Kristofera Išervuda romance Berlīnei sarakstīta jau 1939. gadā, bet latviešu valodā tulkota un izdota Zvaigzne ABC izdevniecībā tikai nupat. Atvadas no Berlīnes nav vienkārša rokas pamāšana pilsētai, to pametot. Atvadas no Berlīnes ir simboliskas. Simboliskas Berlīnes un Vācijas iedzīvotājiem un jo īpaši simboliskas pašam Kristoferam Išervudam.
Kristofers Išervuds dzimis britu armijas pulkvežleitnanta ģimenē, bērnību pavadījis daudzās valstīs un pilsētās. Pirmā pasaules kara laikā tēvs tika nogalināts un Kristofers ar māti un brāli apmetās Londonā. Vēlākajos gados homoseksuāli orientētais Kristofers, meklēdams tikumos pielaidīgāku dzīvesvietu, devās uz Veimāras republikas (tā Vācijas tika dēvēta laikā no 1919. gada augustam līdz 1933. gada janvārim) galvaspilsētu Berlīni.
Grāmata „Atvadas no Berlīnes” ir vien daļa no Kristofera Išervuda iecerētā lielā darba par Berlīni pirms Hitlera. Tās 6 nodaļas secīgi stāsta par kāda angļa Kristofera Išervuda dzīvi Berlīnē. Ieradies Berlīnē sev vien zināmu iemeslu dēļ, viņš pelna naudu ar angļu valodas privātstundām. Romāna galvenajam varonim esot piešķirts paša autora vārds tikai ērtības labad, vismaz tā apgalvo pats autors darba priekšvārdā. Caur angļu valodas privātskolotāja acīm redzams bagāto un ne tik bagāto ebreju dzīves spožums un posts, vienkāršu strādnieku nelaimīgā eksistence un baudāma neskaitāmo nakts lokālu un ieskrietuvju piepīpētā un pēc alkohola dvakojošā aura. Jo tuvāk grāmatas noslēgumam un Hitlera partijas nākšanai pie varas Vācijā, jo filozofiskāki autora pārspriedumi par to, kurš īsti ir patiesais Berlīnes saimnieks. Kristofers Išervuds nonāk pie secinājuma, ka īsteni stiprie un vareni Berlīnes saimnieki ir strādnieku tauta, bet ir arī tādi cilvēki, kuri vienkārši iemērojas apstākļiem, kā dzīvnieki.
Atvadas no Berlīnes, kā jau minēju, ir simboliskas. Līdz ar Politiskajām izmaiņām valstī, mainās arī garīgās vērtības, mainās dzīves uzskati un pazūd tā brīvdomības un visatļautības zeme, kuru Kristofers bija meklējis un uz brīdi atradis. Nekas vairs nav un nebūs tā kā agrāk. Lai arī grāmatas varonis Kristofers patiesi galu galā pamet Berlīni un dodas atpakaļ uz dzimteni, šķiet, ka ne jau Berlīnes cilvēki, ielas vai ēkas būs tas, kas viņam pietrūks...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru