Grāmatplaukta cienīga grāmata, kuras lasīšanai ir nepieciešamas ne tikai divas rokas, bet arī galva

Šo bloga ierakstu veidojis viesautors Vladislavs Podvinskis.

/Līva/

Lasot grāmatu sākumā nevarēju saprast vai tā ir par Stīvu Džobsu, vai par kompāniju Apple. Tad nāca apjausma – Stīva Džobsa dzīvi un personību nevar aprakstīt bez Apple vēstures, tāpat kā par Apple nevarētu rakstīt, nepieminot Stīvu Džobsu. Lieliskākais tajā visā ir tas, ka, atklājot Džobsa rakstura iezīmes, tiek aprakstīta visa Apple vēsture līdz pat mūsdienām. Tāpēc grāmata noteikti patiks tiem, kuri ikdienā lieto vienu no i ierīcēm. Ar katru nākamo nodaļu grāmata atklāj kādu posmu Džobsa dzīvē un bieži vien, šis jaunais posms, nozīmēja radīt kādu jaunu ierīci, kas mainīs pasuales turpmāko skatījumu uz tehnoloģijām. Tā tas notika ar pirmo masu patēriņa domāto galddatoru - Apple I, Apple II,u.c. ierīcēm- MacBook, iPod, iPhone, iPad, iCloud.

Izdevniecība Zvaigzne ABC atskaitās par padarīto

Izmantoju žurnālista priekšrocības un saņemu dažas interesantas relīzes arī no grāmatu pasaules. Šodien manā darba pastā iekrita arī izdevniecības Zvaigzne ABC atskaite par padarīto 2012.gadā, kuru nekavējos izmantot arī savā blogā. Grāmatām, kuras esmu lasījusi un apskatījusi arī savā blogā, pievienots īsceļš uz manu aprakstu.

Zvaigzne ziņo, ka aizvadītajā gadā Zvaigznes grāmatnīcu pircēji izvēlējušies ļoti dažādas grāmatas, un vispieprasītākās Zvaigznes veikalos bijušas "Grega dienasgrāmatas" un "Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata."

Savukārt iegādājot grāmatas sev, pieaugušie vairāk domājuši par praktiskām lietām – topā iekļuvis pērn

iznākušais pasaules dižpārdoklis, E. L. Džeimsas triloģija "Greja piecdesmit nokrāsas", kas pārstāv

Latvijā maz izdotu žanru – erotisko literatūru, pamanīts un atzinīgi novērtēts romāns par

iejušanos citā kultūrā – "Gads Provansā", bet visvairāk domāts par veselību un citām praktiskām

lietām, iegādājoties gan "Kūkas. Skaistākās Ievas receptes", gan "ph brīnums" un "Eneagramma."

Lasītāji pamanījuši un atzinīgi novērtējuši arī unikālo un apjomīgo izdevumu "Modes

vēsture."

Nīls Geimens "Nekadiene"

Sāku ar Nīla Geimena "Amerikāņu dieviem" un apņēmos izlasīt vēl kaut ko, lai saprastu vai Geimens patiesi nav man piemērots autors. Šoreiz grāmata mani paķēra un ierāva Nekadienē jeb Apakšlondonā tā, ka maz nelikās. Izbaudīju gan mūžam pelēko un mitro Londonu, gan tās pazemes ne mazāk drūmo daļu. Turklāt brīdī, kad sāc domāt, ka galvenais varonis to visu ir tikai iedomājies vai vienkārši sajucis prātā (klāt jau ir pēdējās 3 grāmatas lappuses), Geimens ņem un meistarīgi iemet tevi atpakaļ ticībā fantāzijas patiesībai.

Gada grāmatu apskats no The New Yorker

Attēls ņemts šeit

Gada izskaņā par dažādiem apskatiem rūpējas ikviens, kam nav slinkums. Izņēmums nav arī žurnāls The New Yorker, kas izveidojis vairākus sarakstus ar 2012.gada grāmatām un arīdzan ar aizvadītā gada žurnāla populārākajiem rakstiem. Bauda angļu valodā lasošajiem. Starp citu, bauda vienmēr bijusi arī šī žurnāla vāki, kas izsmējīgām karikatūrām attēlo attiecīgā brīdī aktuālu tēmu. Paskatiet Google attēlu meklējumos, ievadot "The New Yorker".

Attēls iegūts šeit

Viens no 2012.gada grāmatu sarakstiem izveidots pēc The New Yorker rakstu autoru ieteikumiem. Šajā sarakstā gan nesaskatīju darbus, kuri būtu iznākuši latviešu valodā. Daži gan aizķēra manu skatu, piemēram, "India Becoming: A Portrait of Life in Modern India", kuras autors ir Akash Kapur.

Akash Kapur ir amerikānietes un indieša savienībā dzimis, audzis Indijā, bet studējis ASV. Pēc izglītības antropologs, kurš izglītību sākotnēji ieguvis Hārvarda universitātē. Savos darbos Akash Kapur koncentrējas uz to kā Indijas ekonomiskā izaugsme ietekmējusi dažādu Indijas iedzīvotāju slāņu sociālās un kulturālās normas. Īsāk sakot - man šādu darbu patiktos izlasīt.

Attēls iegūts šeit

Tāpat skatiens aizķērās arī pie "Tombstone", kuru sarakstījis ķīniešu žurnālists Yang Jisheng. Šajā grāmatā, ja pareizi esmu iztulkojusi dažādos Wikipēdijas ierakstos atrasoto informāciju, aprakstīts lielais ķīniešu bads, kas skāra Ķīnu Lielā ekonomiskā lēciena laikā.

Lielais lēciens bija Ķīnas komunistiskās partijas 1958. līdz 1961.gadā realizētā ekonomiskā un sociālā kampaņa, kuras mērķis bija, izmantojot Ķīnas lielo populāciju, strauji pārveidot valsti no agrārās ekonomikas par modernu komunistisko sabiedrību. Šim nolūkam tika veikta strauja industrializācija un kolektivizācija - kaut kas līdzīgs jau lasīts par PSRS laika saimniekošanas principiem - apvienot un aizliegt individuālo saimniekošanu. Lielais lēciens izvērtās par katastrofu Ķīnā, bada nāvē pēc dažādiem datiem mira no 18 līdz 45 miljoniem ķīniešu.

"Tombstone" jeb latviešu tulkojumā "Kapakmens" ir žurnālista veltījums šajā laikā bojā gājušajiem. Deviņdemsito gadu sākumā Yang Jisheng sāka intervēt cilvēkus par 1959. - 1961. gada Lielo badu, kura laikā mira arī paša autora audžutēvs. Grāmata pirmo reizi publicēta Honkongā un Ķīnā aizvien ir aizliegta. 2012.gadā tā tulkota franču, vācu un angļu valodā.

Ar šo 2012.gada grāmatu sarakstu varat iepazīties šeit.

The New Yorker varat iepazīties arī ar James Wood izveidoto 2012.gada grāmatu sarakstu. To atradīsiet šeit .

Un protams neiztikt arī bez žurnāla gada laikā lasītākajiem rakstiem, kuru saraksts atrodams šeit.

Īsta bauda lasīt, ja vien ir laiks pieķerties un patiesi iedziļināties. Man personīgi ļoti patika Elizabeth Kolbert raksts "Spoiled Rotten", kur autore mēģina noskaidrot kāpēc un vai mūsdienās bērni valda pār saviem vecākiem jeb kāpēc ola māca vistu dzīvot. 

Attēls ņemts šeit

Grāmatas "Facebook efekts" prezentācija

Šovakar mājīgajās kafejnīcas "Miit" telpās draudzīgā un siltā noskaņojumā norisinājās Deivida Kērkpatrika grāmatas "Facebook efekts" atklāšana. Ēdiena bija daudz, tas bija garšīgs un paši vainīgi, ka neatnācāt - tie, kas neatnāca. Tas tā - humoram...

Džastins Kronins "Pāreja"

Ir pienākusi īstā nakts stunda, jo tai līdzi lēnām šļūc arī iedvesma. Šoreiz jau pāris dienas kā piebeigts un kārtīgi apdomāts darbs jeb Džastina Kronina "Pāreja". Zvaigzne ABC spējusi līdz lasītājam atnest fantastisku darbu par to, kāds pasaules gals mūs varētu sagaidīt. Jau blogeru pasākumā, kur klātesošos iepazīstināja ar drīzumā iznākošo darbu prātoju par to, kāda varētu izskatīties filma. Par filmu iedomājos arī turpmāk, lasot darbu, bet sapratu, ka filma noteikti liktu man vilties. To visu nevar iekļaut vienā filmā un skaldīt pa daļām nāktu par skādi.

Leģionāri. Diskusija ar kaušanos | GIT

Foto no GIT mājas lapas šeit

LEĢIONĀRI. Diskusija ar kaušanos
Autori : Carl Alm (Somija), Ieva Kauliņa, Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis
Režisors : Valters Sīlis
Spēlē : Carl Alm, Kārlis Krūmiņš
Scenogrāfe: Ieva Kauliņa
Gaismas: Jānis Sniķers, Māra Jarovoja
Izrādes pamatvalodas ir angļu un latviešu, varoņi epizodiski runā arī zviedru, vācu un somu valodās.

Valsts svētki un tiem līdzi nākošās brīvdienas man ir izvērtušās par kultūras un draugu pasākumiem. Šovakar apmeklēju izrādi "Leģionāri.Diskusija ar kaušanos" Ģertrūdes ielas teātrī (GIT). Patika un, protams, raisīja pārdomas.

Marks Hedons "Savādais atgadījums ar suni naktī"

Iepriekš esmu rakstījusi, ka man nepatīk dalīt grāmatas izteikti "pieaugušo" un "bērnu" literatūrā. Šoreiz Marka Hedona "Savādais atgadījums ar suni naktī" ir izteikts piemērs tam, ka ir grūti nodalīt, kur beidzas bērnu literatūra un, kur sākas pieaugušajiem domātie darbi. Šis stāsts ir par 15 gadus veco Kristoferu, kuram ir garīgā atpalicība, nepatīk dzeltenā un brūnā krāsa un citu cilvēku pieskārieni. Zēns dzīvo Lielbritānijā un viņam patīk suņi. Kad viņš atrod kaimiņienes pūdeli nogalinātu ar dārza dakšām, viņš sāk rakstīt "asiņainu šausmu romānu" un veic detektīvizmeklēšanu.

Mana dzīve grāmatās jeb My life in books

Jau kādu nedēļu sekoju līdzi ierasto grāmatu blogeru ierakstiem,par viņu dzīvi grāmatās kamēr sagaidīju arī savu stafetes kociņu piedalīties. Paldies Sisyphus un Doronike par veseliem diviem aicinājumiem!

Kur paliek laiks?

Šodien, kad mamma prasīja vai vēl rakstu par grāmatām. Tajā brīdī es patiešām apjēdzu, cik maz pēdējā laikā sanāk lasīt grāmatas. Tāpat arī praktiski vienīgais, ko šobrīd parakstu ar savu vārdu ir ziņu aģentūras BNS ziņas.

Bet, ja runājam par grāmatām...

Nils Sakss "Nopietnie nolūki"

Nila Saksa stāstu krājums, kas kā izrādās ir viņa debija grāmatas formā, pie manis, ja pareizi atceros, nokļuva maiņas ceļā "Baltā nakts" ietvaros. Mūsdienu jeb "dzīvos" latviešu autorus lasu maz un nelabprāt, bet kad jau iemainīts, tad jālasa vien nost.

"Ak dies'!" tieši šāda bija viena no reakcijām, kad pateicu, ka esmu izlasījusi Saksu un jāuzraksta kaut kas blogā. Kāpēc tieši tāda reakcija, nezinu, neprecizēju, bet piekrītu.

Frederiks Beigbeders "14,99 € "

Frederika Beigbedera stāsts "14,99  € " par reklāmas pasauli ir gan interesants un "acis atverošs", gan vienmuļš. Lasīt vienlaikus ir gan grūti, gan viegli. Arī viedoklis par šo darbu veidojas gan kā par labu, gan kā par sliktu. Izplūdušas robežas, kokaīnista murgos ietērptas.

Paulo Koelju "Vienpadsmit minūtes"

Rudens manā dzīvē ir atnācis ne vien ar mācībām maģistratūrā, bet arī ar jaunu un ļoti intensīvu darbu, kas likumsakarīgi "nogriež" laiku grāmatām un atdod to darbam, minimālai atpūtai un zinātniskajai literatūrai. Bet tas nebūt nenozīmē, ka es dikti mazāk lasītu. Tas viss nozīmē vien to, ka es stipri mazāk rakstu, vismaz mājās. Šoreiz jau pirms laika izlasītā Paulo Koelju "Vienpadsmit minūtes". 

Marķīzs de Sads „Justīne. Jeb tikumības nedienas”

Šī grāmata elektroniskā formātā jau pāris gadus ceļo no viena mana datora uz nākamo un beidzot ir aizceļojusi līdz e-lasītājam. Marķīzs de Sads darbu „Justīne.  Jebtikumības nedienas” ir radījis tieši tik īpatnēju, lai tas arī mūsdienu seksuālās visatļautības laikmetā izraisītu dalītas jūtas. Romāns „Justīne. Jeb tikumības nedienas" pirmo reizi publicēts tālajā 1791. gadā (šobrīd veikalos pieejams izdevniecības "Jumava" izdotais grāmatas variants, bet to var atrast arī internetā), bet neļaujiet skaitļiem apslāpēt savu interesi par tēmu. Ievērojiet, ka tieši no Marķīza de Sada uzvārda izveidojies seksuāla rakstura novirzes „sadisms” nosaukums. Un atklāsme, kas man nebija nekas jauns, bet kādam var kļūt par dienas atziņu – „Greja 50 nokrāsas” nebūt nav pirmais erotiska rakstura darbs un arī ne pirmais, kurā apskata sado-mazo tēmu.

Frāniss Skots Ficdžeralds "Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu"

Man pasākums "Baltā nakts" beidzās ar vairākām jaunām grāmatām. Esplanādē Dzejas dienu ietvaros darbojās arī grāmatu apmaiņas punkts, kura pakalpojumus nolēmu izmantot pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem piedāvāt kādam savas mācību grāmatas par šokolādes cenu. Viens no maniem ieguvumiem grāmatu maiņas ceļā bija plānā jo plānā grāmatiņa "Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu".

Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"

Vai Jūs bieži aizdomājaties par pārdabiskām lietām? Vai Jūs bieži atceraties Māru, Ūsiņu, Jumi un Jurģi? Es nē! Man ietiek arī citu lietu par, ko domāt. Nīls Geimens uzskata, ka arī amerikāņiem nav laika un nav vēlmes domāt par vecajiem dieviem, jo to vietā ir nākuši jaunie dievi. "Šeit nav laba vieta dieviem!"

Pēc aptuveni divu nedēļu pūlēm, esmu pabeigusi fantastiska rakstura fantāziju un dzīves pārdomu pilnu darbu. Sen neviena grāmata nav lasīta tik ilgi kā Nīla Geimena "Amerikāņu dievi". Pagaidām šī grāmata pieejama tikai e-formātā, bet no 12. septembra (ievērojiet, ka tā ir trešdiena), pārdošanā nonāks arī drukātā versija.

Lorena Olivera "Delīrijs"

Mīlestība ir slimība. Izārstējies vai mirsti! Tieši šādi vārdi ir atrodami uz grāmatas vāka uzreiz zem nosaukuma. Nu ko, tas,ka mīlestība ir slimība vai slimībai līdzīga, nav nekas oriģināls, bet interesanti, ko par to var pateikt vēl. Lorena Olivera savā darbā "Delīrijs" par mīlestības slimību ir spējusi pateikt daudz. Un nonākot līdz beigām, es pat saprotu kāpēc "Delīrijs" ir iekļuvis New York Times bestselleros jeb dižpārdokļos.

Pīters Meils "Gads Provansā"

Vēl viena grāmata, kas reāli izlasāma vienas dienas laikā, ja vien varat tam veltīt laiku no rīta, līdz vakaram. Ja nevarat, tad šis darbiņš paģērēs 3 braucienus sabiedriskajā transportā no Pļavniekiem līdz centram un vēl pāris stundas vakarā. Pītera Meila grāmata "Gads Provansā" ir kaut kas starp ceļojumu aprakstu, enciklopēdiju un pavārgrāmatu vai vismaz labu apetītes rosinātāju.

Ilona Balode "Rīga-Pekina" grāmata

Ilgi gaidītā nu atnākusī! Jau iepriekš rakstīju par to, ka pabiju fantatsiskas Ilonas Balodes radītas ceļojumu grāmatas "Rīga-Pekina" prezentācijā. Nu pienācis laiks stāstīt par to, cik fantastiska tad grāmata ir! Divi trakie, jo citādāk Ilonu un Ūdri nevar nosaukt, aizdevās, var teikt kājām, no Rīgas uz Pekinu. Ziemas vidus Latvijā arī citās pasaules valstīs nav nekāda medusmaize - vienā valstī musoni, citā sausums, citur vēl kāda liga. Tāpēc arī grāmatas apakšvirsraksts ir "Ceļošana un izdzīvošana ne-sezonā". Skaidrs ir viens, šī grāmata ir vena riktīgi zaglīga grāmata! Nē, nē! Ilona Balode neko nav zagusi! Grāmata zog laiku! Apsēdies tu cilvēks lasīt, aizceļo uz Indiju, nespēj ne aci pamirkšķināt un jau esi izskrējis cauri Pakistānai, vēl mirklis un tev jau gandrīz jāceļas uz darbu. Nu, riktīga laika zagle! Bet es pat nejūtos apvainojusies, jo tāds ir grāmatas šarms. :)

Ulrika Kjernborga "Verdzene"

Zviedru žurnālistes Ulrikas Kjernborgas debija literatūrā "Verdzene". Stāsts par reāli eksistējušām un 19. gadsimta Anglijā dzīvojošām personām. Artūrs Manbijs ir augstas kārtas ģimenes dēls. Hanna Kalvika ir seglinieka meita, dzimusi netīram kalpones darbam. Mīlas stāsts, kurš aizsākās varbūt arī starp pareizajiem cilvēkiem, bet nepareizā laikā. Daudzsološs sižets, interesanti personāži - ne reizi vien jau esmu minējusi, ak man patīk darbi, kuru pamatā ir vēsture, īsta vēsture un īsti cilvēki. Tomēr šoreiz esmu nedaudz vīlusies.

Ilona Balode "Rīga-Pekina"

Šonedēļ jaunām grāmatām bagāt anedēļa. Nozogu mazu brīsniņu laika no darba dienas un uzrakstīšu par piektdien, 27. jūlijā, Kaņepes Kultūras centrā notikušo Ilonas Balodes grāmatas "Rīga-Pekina" prezentāciju. Notiekti jāpiemin, ka līdz ar grāmatu lasītājs saņem arī Rolanda Ūdra (jeb "The Hoboss" Ūdrīša) disku "Beijing nights". Viens no vakara gaitā izskanējušajiem citātiem par cilvēkiem, kas ceļo ... savos klubkrēslos liek man apgalvot, ka ar "Beijing nights" disku, lasot grāmatu "Rīga-Pekina" var aizceļot ļoti tālu un ātri. Bet par ceļošanu klubkrēslā rakstīšu, kad veidošu recenziju pa ršo grāmatu. Bet arī grāmata pie lasītājiem ceļoja ne vien tos 7 mēnešus, ko ceļoja tās autore, bet arī ilgi jo ilgi klīda pa Zvaigzne ABC gaiteņiem. Galu galā, pirmos solījumus par jauno grāmatu sāku manīt uz decembri, bet sanāca, ka Ilonas Balodes izauklētais burtu bērns piedzima vasarā.

Zane Kilbloka "Uzkodas. Pipars&Oga"

Šoreiz ieraksts būs ne tāds kā parasti, jo neesmu vēl grāmatu lasījusi, bet tā jau nav arī tāda lasāmā grāmata. Šodien "3 pavāru restorāns" notika Zanes Kilblokas pirmās grāmatas dzimšanas dienas svinības. Turklāt tā nav vienkārši grāmata, bet grāmata par uzkodu mākslu. Šajā pasākumā tas gods bija piedalīties arī man. Ilgi šaubījos vai iet, vai iederēšos, vai jutīšos ērti, bet ne mirkli nenožēloju, ka izlēmu par labu šim pasākumam. Lieliska atpūta karstas darba dienas vakarā, patīkama atmosfēra un vienkārši gan acis, gan vēderu priecējošs pasākums.

Marina Kosteņecka "Vēstules no mājām"

Kārtējo reizi citējot manu mammu: "Man jau tādas grāmatas patīk". Un patīk jau ar' - par cilvēkiem, dzīvi, likteņiem un vēstures notikumiem vai drīzāk dzīvesveidu. Tas ir kā lasīt "Privāto dzīvi" iz Padomju Latvijas laikiem. Lasītāja interesi piesaista darba forma - stāsts vēstulēs. Jekaterinas Kosteņeckas vēstules vīram Grigorijam Kosteņeckim no Rīgas uz Gulaga nometnēm.

Emma Donohjū „Istaba”

Īru rakstnieces Emmas Donohjū darbs „Istaba”, kas izklāstīts 5 gadus veca puisēna skatījumā, spēj parādīt mātes mīlestības spēku un arī to, ka ne visu mamma spēj izturēt vai vismaz ne visu laiku bez pārtraukuma. Romāns brīžiem izraisa pretīgumu, brīžiem izbrīnu vai pat spēj izsaukt asaras, bet viennozīmīgi raisa diskusijas, kad tiek apspriests ar draugiem un neļauj atrauties no tā ne uz mirkli.

