets saistīts ar to, kā Ellijai izdodas beidzot atklāties, jo viņas dzīvē ir ienācis īstais skolotājs, iegūt draugus un atrast savu vietu ne tikai skolā, bet arī pašas dzīvē. Šī ir viena no lasīšanas veicināšanas pasākuma Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija šī gada programmas grāmatām un ieteikta lasīšanai vecākiem pašiem. Ļoti ceru, ka vecāki, paši izlasījuši šo darbu, iedos to izlasīt arī saviem bērniem, kuri prot lasīt. Savukārt vecāki, kuru bērniem ir kaut kādas mācīšanās grūtības, varētu šo grāmatu lasīt kopā ar bērnu.

Dženifera Nivena "Mūsu spožās dienas"

Divi jaunieši ar dažādiem mērķiem tuvākai un tālākai nākotnei. Finčs un Violeta satiekas uz zvanu torņa dzegas. Viņi katrs atsevišķi bija uzkāpuši tur ar vienu mērķi - paskatīties kā būs, kāda būs sajūta. Violeta ir zaudējusi māsu un tagad palikusi par vienīgo savu vecāku cerību piepildītāju. Finčs izdomā sev aizvien jaunus tēlus, kuros iejusties, bet skolā tiek saukts par dīvaini. Divi cilvēki ar dažādām rētām viņu sirdī un prātā satiekas uz dzegas un tālākais jau ir Violetas ceļš uz dzīvotgribas atjaunošanu un vainas sajūtas izskaušanu un Finča kūleņu kūleņi caur viņa daudzajām personībām.  

Amerikāņu rakstnieces Dženiferas Nivenas darbs "Mūsu spožās dienas" nav vis nekāds cukursaldais, rozā mākoņiem piebērtais mīlas stāsts jauniešiem un jaunietēm. Šī ir ļoti nopietna grāmata, kuru patiesībā nemaz katrs jaunietis nedrīkstētu lasīt. Meitene atkal iemācās dzīvot no puiša, kurš to vien domā, kā nomirt, bet aizvien katru dienu atrod jaunus veidus, kā to neizdarīt. Autore aicina ar to runāt par savām psiholoģiskajām problēmām, nepalikt savā purvā vienam, turklāt viņa šo grāmatu rakstījusi no pašas pieredzes prizmas.

Jūli Niemi "Tu neiesi viens"

Somu rakstnieces Jūli Niemi grāmatai "Tu neiesi viens" pieķēros šī gada lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" ietvaros. Šī grāmata ir no tām, kas ievietotas vecākiem lasāmo kategorijā, lai arī šī darba pamata auditorija varētu būt jaunieši paši. Sārtos toņos ieturētie vāki slēpj sevī stāstu par diviem jauniešiem, Adu un Egzonu, kaut kur Somijā. Ada ir vietējā, bet bieži vien neiederas ainavā, savukārt Egzona ģimenes izcelsme ir Kosova, lai arī Egzons pats tur ne reizi nav bijis. Jauniešiem ir 15 gadi, gluži paredzami viņi iemīlas vai vismaz domā, ka ir iemīlējušies, un gluži normālas ir viņu ikdienas problēmas un rūpes - pirmā mīlestība, pirmais sekss, ballītes un pirmās piedzeršanās reizes, pamatskolas beigšana un tālākā ceļa izvēle, iederēšanās bariņā, attiecības ar vecākiem utt. Turklāt skarta arī mūsdienās tik modernā un aktuālā bēgļu tēma - lai arī Egzons dzimis jau Somijā, viņa ārējais izskats uzreiz apliecina, ka viņa ģimenes izcelsme nav Somija. Tas ir tas, ko es saskatu ar prātu, bet mana lasītāja sirds grib saukt "Neticu! NE-TI-CU!!!".

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2019

Pērn ar lielu aizrautību iesaistījos Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas lasīšanas veicināšanas programmā vecāku kategorijā, par izlasīto rakstīju gan blogā, gan beigās, saņemot bibliotēkā pieejas kodu, aizpildīju atsauksmju anketu žūrijas lapā. Mazliet gan biju apbēdināta, ka par žūrijas noslēguma pasākumiem un rezultātiem sociālajos tīklos nemanīju necik daudz informācijas, lai neteiktu, ka tādas nebija vispār. Tamdēļ ar zināmu regularitāti apmeklēju žūrijas mājas lapu, lai ar nožēlu ieraudzītu, ka noslēguma pasākums aizritējis tieši pāris dienas iepriekš un varēju apskatīt tikai rezultātus, ne pati doties uz grāmatu svētkiem.

Par spīti 2018.gada pasākuma apbēdinājumiem, ar lielu prieku vakar Twitter ieraudzīju šī gada pasākuma plakātu. Nezinu, kad žūrijai lasāmās grāmatas tika izsludinātas 2018.gadā, jo iesaistījos tikai augustā, bet šogad šķiet, ka pasākums izziņots ļoti laicīgi. Bet atkal jāizsaka arī sava deva kritikas. Mājas lapā lasamkoks.lv saraksts ar grāmatām teksta formātā jau ievietots, bet ne plakāti, ne bukleti un citi vizuālie materiāli uz šī raksta publicēšanas brīdi nav pievienoti. Ilustrāciju aizņēmos no žūrijas Twitter konta. Savukārt mājas lapā esošais spraudnis uz Facebook kontu aizvirza pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas profilu (loģiski), kurā nav ne pušplēsta vārda par žūriju (bēdīgi).