Ieva Samauska "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums"

"Jānīša grāmatu!" Tā vakarā man sauc dēls, izvēloties grāmatu lasīšanai pirms miega. Un vēl viņš kaulē izlasīt vēl pa vienai nodaļai klāt virs norunātā daudzuma. Grāmata, kas tik ļoti saistījusi mana piecgadnieka interesi ir ražīgas autores Ievas Samauskas "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums". Sākumā mani grāmata mulsināja, jo nevarēju saprast mērķauditoriju. Burti tai lielā drukā - gana, lai jaunie lasītāji varētu iepazīties ar tekstu paši. Taču stāsts ir par bērnudārzu, kad tas, kurš jau prot lasīt, būs tūlīt ārā no tā. Savukārt tiem, kuri paši vēl ir dārziņā un tekstu paši vēl nelasa, ir šķietami pārāk maz ilustrāciju. Lai kā tur arī būtu - piecus gadus vecam lasīt nepratējam un daudz bildīšu gribētājam, šī grāmata ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo notur ar sižetu.

Mihaels de Koks un Kristīne Ārstena "Kā vecmamma vislaik samazinājās"

Ak, kā noraudājos, lasot šķietami vienkāršu bērnu grāmatiņu! Flāmu rakstnieka Mihaela de Koka (Michael De Cock) grāmata "Kā vecmamma vislaik samazinājās" (Hoe oma almaar kleiner werd) ar Kristīnes Ārtsenas (Kristien Aertssen) ilustrācijām ir īsts raudamais gabals par mīlestību un tuvo cilvēku aiziešanu viņsaulē. Šī grāmata nav nekāds jaunums, jo iznākusi Ineses Paklones tulkojumā jau 2017. gadā, taču bija paslīdējusi garām manai uzmanībai maz pamanīta. Brīnumainā kārtā es to pat nepamanīju, kad grāmata 2018. gadā bija iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas sarakstā. Toreiz biju ļoti aizrāvusies ar Andželas Naneti sirsnīgo stāstu "Mans vectēvs bija ķiršu koks", kas arī veltīta tuvinieku nāves tēmai, bet bija ielikta lasīšanai vecāku kategorijā. Ņemot vērā, ka man patika Mihaela de Koka stils, runājot vienkārši par sarežģītiem tematiem, jāpalūko arī vai varu dabūt otru latviešu valodā tulkoto grāmatu "Rozija un Musa, meitene un zēns".

Fransuāza Sagāna "Visos sirds nostūros"

Franču rakstniece Fransuāza Sagāna man zināmākā šķita ar savu pirmo grāmatu "Esiet sveicinātas skumjas", jo citas nebiju lasījusi. Kad uzzināju, ka latviešu valodā iznāk iepriekš nepublicētais, autores dzīves laikā (1935 - 2004) pēdējais tapušais romāns, iekšēji jutu, ka man to noteikti vajag. Anotācijā sola, ka tekstā ir Sagānai raksturīgais nesavažotais gars, absolūtā brīvība, griezīgais humors un uzdrīkstēšanās. Kā nu netieksies pēc ikoniskas autores darba, kurš sola viņas vispārzināmā stila turpinājumu? Protams, ka vajag! Un ziniet, ko? Izrādās, ka "Esiet sveicinātas skumjas" man galvā iezagušās pašas, neprasītas un nemaz nelasītas. Izrādās, ka tieši ar "Visos sirds nostūros" es iepazīstu Sagānu nevis saņemu man jau zināmo un gaidīto. Interesanti gan, kā nelasīts darbs (tās skumjas) var šķist sev tik pazīstams un tuvs, ja patiesībā nav nemaz lasīts? Bet nopirkusi gan savulaik es šo grāmatu biju un nu laikam ir īstais brīdis to izlasīt. Bet atgriezīšos pie nupat patiešām izlasītā romāna.

Svens Kuzmins "Dizažio"

Dizažio nav nekāds pagalmā dižākā un brangākā āža apzīmējums. Dizažio ir veiksmīgā uzņēmēja ekscentriskais alter ego. Nu un vēl dizažio ekonomikas terminos esot procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla. Taču Tēzaurs var pastāvēt pie ratiem, jo pēc Svena Kuzmina romāna izlasīšanas Dizažio man tagad ir īpašvārds, kas tērpies gaiļa spalvās, baltā samtā un lillā ādā, aizrūcina garām dzeltenā zemūdenē. Viens vareni traks gabals! Svenam Kuzminam izdevies ar savu tekstu izveidot karnevāla cienīgu karuseli, kurā sēžot (lasot) brīžiem pavelk uz vēmienu, bet lielāko daļu laika gar acīm zib krāsains, raibs, košs, gaismas un visu laiku ausīs skan kaut kādi dīvaini brēcieni.

Jennija Fāgelunda "24 labie darbi"

Ja nevarat vien sagaidīt Ziemassvētku noskaņu ar lampiņām, sniegu un svētku krāsiņām vai tās radīšanai vajadzīgs pamudinājums, man ir īstā grāmata šim nolūkam! Zviedru žurnālistes un rakstnieces Jennijas Fāgelundas (Jenny Fagerlund) romāns "24 labie darbi" (24 goda gärningar) liks jums pagatavot tasīti pēc kanēļa, apelsīniem un krustnagliņām smaržojoša dzēriena un vajadzīgo atmosfēru radīs. Uz grāmatas pēdējā vāka rakstīts, ka autore raksta labsajūtas romānus un tāds šis darbs patiesi ir - ieritinoties segā ar krūzi tējas, jūti Ziemassvētkus tuvojamies. Tiesa romāna galvenajai varonei Emmai Ziemassvētki nav diez ko priecīgs laiks, jo uzjundī sāpīgas atmiņas un vainas sajūtu.

Jevgēņija Ņekrasova "Katja un Kikimora"

Krievu rakstnieces Jevgēņijas Ņekrasovas (Евгения Некрасова) grāmata "Katja un Kikimora" (Калечина‑Малечина) tulkotājas Ilzes Paegles Mkrtčjanas latviskojumā ir no tām grāmatām, kas acīs pati neiekritīs ne ar nosaukumu ne ar vāku. Arī es par šo grāmatu uzzināju caur citiem lasītājiem un pēc stāstiem par to sapratu, ka arī man tā obligāti jāizlasa. Grūti aprakstīt, cik ļoti apmierināta es esmu ar savu izvēli! "Katja un Kikimora" šķietami iemeta mani atpakaļ tajā bērnībā, kur skolēni pēc stundām ar sevi tika galā paši, un arī no rīta neviens viņiem nepalīdzēja. Taču patiesībā šī šķietamā pagātnes skolēna ikdiena notiek tepat mūsdienās, uz ko norāda mobilie telefoni skolas bērnu rokās. Tikai ne Katjai. Viņai mobilā telefona nav un par savu atnākšanu mājās pēc skolas jāziņo mammai no stacionārā mājas telefona uz mammas darba tālruni.

Jūtu pienākumu uzslavu tulkotājai par latviskojumu un vārdu spēlēm paust jau savas atsauksmes sākumā. Bravo! Trūkst vārdu, cik skaisti!

Keita Listere "Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture"

"Ielasmeita sabiedrībā ir tas pats, kas noteka uz kuģa vai atejas bedre pilī. Ja tās nebūtu, tad piegānīta būtu visa pils. Sv. Augustīns De Ordine, 386." / 47.lpp./

Nezinu, vai kaut kas kaiš manai tikumībai vai saprātam, bet prostitūtas nekad man nav šķitušas kā nicināma darba darītājas. Ir pieprasījums, ir piedāvājums, tā teikt. Tirgus ekonomika. Bet gana daudzi cilvēki nav tik neķītri liberālās domās kā es. Priekameitas ir daudz apspriestas un peltas, uzskatītas par visa ļaunuma sakni. Pār šo profesiju gulst daudz aizspriedumu un stereotipu. Protams, tādas lietas nerodas no tukša gaisa, tomēr visus vienā maisā vai veneriskajā dispanserā tomēr bāzt arī nevarētu. Jau no seniem laikiem līdz pat mūsdienām prostitūcijas apkarotāji vispirms vēršas pret pašiem naktstauriņiem nevis pret tiem, kuri pērkamās mīlas pakalpojumu gatavi apmaksāt. Taču izrādās, ka bieži vien ir bijis brīdis, kad lielie cīnītāji nav iebilduši gūt kādu daļu peļņas no prostitūcijas.

Ar lielu interesi vienmēr esmu tvērusi dažādus kultūras produktus, kas attēlo prostitūcijas tematu, tieši šī noslēpumainības plīvura dēļ un te manās rokās nokļuva īsta enciklopēdija, ko sarakstījusi britu pētniece Keita Listere (Kate Lister). Grāmata "Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture" Ilmāra Zvirgzda tulkojumā ir patiesi izsmeļoša zinātkāres un ziņkāres apmierinātāja.