"Tikmēr kokiem nobira lapas. Pilsētu savā varā pārņēma aukstā gaisa frontes. Vitjuša ņēma mani uz rokām un pienesa pie loga. Es viņam jautāju, kur palikušas lapas, un viņš man izsmeļoši to izskaidroja. Stundām vēroju lielo papeli, skaitīju zaros vēl aizķērušās lapiņas. Pēdējā tricinājās tik bezcerīgi, tik izmisīgi. Tad vējš norāva arī to un aiznesa aiz Morozovu nabagmājas, uz Jauzas pusi. Iestājās tāds klusums, it kā kāds būtu izslēdzis skaļumu. Nebija dzirdama pat mašīnu rūkoņa. Bet tad no augšas sāka krist kaut kas balts un pūkains. Tā es sagaidīju savu pirmo sniegu. Viss tika nodzēsts un pazuda. Tas bija noslēpumaini un cēli. Tas bija brīnišķīgi. Man šķita, ka arī visiem mājiniekiem saskaņā ar gadskārtu cikla pārmaiņām vajadzētu kļūt citādiem. Nezinu, kādiem, bet citādiem. Tomēr neviens neko pat nepamanīja. Tikai nocēla no antresola ziemas mēteli, vējjakas un cepures, bet viss cits palika kā bijis. Noplēšamais kalendārs pie sienas strauji kritās svarā un pavisam izkāmēja." /63.lpp./
pirmdiena, 2020. gada 28. decembris
Grigorijs Služiteļs "Savēlija dienas"
trešdiena, 2020. gada 23. decembris
Keitija Vīdemane un Dženifere Z. Pekstone "Laipni lūgti muzejā: Anatomicum"
pirmdiena, 2020. gada 21. decembris
Dženija Brūma un Keitija Skota "Laipni lūgti muzejā: Animalium"
otrdiena, 2020. gada 15. decembris
Silvija Brice "Baigās piezīmes"
“Rādās, ka būs lietus. Mēs ar riteni rāpojām pretī rietumvējam kā ienaidnieka špijoni, tā nav nekāda braukšana, un vispār – liedagā pilns kā tramvajā, uz 10 km veseli divi cilvēki un taisni tur, kur man jābrauc. Viss. Eju vārīt kafiju.” /116.lpp./
Ražīgās tulkotājas Silvijas Brices pašas sarakstīto grāmatu "Baigās piezīmes" nopirku pati jau pirmajā dienā, kad tas e-veikalā bija izdarāms. Varētu jau pagaidīt, kas Ziemassvētkos būs sadāvināts un paciesties, varbūt kādu dāvanu karti iztērēt jau nākamajā gadā. Bet ne taču! Izdevniecības Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka Facebook ierakstīja, ka šai grāmatai tirāža tikai 800 eksemplāri - komentāros sarosījās grāmatu dižlasītāji un šīs grāmatas dižgribētāji. Sagaidu arī es grāmatu e-veikalā iesēžamies, pāris viegli peles klikšķi un lasāmais jau ir ceļā pie manis.
Skaista acīm, patīkama arī pirkstiem, tā vien gribas taustīties ap reljefo ākstu un iespiesto nosaukumu, bet pasargdies tik ar netīriem knaģiem nogramstīties, viss skaistums vējā! Balts vāks tomēr prasa savu etiķeti lietošanā. Mandarīnus ēst pie šīs grāmatas nesanāks viss, bet kafiju padzert ar Silvijas Brices kundzi gan mierīgi. Es, starp citu, vienā piektdienā arī nopirku brīnišķīgu jaunu kafijkrūzi. Divu iemeslu dēļ - tāpēc, ka piektdienā drīkst un tāpēc, ka man tāda vijumiem izgreznota kafijkrūze šķita ļoti atbilstoša grāmatai, ko tobrīd lasīju un uztvēru kā kafijtases sarunu ar autori.
sestdiena, 2020. gada 12. decembris
Bērnu grāmatas Ziemassvētku un sniega gaidīšanai
ceturtdiena, 2020. gada 10. decembris
Viktorija E. Švāba "Ļaunestība"
V. E. Švāba zināma kā pusaudžu auditorijai rakstoša autore, viņas darbi tiek plaši tulkoti un iekļūst dažādos bestselleru sarakstos, bet "Ļaunestība" ("Vicious") ir viņas pirmā grāmata pieaugušajiem. Lai arī ik pa laikam roka pastiepjas pēc fantāzijas žanra darbiem, neuzskatu sevi par zinātāju vai īstenu cienītāju šajā virzienā, arī jauniešu kategorijā vairs neiekļaujos, tāpēc ar Švābu iepazīšos pirmo reizi. Bet, izlasījusi grāmatu, secinu, ka šī grāmata pilnīgi mierīgi var nonākt arī vidusskolas vecuma jauniešu rokās. Nekā TIK traka tur nebija.
pirmdiena, 2020. gada 7. decembris
Mauri Kunnass "Ziemassvētku vecītis"
Mans bērns (tāpat kā visi bērni) ārkārtīgi gaida Ziemassvētkus un sniegu. Lai lieki nesāpinātu mazo sirsniņu par to, ka svētki vēl tālu un no sniega vēl ne smakas, līdz decembrim biju noslēpusi visas Ziemassvētku grāmatas un tās, kurās ir runa par sniegu. Līdz ar decembri pamazām velku ārā gan iepriekš lasītās, piemēram, pērnā gada jaunumu Lēlo Tungalas "Sniegavīra Ludviga laime" vai sen izdotu izdevniecības "Egmont" biezo lapu grāmatu par Ziemassvētku vecīti, kurš dāvanas piegādā lidojošā sniega motociklā, kā arī pērn pirms ceļojuma iegādātu apgāda "Madris" biezo lapu grāmatu ar sīko detaļu meklēšanu, kuras autore Suzanne Gernhoizere (par abām pēdējām laikam neesmu rakstījusi).
ceturtdiena, 2020. gada 3. decembris
Olga Gromova "Cukura bērns"
Izrādījās, ka izturēt nav nemaz tik sarežģīti. Nevajag raudāt - ir jāievelk elpa un jānogaida. Ja uzreiz neapraudies, pēc tam to darīt jau ir smieklīgi." /17.lpp./
Tik skaists un izsmalcināts krievu rakstnieces grāmatas "Cukura bērns" vāks slēpj ārkārtīgi aizkustinošu
stāstu. Lai arī par grūtībām un nežēlību, taču caur neizmērojamu gaišumu un labestību. Grāmata paredzēta kā stāsts apmēram pamatskolas vecuma bērniem, vismaz stāstītāja tā autorei novēlējusi - uzrakstīt stāstu bērniem, nevis kārtējās banālās represiju atmiņas. Diemžēl man bail, ka tieši manām pieaugušā acīm tīkamais, estētiskais vāks kavēs grāmatas nonākšanu pie bērniem. Vienlaikus, es nespēju iedomāties grāmatai par vāku neko bērnišķīgāku un šķietami bērna acij krāsaini tīkamāku. Piecus gadus vecās Stellas Nudoļskas stāsts noteikti ir ieteicamā literatūra palielākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, jo tas ir ne tikai par vēsturi, bet arī par labestību.
"Domāju par to, cik mums tagad grūta dzīve. Kur tētis - nav zināms un kā gan lai viņš mūs atrastu, ja mēs esam tik tālu? Un kālab ar mums nemitīgi notiek kaut kas slikts? Bet mamma diezin kāpēc visu laiku stāsta, ka labo cilvēku apkārt, vienalga, ir vairāk nekā slikto, tikai svarīgi, lai tavs aizvainojums par dzīvi viņus neaizētonu. Kā tad tā - vairāk? Kāpēc tad mēs esam šeit? Un no senās brīnišķīgās dzīves man nekas nav palicis pāri. Asaras birst pašas no sevis.
Kā tā - nekas? Ir palicis galvenais - mamma. Drīz mamma atnāks no darba. Smiesies. Pajokos. Pastāstīs kādu interesantu atgadījumu, kas tai dienā noticis, iekurinās krāsni. Un, darot mājas darbus, dziedās - dziedās visu, ko man gribēsies vēlreiz dzirdēt." /115. lpp./
svētdiena, 2020. gada 29. novembris
Kevins Kvans "Pasakaini bagātā draudzene"
Nemaz tik ilgi nebija jāgaida, kad latviešu valodā būs lasāms grāmatas "Traki bagātie aziāti" turpinājums "Pasakaini bagātā draudzene". Tāpat kā ar pirmo grāmatu, arī šo izlasīju burtiski divās dienās. Un, kāda sakritība, arī šoreiz tās bija pēdējās divas dienas no neliela atvaļinājuma, ko biju paņēmusi. Manuprāt, šī bija lieliska izvēle atvaļinājumam - krāšņi, mazliet neticami, cukursaldi, mazliet romantikas un mazliet arī negaidītu notikumu. Patiesībā uz vieglo un aizraujošo "Pasakaini bagātā draudzene" pārmetos no mākslinieciski sarežģītās Alesandro Bariko "Okeāns jūra" (gan jau pabeigšu arī to kaut kad drīzumā). Bija sajūta, ka ar Bariko nekādi neiet uz priekšu un manas smadzenes nespēj pieslēgties tiem filozofiskajiem paisumiem un bēgumiem, taču ar aziātiem lasīšana aizgāja "kā pa sviestu" un varēju justies apmierināta ar sevi. Lasītājs arī otrajā grāmatā turpina klīst pa bagāto Singapūras iedzīvotāju mājām un sabiedriskām vietām, ienirstot pārbagātos un krāšņos izklaižu un ikdienas aprakstos.
trešdiena, 2020. gada 25. novembris
Rēli Reinausa "Marks, maģija un vilkate Vilma"
"... dzīvojot šādā mazā vietā, vairums cilvēku kļūst vai nu sarūgtināti vai drusku ķerti..." 66.lpp.
piektdiena, 2020. gada 20. novembris
Dace Vīgante "Bumbulītis"
Latviešu autore Dace Vīgante turpina priecēt lasītāju ar stāstiem. Biju lasījusi iepriekšējos divus krājumus "Ledus apelsīns" un "Tad jau redzēs". Šoreiz manās rokās nonācis jaunākais krājums "Bumbulītis", kurā ir 13 stāsti. Bet pirms teksta, manuprāt, lasītāju "paņem" vāks. Tam izmantota fantastiska Gundegas Dūdumas glezna "Pliante dance". Tā ir grezna un gluži vai aptaustāmas faktūras pilna. Mazliet kā no Frānsisa Skota Ficdžeralda "Lieliskā Getsbija" laika atvesta. Lasot tekstus, es varēju šādā pozā iedomāties vairākas no Vīgantes radītajām varonēm. Savu brīdi šādi pār krēslu varētu noslīgt tuvību mūžīgi neīstajos meklējošā Lelde no stāsta "Bumbulītis". Arī stāsta "Šanel" galvenā varone šādi varētu izliekties, lai nedomātu par ledusskapja iekarojumiem (ja vien viņai netraucētu nedaudz nekonkrētās izplūdušo ovālu proporcijas). Un mūžīgo svētku svinētāja varētu, šādi izliekusies, mēģināt ieklausīties omītes padomos. Ikkatrā stāstā visa centrā ir sieviete un viņas dzīves līkloči. Jā, pat stāstā "Īssavienojums", lai arī teicējs ir vīrietis, galvenās te ir sievietes.
otrdiena, 2020. gada 17. novembris
Mārgareta Atvuda "Kalpones stāsts" un "Liecinieces"
pirmdiena, 2020. gada 16. novembris
Kriss Vormels un Lilija Marija "Laipni lūgti muzejā: Dinosaurium"
ceturtdiena, 2020. gada 12. novembris
Simona Deivisa "Montesori mazulis"
atmiņas, kas nepazudīs visu mūžu. Tie no mums, kas cenšas atrast tam vaļu dienās un nedēļās, kas aizpildītas ar darbu un sadzīves lietām, var sākt ar brīžiem, kad mums ir laiks. Tas var nozīmēt stundas vai divu stundu izbrīvēšanu katrā nedēļas nogalē, kad paliekam mājās un kopā mazgājam veļu vai cepam kūku, aprūpējam telpaugus vai strādājam dārzā. Jāņem vērā, ka darbdienās mums var nebūt tik daudz laika vai pacietības, lai ļautu bērniem palīdzēt ēdiena gatavošanā, taču viņus var iesaistīt galda klāšanā, pašiem sava dzēriena ieliešanā pie vakariņām un šķīvja aiznešanā līdz izlietnei pēc maltītes. Varam sākt ar to, kas mums patīk vislabāk un ko labprāt darītu kopā ar bērniem" /101.lpp./
otrdiena, 2020. gada 10. novembris
Markuss Zusaks "Grāmatu zagle"
trešdiena, 2020. gada 4. novembris
Frīda Nilsone "Pērtiķa zvaigzne"
otrdiena, 2020. gada 3. novembris
Ketija Deinesa un Pīters Allens "Izzini planētu Zeme"
piektdiena, 2020. gada 30. oktobris
Laura Vinogradova "Upe"
ceturtdiena, 2020. gada 29. oktobris
Vineta Trimalniece "Piepildīts"
Latviešu literatūrā īso stāstu žanrs pēdējā laikā ļoti populārs. Un man tas patīk. Ar stāstiem es varu vienā vakarā ielekt vienā noskaņā, iziet cauri autora radītajai pasaulei, un jau nākamajā dienā kost cita autora iztēles auglī.
trešdiena, 2020. gada 28. oktobris
Lalita Muižniece "Pēdas. Melita Rīgā"
otrdiena, 2020. gada 27. oktobris
Aleksandrs Štefensmeijers "Līzelotei nenāk miegs"
svētdiena, 2020. gada 25. oktobris
Metjū Volkers "Kāpēc mēs guļam?"
piektdiena, 2020. gada 23. oktobris
Džons Ērvings "Sidra nama likumi"
otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
Konrāds Meisons un Kolins Kings "Izzini lietu darbību!"
Grāmatas ar paslēptu papildus informāciju aiz dažādiem atveramiem lodziņiem patīk mums abiem. Jau rakstīju par aizraujošu klimatu un laikapstākļus paskaidrojošu grāmatu. Ilustrāciju stilistikā Konrāda Meisona un Kolina Kinga grāmata "Izzini lietu darbību!" par dažādiem mehānismiem atgādina šo laikapstākļu grāmatu. Apskatot šīs grāmatas internetā oriģinālvalodā, redzams, ka tās nudien ir no vienas sērijas, kas saucas "See inside".
Latviešu valodā vienots sērijas nosaukums sākas ar vārdu "Izzini" un atordu izdevēja mājas lapā vēl arī grāmatu par ķermeni un planētu Zeme. Izrādās, ka angļu valodā lietu būtību var izzināt ar vairāk nekā 60 atveramiem lodziņiem, kamēr latviešu valodas izdevumam ir vairāk nekā 90 atveramu lodziņu. Nezinu, kāpēc tā., bet interesanti tas ir. Precīzi neskaitīju, vai ir 90, bet noteikti ir daudz. Starp citu, arī klimata grāmatai un pārējām sērijā latviešu valodā ir vairāk atveramu lodziņu nekā angļu valodas versijām.
trešdiena, 2020. gada 30. septembris
Lūkass Hartmanis "Tik garš deguns"
Brālis un māsa, Pits (patiesībā Pēteris) un Lēna, kopā ar vecākiem aizbraukuši atvaļinājumā. Tētim jāatpūšas no stresa, viņš pludmalē ātri apdeg un ātri iemieg. Mamma ir mājsaimniece un arī viņa ir vareni aizņemta - sauļojoties ada krustbērniem džemperus. Vakaros gan vecāki naski uz pakašķēšanos, dažreiz Pits prāto, vai arī viņa vecāki izšķirsies, kā tas bija klases biedra ģimenē. Kamēr vecāki atpūšas, atvases garlaikojas, jo rudenī ūdens jūrā vēss un drebulis piemetas jau pēc stundas ceturkšņa. Kādu dienu bērni dodas meklēt gliemežvākus un atrod dīvainu salu grupu, vienā no salām viņi iepazīstas ar burvi. Vientuļnieka dzīvi Burvans izvēlējies pēc neveiksmīgas sacenšanās ar melno burvi Damasistratu. Milzīgais sārtais deguns Burvanam ir lāsts, ko neizdodas noņemt paša spēkiem, taču Lēnas un Pita tēvocis ir plastikas ķirurgs Bernē - bērni nolemj palīdzēt burvim un sākas piedzīvojums.
pirmdiena, 2020. gada 28. septembris
Kārena Gilesē "Ko atnes viļņi"
"Tāpēc tas, ko es tev te mēģinu pateikt, ir - ja cilvēkam ir bērni, viņš vienmēr par kaut ko jūtas vainīgs. Uztraucas, ka kaut kas noies greizi, un nožēlo, kad tas tiešām notiek. Vaina ir šī komplekta neatņemama sastāvdaļa." /114.lpp./
piektdiena, 2020. gada 25. septembris
Estere van der Berga "Aijā žūžū, kukainīši"
Ja vajadzīgs lēns stāsts, kas vienlaikus bērnam atgādinās vakaros darāmo, palīdzēs samazināt dienas ritmu līdz pilnīgam mieram, tad šī būs īstā izvēle! Šis ir viens no pēdējā laika labākajiem darbiem lasīšanai pirms gulēšanas. Grāmata par rituāliem, kas pati ir daļa no rituāla. Lieliski!
Teksta katrā atvērumā ir vien pāris rindiņas, taču attēlu ļoti daudz. Pirmsskolas vecuma klausītājiem un attēlu apskatītājiem izcili! Lai arī krāsas ir diezgan piesātinātas, grāmata ieturēta tumšos toņos, tāpēc nesakairina bērna prātu īsi pirms miega. Nekāda spraiguma, tikai liels un visaptverošs mīļums un rūpes.
trešdiena, 2020. gada 23. septembris
Ketija Deinesa un Rasels Teits "Izzini laikapstākļus un klimatu"
Tā ir enciklopēdijas tipa grāmata ar vairāk nekā 100 atveramiem lodziņiem. Pašķirstīju šo darbu grāmatnīcā un sapratu, ka grāmata varētu būt atbilstoša manām vajadzībām un dēla izpratnes līmenim. Grāmata sākas ar to, kā veidojas laika ziņas. Pēdējā laikā dēls vakaros arī pievērš uzmanību laika ziņām televīzijā un nokomentē, kāds laiks gaidāms nākamajā dienā un brīvdienās. Tālākajos atvērumos uzzinām, kā rodas laikapstākļi, kāds ir klimata joslas, par sauli un gaisu, mākoņiem un nokrišņiem, mežonīgiem vējiem, ledainu aukstumu un noslēgumā arī par klimata pārmaiņām.