Mērija Anna Šafere & Annija Barouza „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”

Pārsteidzoši aizkustinoša un notikumiem piesātināta grāmata, kura beidzas negaidīti ātri – divu amerikāņu autoru sadarbības auglis „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”. Lasot šo grāmatu, sagribējās piederēt tādam grāmatu mīļotāju klubiņam, kurš reizi mēnesī (vai citā periodā) ierodas uz tikšanos un intelektuālām pļāpām. Pārsteidzoši kā divas amerikānietes spēja radīt Lielbritānijas šarmu un izveidot tik „britiskus” tēlus, kādi tie ir šajā romānā.

Herta Millere „Elpas šūpoles”

Šoreiz blogā Nobela prēmijas literatūrā laureātes HertasMilleres romāns „Elpas šūpoles”. Nobela prēmiju literatūrā autore saņēma 2009. gada 10. decembrī. Apgāds Zvaigzne ABC šo romānu latviešu valodā izdevis 2011. gada martā un 2011. gada aprīlī rakstniece viesojās arī Latvijā.

Romāns par dzīvi darba nometnē. Romāns ir par Septiņkalnes (Rumānijā) vāciešu likteni Krievijas spaidu darbu nometnē, atklāts caur viena cilvēka stāstu. 17 gadus vecais vai jaunais Leopolds Aubergs izsūtījumu sākumā uztver kā sava veida piedzīvojumu. Pēc tam nāk apjausma, ka viņš ir sava veida drošībā, kamēr vien brauc jeb kamēr vien kaut kur tiek vests.

Lilija Praera "La Cucina. Virtuve"

Virtuve jeb La Cucina ir sicīliešu māju centrs un visas dzīves centrs. Bet vispār Sicīlijā dzīve ir karsta - mafija jeb la famiglia, vulkāna daba, kaislības un ražīga ģimenes palielināšana kopošanās ceļā. Lilijas Praeras darbs "La Cucina. Virtuve" kaislību romāns ir garšas kārpiņas un fantāziju iekustinošs darbs, kas vienaldzīgus atstās, šķiet, tikai zvērinātus veģetāriešus un tos, kas ēdienu uztver tikai kā nelielu piedevu dzīvei. Latviešu izdevuma vāks jau vien ir ko vērts.

Svetlana Aleksijeviča "Černobiļa. Lūgšana"

"1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs 58 sekundēs sprādzienu sērija izpostīja Černobiļas AES reaktoru un ceturtā energobloka ēku, kas atradās netālu no Baltkrievijas robežas. Černobiļas katastrofa kļuva par XX gadsimta lielāko tehnoloģisko katastrofu." (S. Aleksijeviča Černobiļa. Lūgšana. 7.pp.)

Urzula Poznanski "Erebos. Trilleris"

Šoreiz plauktā ieguls pabieza grāmata, kuru lasīt ir viegli, ātri un aizraujoši - tā ir Urzulas Poznanski radītā "Erebos. Trilleris". Ja šis romāns jāapraksta vienā vārdā, tad tas ir "WOW"! Tas ir aizraujošs romāns ne tikai pusaudžiem un jauniešiem, bet noderēs arī vecākiem un vienkārši tiem, kuri jau ir aizmirsuši, kas ir ilgas un garas naktis pavadītas spēlējot spēles.

Daina Avotiņa „Vīramāte”

Lai tiktu pie šīs grāmatas lasīšanas, man bija jāgaida, kamēr to izlasīs mamma. Ilgi gan gaidīt nenācās. Ilgāks laiks pagāja, kamēr pārvarēju savu vasaras laiskumu, lai uzrakstītu šo recenziju. Arī es šo romānu izlasīju „vienā pūtienā”. Dainas Avotiņas „Vīramāte” ir romāns par cilvēkiem un, manas mammas vērtējums vienā frāzē skanēja šādi: „Man jau patīk tādas grāmatas par cilvēkiem un viņu likteņiem, īstas, neizdomātas”.

Tikšanās ar rakstnieku Žanu Polu Kofmanu

Latvijas Bibliotēku portāls ziņo, ka 24. maijā plkst. 16.00 Kuldīgā būs iespēja tikties ar franču rakstnieku Žanu Polu Kofmanu. Šeit blogā jau rakstīju par viņa grāmatu "Kurzeme francūža acīm". Tā kā, ja nu kādam ir interese vai pa ceļam var ieskriet un uzzināt, kazi varbūt francūzis nolēmis vēl ko uzrakstīt par Latviju.

Megija Stīvotera „Trīsas”

Vispirms bija Stefānijas Meieres „Krēsla” un pēc tam Megija Stīvotera nāca ar saviem vilkačiem

Pārsteidzoši daudz līdzību – triloģija, vilkači, bet atšķirība viena - „Krēslā” vēl ir arī vampīri. Neesmu lasījusi Krēslas grāmatu sēriju, bet, spriežot pēc dzirdētā un lasītā, Megijas Stīvoteras darbs ļoti sasaucās ar vampīrsāgu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Stīvoteras darbi iznākuši pēc Meieres grāmatām. Tajā pašā laikā Megija Stīvotera nav nekāda iesācēja fantastikas žanrā, pirms vilkačiem viņa bija pieķērusies laumiņām un viņu nežēlīgajai pasaulei. Sazvērestības teorijas nemeklēju, jo nav vērts. Pievēršamies izlasītajam: Megija Stīvotera "Trīsas"

Darba pamatā ir divu pasauļu saskares punkts – ir vilki, ir cilvēki un ir cilvēki, kas top par vilkiem atkarībā no gaisa temperatūras svārstībām. Un, protams, visa pamatā mīlestība.

Inguna Bauere „Ede, Pumpura sieva”

Šoreiz vēl viens darbs par reāli dzīvojušām personām. Iepriekš jau rakstīju par vienu Ingunas Baueres grāmatu „Skolas Līze”, šoreiz cita no šīs sērijas – „Ede, Pumpura sieva”. Šī ir rakstnieces darbu vairāku darbu sērija par ievērojamu latviešu rakstnieku dzīvesbiedrēm. Mīlestība ir smaga nasta, kas tomēr ir paciešama un iznesama. Vēl smagāka tā top, ja praktiskas dabas sieviete iemīlas dzejniekā.

Maira Asare "Sieviešu zona"

Šoreiz ieskats latviešu rakstītāju veikumā. Maira Asare ir dzejniece, kas prozā debitējusi tieši ar šo darbu - "Sieviešu zona". Darbs "Sieviešu zona" ir novērojumu stāstījums par pašas autores pieredzēto sieviešu cietumā, izciešot sev piespriesto 3,5 gadu sodu par narkotiku lietošanu un glabāšanu. Tas nav klasisks stāsts par to, kas redzēts, dzirdēts un pieredzēts. Tas drīzāk ir vērojums no malas, bez gaušanās, bez emocijām bez piesaistes, bet atklāts tomēr pirmajā personā. Reālisms, vistīrākais.

Ketrīna Stoketa "Kalpone"

Laika apjomā pēc divām pilnām dienām esmu izlasījusi vienu vareni piesaistošu grāmatu un es nebrīnos, ka Ketrīnas Stoketas „Kalpone” ir ASV bestsellers (jeb latviešu valodā pareizāk būtu teikt - dižpārdoklis), kas tulkots vairāk nekā 40 valodās. Ir par ko! Tikai beigās nepameta sajūta, ka Ketrīna Stoketa ir rakstījusi par sevi. Eibilīna, Minnija un Konstance katra aizguvusi daļiņu no Stoketas vecvecāku kalpones Dēmetrijas. Skītera jeb Eiženija Falene ir skaidri iztēlojama pati Stoketa un, uzmeklējot, informāciju par autori interneta dzīlēs, viņas attēls neliek man vilties – tieši tāda, kā sev galvā biju iedomājusies Skīteri, tikai acu krāsa cita. Ketrīna Stokete ar šo romānu spoži uzsākusi savu karjeru.

Kristofers Išervuds „Atvadas no Berlīnes”

Kristofera Išervuda romance Berlīnei sarakstīta jau 1939. gadā, bet latviešu valodā tulkota un izdota Zvaigzne ABC izdevniecībā tikai nupat. Atvadas no Berlīnes nav vienkārša rokas pamāšana pilsētai, to pametot. Atvadas no Berlīnes ir simboliskas. Simboliskas Berlīnes un Vācijas iedzīvotājiem un jo īpaši simboliskas pašam Kristoferam Išervudam.

Džozefs O’Konors "Mūza"

Skatītāji teātrī nosaka visu. „Allaž mīliet savus skatītājus, arī tad, ja viņi izturas nepieklājīgi” – šādu padomu Mollija Olguda dod kādai jaunai aktrisei, savas dzīves nogalē. Skatītāji lugu var gan pacelt, gan pazudināt, gan virzīt sižeta būtību tā, kā to nebūs domājis pat lugas autors. Mollijas Olgudas jeb Mairas O’Nīlas mīlas romāns ar savādo dramaturgu Džonu Singu – apspriests, kritizēts, slēpts un lolots. Varbūt tieši dzīves uzspiestie „skatītāji” un „otrā plāna aktieri” Mollijas un Džona dzīves lugā to izveidoja tieši tādu, kā tā lasāma grāmatā, tādu, par kādu klejoja tenkas. Džozefs O'Konors savā darbā "Mūza" stāsta par to, kas varbūt reiz noticis, bet varbūt arī ir izdomāts.

Tonija Morisone "Žēlastība"

Šoreiz manā plauktā, pēc izlasīšanas, ieguls Tonijas Morisones romāns „Žēlastība”. Tonija Morisone ir amerikāņu melnādainā rakstniece, redaktore un profesore, Nobela prēmijas literatūrā laureāte.

Jaunākais autores Zvaigzne ABC izdotais un Ievas Lešinskas tulkotais darbs ir romāns par sievietēm Amerikā laikā, kad tajā īstie cilvēki ir vīrieši. Sievietes ir tikai ērta piedeva.

Gunta Saulīte "Mana Kundziņsala"

Uz Kundziņsalu mūsdienās var aizbraukt ar 33. maršruta autobusu. Tikai ne daudziem mūsdienās vairs nepieciešams braukt uz Kudziņsalu. Kādreiz tur dzīvoja 4000 balstiesīgo pilsoņu, tagad vairs tikai ap 400. Guntas Saulīts stāsts "Mana Kundziņsala" ir sava veida nodeva bērnības takam un atmiņām, jo Kundziņsala vairs nav tāda, kā bija agrāk.

Grāmatas ir jālasa!

Foto: Līva Alksne

Krievijas Federācijas premjers un prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins janvāra beigās savā rakstā avīzei Независимая газета ierosināja izveidot sarakstu ar 100 grāmatām, kuras būtu jāizlasa jebkuram inteliģentam, izglītotam, kulturālam un visādi citādi labam cilvēkam. Jāizlasa un jāizprot patstāvīgi nevis jāiekaļ obligātās skolu programmas ietvaros.

Osne Seierstade "Groznijas eņģelis"

Šoreiz manā blogā Čečenija - Osne Seierstade "Groznijas eņģelis".

Ja manis iepriekš lasītā Osnes Seierstades grāmata, izraisīja kritiku par vienpusīgumu un pat bija nepieciešams izdot otru grāmatu, kas atspēko pirmajā atrodamos strīdīgos momentus, tad šī grāmata, manuprāt, ir vislabākais piemērs tam, kā būtu jāstrādā žurnālistam.

Šāhs Muhammeds Raīss „Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs”

Sākumā Osne Seijerstade uzrakstīja grāmatu par Šāha Muhammeda ģimeni un Afganistānas iedzīvotāju ģimenes hierarhiju (šajā darbā varēja saskatīt arī citas sižeta līnijas, bet šīs gan ir galvenās). Pēc tam Šāhs Muhammeds iesūdzēja autori tiesā par neslavas celšanu viņa ģimenei un galu galā arī draudu radīšanai viņa un ģimenes locekļu dzīvībai un drošībai. Un tad radās šī grāmata „Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs”. Šāha Muhammeda Raīsa grāmata iznākusi 5 gadus pēc Osnes Seijerstades grāmatas, bet latviešu valodā abas tulkotas un apgāda Zvaigzne ABC izdotas 2011. gadā. Grāmatas latviešu izdevums papildināts ar žurnālista Sandija Semjonova un ceļotāja Egila Helmaņa ceļojuma fotogrāfijām un komentāriem.

Osne Seijerstade „Kabulas grāmattirgotājs”

Jāsāk jau ar to, ka šo grāmatu lasīšanai izvēlējos autores dēļ. Kāda mana bloga lasītāja komentāros bija ieteikusi citu Osnes Seijerstades grāmatu „Groznijas eņģelis” (arī par šo grāmatu rakstīšu blogā). Meklējot ieteikto darbu nonācu pie tā, ka viņa ir sarakstījusi arī citas grāmatas. Cita žurnālista paveikto vienmēr ir interesanti izlasīt...

Žans Pols Kofmans "Kurzeme francūža acīm"

Kas var būt labāka reklāma vai antireklāma Latvijai kā ārzemnieka skatījums uz šo valsti?

Grāmata, kas liek paskatīties uz savas dzimtenes novadiem ar svešzemnieka acīm. Jūs teiksiet - kas par to? Es atbildēšu – cik naivi Jūs esat, ja domājat, ka Latvijā nav ko redzēt un nav, par ko rakstīt! Tātad, labrīt jaunajā gadā! Šoreiz manā apskatā par franču žurnālista Žana Pola Kofmana sarakstīto darbu "Kurzeme francūža acīm"