Kur paliek laiks?

Šodien, kad mamma prasīja vai vēl rakstu par grāmatām. Tajā brīdī es patiešām apjēdzu, cik maz pēdējā laikā sanāk lasīt grāmatas. Tāpat arī praktiski vienīgais, ko šobrīd parakstu ar savu vārdu ir ziņu aģentūras BNS ziņas.

Bet, ja runājam par grāmatām...

Nils Sakss "Nopietnie nolūki"

Nila Saksa stāstu krājums, kas kā izrādās ir viņa debija grāmatas formā, pie manis, ja pareizi atceros, nokļuva maiņas ceļā "Baltā nakts" ietvaros. Mūsdienu jeb "dzīvos" latviešu autorus lasu maz un nelabprāt, bet kad jau iemainīts, tad jālasa vien nost.

"Ak dies'!" tieši šāda bija viena no reakcijām, kad pateicu, ka esmu izlasījusi Saksu un jāuzraksta kaut kas blogā. Kāpēc tieši tāda reakcija, nezinu, neprecizēju, bet piekrītu.

Frederiks Beigbeders "14,99 € "

Frederika Beigbedera stāsts "14,99  € " par reklāmas pasauli ir gan interesants un "acis atverošs", gan vienmuļš. Lasīt vienlaikus ir gan grūti, gan viegli. Arī viedoklis par šo darbu veidojas gan kā par labu, gan kā par sliktu. Izplūdušas robežas, kokaīnista murgos ietērptas.

Paulo Koelju "Vienpadsmit minūtes"

Rudens manā dzīvē ir atnācis ne vien ar mācībām maģistratūrā, bet arī ar jaunu un ļoti intensīvu darbu, kas likumsakarīgi "nogriež" laiku grāmatām un atdod to darbam, minimālai atpūtai un zinātniskajai literatūrai. Bet tas nebūt nenozīmē, ka es dikti mazāk lasītu. Tas viss nozīmē vien to, ka es stipri mazāk rakstu, vismaz mājās. Šoreiz jau pirms laika izlasītā Paulo Koelju "Vienpadsmit minūtes".