otrdiena, 2020. gada 22. septembris
Laura Knaidla "NePieskaries man"
Stāsta galvenā varone Seidža ilgstoši piedzīvojusi seksuālo vardarbību, taču, sagaidījusi 18 gadu vecumu, beidzot izraujas no pāridarītāja valgiem. Vismaz fiziski. Prāts vēl aizvien tur Seidžu tumsas gūstā. Seidža jūt paniskas bailes pret visiem vīriešiem izņemot bērnus, slimus un vecus vīriešu dzimtes pārstāvjus. Aizbēgusi pāri pusamerikai, Seidža ir vientuļa, bez naudas un nobijusies. Jau pirmajās dienās Seidžai palaimējas iegūt draudzeni, bet viņa "nāk komplektā" ar brāli, kurš ir visa biedējošā iemiesojums. Virpuļu virpuļiem, bet beigās tieši viņš, Luka, izrādās jaunās meitenes glābiņš. Luka un vēl arī psihoterapijas seansi.
piektdiena, 2020. gada 18. septembris
Dženifera Klementa "Lūgšanas par nolaupītajām"
“Šie skorpioni izturējās pret tevi žēlsirdīgāk, nekā jebkad izturēsies cilvēki, māte teica. Norāvusi sandali, viņa nosita visus četrus. Žēlsirdība ne vienmēr ir abpusēja, viņa sacīja.” /75. lpp./
ceturtdiena, 2020. gada 17. septembris
Lina Žutaute "Kika Mika un Supertēta diena" un "Kika Mika un sapņu dzimšanas diena"
trešdiena, 2020. gada 16. septembris
Evija Gulbe, Linda Lošina "Koko un Riko" un "Koko un Riko jaunie piedzīvojumi." Audiogrāmatas
Šoreiz neliels stāsts par atšķirīgu lasīšanas pieredzi. Izdevniecība Zvaigzne ABC laidusi klajā pirmās piecas audiogrāmatas. Turklāt šīs grāmatas ierunājuši paši to autori. Iepriekš ar dēlu bijām klausījušies latviešu tautas pasakas audio formātā caur telefona aplikāciju "Pasakas" un kaut ko no Latvijas radio Radioteātra bērniem, bet pilnvērtīgi grāmatas gan nebijām klausījušies. Savu iepazīšanos ar Zvaigzne ABC jaunumiem ceļā uz laukiem sākām sākām caur Evijas Gulbes un Lindas Lošinas varoņiem - žurkulēniem Koko un Riko. Iepriekš Koko un Riko mums rokās nebija nonākuši, tāpēc izvēlējāmies tieši šīs grāmatas, lai gūtu ieskatu skanošo grāmatu pasaulē.
otrdiena, 2020. gada 15. septembris
Džons Ferndons un Robs Bītijs "Iepazīsti lietas!"
Vai dīvaini, ka trīs gadu vecam bērnam vismīļākais atvērums bija tieši par kanalizāciju? Nezinu, man nešķita dīvaini. Varbūt pat tieši kanalizācijas nodaļas dēļ es šo grāmatu pamanīju veikalā. Tās iegāde aptuveni sakrita ar laiku, kad dēls pēc vannas korķa izraušanas sāka vaicāt, kur dodas ūdens? Tā nu grāmata par lietu un procesu iepazīšanu mūsu mājās tika nodēvēta par kaku grāmatu (un to neizdomāju es). Nedaudz iepazināmies arī ar atkritumu procesiem un šķirošanu, jo nav lielākas laimes dienā, kā ieraudzīt atkritumu izvešanas mašīnu darbībā.
svētdiena, 2020. gada 13. septembris
Lina Žutaute "Kika Mika un draudzības slota", "Kika Mika un nozagtais laiks", "Kika Mika un lielā tumsa"
Iepriekš Kika Mikas grāmatas izmantoju audzinošos nolūkos, mācot bērnam par mantiņu sakārtošanu un to, ka ar austiņām ir jāklausās, ko apkārtējie saka. Savukārt Kikas Mikas enciklopēdija ir lielisks vispārīgi izzinošs palīglīdzeklis. Jaunākā sērijas grāmata "Kika Mika un draudzības slota" turpina uzsākto pedagoģisko līniju un māca bērnam, kā uzvesties. Šajā grāmatiņā Kikai Mikai ļoti patīk sacensties ar draugiem dažādās bērniem saprotamās disciplīnās, piemēram, "kurš pirmais?" un "kurš augstāk?". Taču šādas sacensības var sagādāt sāpes un ne vienmēr tās ir fiziskas. Bērni nokļūst ķibelē un viņiem jāmeklē kopīgs ceļš ārā no tās, jo ierastā sacensību metode īsti nedarbojas. Patīkami, ka šajā stāstā bērni ir trīs, līdz ar to var labāk saskatīt, ka jādraudzējas ar visiem saviem draugiem vienādi. Īpaši tas svarīgi posmā, kad bērniem raksturīgi dalīt draugus un "mazāk draugus" tikai tāpēc, ka vēl vakardienas draugs šodien salikts pārī iešanai ar kādu citu bērnu. Draugi var būt vairāk nekā viens un pret visiem jāizturas vienlīdzīgi.
Grāmata "Kika Mika un lielā tumsa" nedaudz atšķiras no līdz šim lasītajām ar to, ka nemāca bērnu par pareizāku uzvedību, bet gan iedrošina mazo. Ja reiz tikai tumsā saskatāms tāds skaistums kā zvaigznes, varbūt nav vērts baidīties no tās. Mūsmājās tumsas baiļu posms šobrīd ir pārvarēts, pie kā ceru neatgriezties. Taču, ja atkal tumsa kļūs biedējoša, ķeršos pie šīs grāmatas, lai iedrošinātu dēlu saskatīt labo.
Trešā šī apskata grāmata ir vēl atšķirīgāka nekā līdz šim lasītās Kikas Mikas sērijā. Grāmatā "Kika Mika un nozagtais laiks" pamatīgi iebaksta acī un sirdsapziņā tieši pieaugušajam. Atzīstieties godīgi, kurš no jums nekad nav teicis vārdus "paspēlējies pats, man šobrīd nav laika"? Varu saderēt, ka neviens nav bez šīs frāzes bērnu izaudzinājis. Johaidī un mums, pieaugušajiem, tiešām ir tik daudz riebīgu laika zagļu! Laiks nepazūd tāpat vien, tas tiek iztērēts darbībām, kuras varētu nedarīt, varētu darīt vēlāk vai darīt ašāk. Es patiešām sajutos vainīga, šo grāmatu dēlam priekšā lasot, īpaši tāpēc, ka šo lasīšanu viņš attiecīgajā vakarā bija pacietīgi gaidījis pēc veļas izkāršanas un daļas salikšanas žāvētājā, pēc vakariņām un trauku mazgāšanas. Šoreiz "Kika Mika un nozagtais laiks" ir didaktiski pamācošs materiāls vecākiem nevis bērniem.
Ar Kiku Miku turpinām draudzību, jo dzimšanas dienā dēls saņēma dāvanā grāmatas "Kika Mika un Supertēta diena", kā arī "Kika Mika un sapņu dzimšanas diena".
ceturtdiena, 2020. gada 10. septembris
Hjū Hovijs "Maiņa" un "Putekļi"
Sākumā domāju, ka Hjū Hovija Elevatora sērijas grāmatas aprakstīšu katru atsevišķi. Straujā tempā izrāvusi cauri trešo daļu uzreiz pēc otrās, sapratu, ka atsevišķi nav iespējams. Abas grāmatas tik ļoti cieši savijās kopā, ka, aizšķīrusi pēdējo lapu, vairs īsti neatceros, kas bija kurā. Tāpēc šis apraksts uzreiz par divām grāmatām no #Siloseries "Maiņa" un "Putekļi"