Keitija Vīdemane un Dženifere Z. Pekstone "Laipni lūgti muzejā: Anatomicum"

Zināmā mērā es izpildu parādu pati sevi - beidzot izlasu enciklopēdijas, kas mūsu mājās dzīvo jau kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem. Lai arī manam bērnam grāmatu sērija "Laipni lūgti muzejā" vēl nav īsti pa uztverei, pērn lūdzu omēm Ziemassvētkos dāvināt tieši šīs grāmatas. Esmu jau guvusi mācību, kad kaut ko, manuprāt, informatīvi vērtīgu nenopērku, jo šķiet dēla vecumam vēl neatbilstoši, bet, kad vajadzīgs un atbilstošs, grāmata vairs nav nopērkama. 

Jau rakstīju par sērijas grāmatām "Laipni lūgti muzejā: Dinosaurium" un "Laipni lūgti muzejā: Animalium". Šoreiz kārta rakstīt par ceļojumu cilvēka ķermenī. Viena no grāmatas "Laipni lūgti muzejā: Anatomicum" autorēm ir ārkārtīgi talantīga un prasmīga amerikāņu māksliniece un tetovējumu veidotāja Keitija Vīdemane (Katy Wiedemann). Viņa īpaši specializējas uz cilvēka anatomijas attēlošanu mākslā. Medicīnas un mākslas sastapšanās vietnē iespējams apskatīt dažus viņas mākslas darbus. Savukārt otra autore Dženifere Z. Pekstone (Jennifer Z Paxton) ir zinātniece, bioloģe, pasniedzēja Oksfordas universitātē. Abas kopā viņas izveidojušas aizraujošu ceļojumu cilvēka ķermenī visos tā slāņos.

Cilvēka anatomijas enciklopēdija veidota no sešām lielām daļām - Muskuļu un skeleta sistēma; Asinsrites un elpošanas orgānu sistēmas, Gremošanas orgānu sistēmas; Nervu sistēma; Imūnsistēma un limfātiskā sistēma, kā arī Iekšējās sekrēcijas dziedzeru un dzimumorgānu sistēmas. Grāmatas "Laipni lūgti muzejā: Anatomicum" ilustrācijas veidotas ar tinti un ūdenskrāsām, pēc tam digitalizētas (par ilustrāciju tehniku norādīts katras enciklopēdijas "pasītē", kas, man šķiet ļoti interesanti).

Ja iepriekš apskatītās "Laipni lūgti muzejā" sērijas enciklopēdijas bija diezgan specifiskas ģeogrāfiski vai tematiski, vairāk piemērotas pusaudžiem un pieaugušajiem, tad šī nu reiz ir tā grāmata, kuru var skatīties arī mans četrus gadus vecais bērns. Ik pa laikam kopā pāršķirstām, kad viņam rodas kādi jautājumi par ķermeni. Ilustrācijas ir ļoti reālistiskas, tāpēc mazajam pētītājam ir diezgan nepārprotami saprotams, par ko attēlos stāstīts. Pagaidām ar četrus gadus vecu bērnu aktuālākās bijušas nodaļas par gremošanas sistēmu, lai saprastu, kur nokļūst apēstais, kā arī par bērna attīstību no mazas sēkliņas līdz piedzimšanai gatavam mazulim. Arī pieaugušajam šī grāmata varētu būt noderīga, lai atcerētos, no kā pats esi veidots. Ne jau katru dienu aizdomājamies, kāds sarežģīti savīts uz kaulu režģa uzmests muskuļu, nervu, cīpslu tīkls mēs esam. Cilvēka ķermenis ir tik komplekss, ka vienā grāmatā, protams, to neielikt, taču vispārīgu ieskatu par to, cik daudz slāņu ir mūsu miesai, gan iegūsiet. Lieliska populārzinātniski izklaidējoša ilustrāciju krātuve!

Arī šīs enciklopēdijas beigās ir norādes uz papildus vietām, kur meklēt noderīgu informāciju. Diemžēl šajā grāmatā nav nekā no Latvijas vietnēm. Es pievienotu norādi, piemēram, uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju Antonijas ielā 1, kas uz grāmatas tulkošanas brīdi bija, manuprāt, lielākā zināšanu krātuve par cilvēka anatomiju. Šogad decembrī atklāts arī Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs Kronvalda bulvārī 3 (apmeklētājiem gan tas būs pieejams tikai kaut kad nākotnē). Toties atrodamas saites uz dažādām izglītojošām filmiņām, spēlēm un testiem par cilvēka ķermeni - britu raidsabiedrības BBC un britu muzeju resursi. Tiesa, meklējot ko līdzīgu latviešu valodā, tā arī neatradu.

Ja enciklopēdijās par dzīvniekiem un augiem ir daudz kā tāda, ko Latvijā apskatīt tikai slēgtā vidē - zoodārzā vai botāniskajā dārzā - tad "Anatomicum" nu gan ir universāla lasītājiem un pētītājiem visā pasaulē - cilvēka ķermenis savā būtībā nemainās atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.