Kikas Mikas piedzīvojums ar aizbēgušām ausīm ir vēl viens ierocis manā pedagoģiskajā arsenālā. Grāmatnīcā krāsaino darbu ar man tajā brīdī tik aktuālo problēmu ieraudzīju nejauši un sapratu, ka tā ir "zīme no augšas". Īsāk sakot, mūsu bērnam "nestrādāja ausis" un es jau biju izmisumā, ka tas ir ne-iz-tu-ra-mi!! Izlasījām ar bērnu grāmatu un abi sapratām - ausis laiku pa laikam aizbēg! Tas ir tikai posms, tas ir tikai posms, tās ir īslaicīgas grūtības, tā notiek ar visiem bērniem. Aptuveni šādi skanēja mana mantra pašai sev un aizvien dažreiz to galvā sev skaitu, lai mazliet nomierinātos. Savukārt vakarā atrodam Kikas Mikas stāstu par pazudušajām ausīm, kopā mazliet pasmejamies un, jau mazliet atvilkuši elpu, apspriežam pa dienu notikušos kašķus.
Kika Mika nedzird mammu, nedzird tēti, omīti un vispār nevienu. Kika Mika gan nav vienīgā ģimenē ar šādu "slimību", bet bērnam tā izpaužas vissmagāk. Kikas ausis nolec uz grīdas un aizbēg. Lai mamma nepamanītu zaudējumu, Kika dodas meklēt savas ausis.
Šīs grāmatiņas ilustrācijas ieturētas jau pazīstamā stilā, ja šis stils pazīstams tāpat kā mums. Savukārt jaunos lasītājus, domāju, tās piesaistīs un raisīs arī turpmāku interesi. Saturs ir nedaudz audzinošs, taču ar humoristisko noformējumu un temata apskates leņķi nezaudē izklaides elementu, ko no grāmatas visvairāk sagaida bērns.
Kika Mika puikam ir ļoti iepaticies tēls un viņš katru reizi uz pēdējā vāka iebaksta tur redzamajos citu sērijas grāmatu attēlos, sakot, ka viņam vajag arī tās (slava izdevēju mārketinga ieročiem!). Domāju, ka ar laiku iegādāšos arī pārējās grāmatas, kuras pagaidām vēl nav bijušas tematiski aktuālas (par lielo tumsu, nozagtu laiku, sapņu dzimšanas dienu un zobu feju).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru