pirmdiena, 2020. gada 7. decembris

Mauri Kunnass "Ziemassvētku vecītis"


Mans bērns (tāpat kā visi bērni) ārkārtīgi gaida Ziemassvētkus un sniegu. Lai lieki nesāpinātu mazo sirsniņu par to, ka svētki vēl tālu un no sniega vēl ne smakas, līdz decembrim biju noslēpusi visas Ziemassvētku grāmatas un tās, kurās ir runa par sniegu. Līdz ar decembri pamazām velku ārā gan iepriekš lasītās, piemēram, pērnā gada jaunumu Lēlo Tungalas "Sniegavīra Ludviga laime" vai sen izdotu izdevniecības "Egmont" biezo lapu grāmatu par Ziemassvētku vecīti, kurš dāvanas piegādā lidojošā sniega motociklā, kā arī pērn pirms ceļojuma iegādātu apgāda "Madris" biezo lapu grāmatu ar sīko detaļu meklēšanu, kuras autore Suzanne Gernhoizere (par abām pēdējām laikam neesmu rakstījusi). 

Ar dēlu šogad esam kopīgiem spēkiem uzrakstījuši vēstuli Ziemassvētku vecīša birojam Ziemupē. Nezinu, kā Ziemupes rūķiem ar atbildēšanu, tāpēc ziedoju palīdzībai vardarbībā cietušajiem nodibinājumā "Centrs Dardedze", lai dēls saņem arī atbildi. Starp citu, manuprāt, lieliska iniciatīva darīt labu un saņemt labu caur "Centrs Dardedze" iniciatīvu "Citāda dāvana". Vēl ir iespēja piedalīties arī pašam! Savukārt par grāmatām atkal parunājot, šogad esmu papildinājusi grāmatu plauktu gan ar Zvaigzne ABC no jauna izdoto Margaritas Stārastes "Ziemas pasaka" (par to varbūt taps cits bloga ieraksts), gan vēl vienu šī paša apgāda no jauna izdotu grāmatu - somu rakstnieka Mauri Kunnasa darbu "Ziemassvētku vecītis".

Sākšu ar to, ka esmu absolūtā sajūsmā par Mauri Kunnasa grāmatu! Tā pirmo reizi iznāca jau 1981. gadā un kopš tā laika tulkota vairāk nekā 20 valodās. Kāpēc man ir tāda sajūsma? Tāpēc, ka grāmata pilnībā atbilst tām audzināšanas metodēm, ko mēs cenšamies piekopt mājās un leksikai, ko jau izmantojām saistībā ar Ziemassvētkiem. Mauri Kunnass parādījis bērniem un pieaugušajiem saprotamā veidā Ziemassvētku vecīša darbīgo ikdienu, kā arī to, ka viņam ir prasmīga un plaša palīgu komanda. Tas palīdz atbildēt uz jautājumu - kā Ziemassvētku vecītis paspēj sagādāt pa dāvaniņai katram bērnam. Taču aizraujošā noslēpumā paturēts, kā vecītis tās paspēj piegādāt vienā naktī. Šajā grāmatā atklāts arī, kā radušies Ziemassvētku vecīša palīgi un kādām prasmēm viņiem jāpiemīt, uzskaitīti dažādie amati un kas šo amatnieku rokām top, nav aizmirsts arī par darba drošību. Šajā grāmatā ir arī paslēpta labā doma par kopīgu komandas darbu, kurā katrs iesaistās ar savām prasmēm, lai kopā sanāktu kaut kas liels. Savukārt par ikdienu vēl ieskanas draudzīga un ģimeniska kopā dzīvošana, kur lielu darbu darīšanai ir arī kāds, kas darītājus apčubina (Ziemassvētku vecīša kundze). 

Lai bērni negaidītu no vecīša neizpildāmus brīnumus, ir arī pieminēts, ka vecītis no vēstulēs saņemtajiem garajiem dāvanu sarakstiem katram bērnam sagatavo vienu dāvaniņu, bet pārējās jau ir mammu un tētu sarūpētās. Tieši šādi arī es biju savam bērnam stāstījusi, kad viņš, saskatījies televīzijā nebeidzamās rotaļlietu reklāmas, jau bija aizsapņojies garumgarā vēlamo dāvanu sarakstā. No mārketinga viedokļa saprotu ražotājus un pārdevējus, kas rotaļlietu reklāmas liek jau ap vakara ziņu laiku, kā mamma - dusmojos par reklāmu daudzumu un izvietojumu raidlaikā. Kad bijām aprunājušies par vecīša iespējām sagādāt dāvanas, dēls savās vēlmēs palika pie divām dāvanām un lūguma vecītim neskriet uzreiz naktī prom, bet sagaidīt rītu, lai viņi var apsveicināties (par šo neizpildāmo lūgumu man vēl būs bērns jāmierina Ziemassvētku rītā, ehh, vecāku dzīve...). 

Savukārt par bērnu labo uzvedību šajā grāmatā padomāts, pastāstot, ka rūķīši izmanīgi slēpjas un ziņo Ziemassvētku vecītim par bērnu labo uzvedību. Man patīk, ka šis iznests ar prasmīgu brīdinājumu, ko vecākiem izmantot arī ikdienā - rūķi visu vēro. Mūsu mājās nav pieņemts draudēt ar to, ka par sliktu uzvedību nebūs dāvanu, jo pie mums dāvanas saņem visi, kuri pat pēc kārtīgas izvillošanās un dusmām prot atnākt atvainoties, izrunāties un samīļoties. Prasme atvainoties un samīļoties pēc strīdiem svarīga gan bērniem, gan pieaugušajiem - mēs esam piemērs saviem bērniem un piedomājam, lai tādi būtu.

Pasakiet, vai šāda skaista, krāsaina un detaļām pilna grāmata, kurā meistarīgi iepītas tik daudzas pedagoģiskās prakses nav nosaucama par IZCILU Ziemassvētku gaidīšanas laika grāmatu? Tā patiešām IR izcila! Lai arī Zvaigzne ABC mājas lapā norādīts, ka paredzēta lasītājiem no piecu gadu vecuma, varu ar pilnu pārliecību teikt, ka jau četrus gadus vecs bērns grāmatu uztver ar atbilstošu izpratni, atbildību un brīnuma sajūtu. Vienīgais, ka teksta dažās lapās ir nedaudz vairāk nekā četru gadu vecumā  pietiktu pacietības uzklausīt līdz galam. Taču brīžos, kad dēls jau gribēja šķirt nākamo lapu, bet es vēl neesmu pabeigusi teikumu, pacietos, ļāvu bērnam pašķirt, paskatīties un tad pārliecinoši atšķīru atpakaļ, sakot, ka vēl neesmu pabeigusi lasīt šajā lapā.

Ļoti ceru, ka Zvaigzne ABC no jauna mums dāvinās arī 1996.gadā izdoto Mauri Kunnasa "12 dāvanas Ziemassvētku vecītim". Bērna ticībai brīnumam tomēr atvēlēts tik īss laiks! 



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru