Lūkass Hartmanis "Tik garš deguns"

Kad pēdējo reizi lasīji pasaku? Nu tādu vecmodīgu - ar bārdainiem burvjiem, lidojošiem paklājiem un tikai mazliet par to visu izbrīnītiem cilvēkiem? Es tikko izlasīju! Vācu autors Lūkass Hartmanis sarakstījis grāmatu bērniem "Tik garš deguns". Tā ir caurcaurītēm pasaka! Sākot jau ar to, ka ģimene no Vācijas doadas atvaļinājumā uz Grieķijas salām un beigās vēl aizlido pie tēvoča uz slimnīcu Šveicē un nevienā pašā brīdī viņiem nav jādezinficē rokas. Labi, smieklus pie malas un pie literatūras.

Brālis un māsa, Pits (patiesībā Pēteris) un Lēna, kopā ar vecākiem aizbraukuši atvaļinājumā. Tētim jāatpūšas no stresa, viņš pludmalē ātri apdeg un ātri iemieg. Mamma ir mājsaimniece un arī viņa ir vareni aizņemta - sauļojoties ada krustbērniem džemperus. Vakaros gan vecāki naski uz pakašķēšanos, dažreiz Pits prāto, vai arī viņa vecāki izšķirsies, kā tas bija klases biedra ģimenē. Kamēr vecāki atpūšas, atvases garlaikojas, jo rudenī ūdens jūrā vēss un drebulis piemetas jau pēc stundas ceturkšņa. Kādu dienu bērni dodas meklēt gliemežvākus un atrod dīvainu salu grupu, vienā no salām viņi iepazīstas ar burvi. Vientuļnieka dzīvi Burvans izvēlējies pēc neveiksmīgas sacenšanās ar melno burvi Damasistratu. Milzīgais sārtais deguns Burvanam ir lāsts, ko neizdodas noņemt paša spēkiem, taču Lēnas un Pita tēvocis ir plastikas ķirurgs Bernē - bērni nolemj palīdzēt burvim un sākas piedzīvojums.

Kārena Gilesē "Ko atnes viļņi"

Īriete Lara atgriezusies Īrijā no Dienvidamerikas, pirms  diviem gadiem Brazīlijā nolaupīts viņas četrus gadus vecais dēls Ignasio jeb vecāku saukts Nasio. Dēla zaudējums un neveiksmīgi emeklējumi, likumsakarīgi, attālinājuši Laru un bērna tēvu Aleho. Īrijā ir māsīca Sorča un viņas vīrs, bērnības draugs Kristijs jeb pilnajā vārdā Kristians un viņu abu izveidotā ģimene. Vēstītājs pārmaiņus ir Kristijs, Lara un Sorča. Lasītājs lidinās starp šo trīs tēlu atmiņām par bērnību un jaunību un tagadni briedumā. Lara visu mūžu šķietami bēg no sevis, vienlaikus meklējot sevi. Kamēr Lara cenšas savākt savu dzīvi kautcik pieņemamā kopumā un tikt pāri dēla un mīļotā zaudējuma sāpēm, tikmēr citi apkārtējie cilvēki gluži pretēji - savu dzīvi satriec pīšļos.

"Tāpēc tas, ko es tev te mēģinu pateikt, ir - ja cilvēkam ir bērni, viņš vienmēr par kaut ko jūtas vainīgs. Uztraucas, ka kaut kas noies greizi, un nožēlo, kad tas tiešām notiek. Vaina ir šī komplekta neatņemama sastāvdaļa." /114.lpp./

Estere van der Berga "Aijā žūžū, kukainīši"

Kas jāizdara pirms miedziņa? Jānomazgājas, jāatrod pidžama, jāiztīra zobi, jāaiziet uz tualeti, jāpalasa pasaciņa un jāsaņem lielā pirmsmiega buča! Tieši to pirms miega dara nīderlandiešu rakstnieces un ilustratores Esteres van der Bergas tēli grāmatā "Aijā žūžū, kukainīši". Inspektors Kriksis ir superslepenais gulētiešanas aģents. Kriksis ir bizbizmārīte (ārkārtīgi lieliska sakritība tieši mūsu ģimenē saistībā ar bērnudārzu). Kriksis ierodas kukaiņu viesnīcā un pārbauda, kā kukaiņiem iet ar gulēt iešanas rituālu ievērošanu un izpildi. Zarkukainim jāsameklē pidžama, mēslu vabolei jānomazgājas, mitrenei jāpasēž uz podiņa, grāmatu tārps (loģiski) pirms miega lasa, muša tīra zobus un beigās visi kopā pirms miega samīļojas.

Ja vajadzīgs lēns stāsts, kas vienlaikus bērnam atgādinās vakaros darāmo, palīdzēs samazināt dienas ritmu līdz pilnīgam mieram, tad šī būs īstā izvēle! Šis ir viens no pēdējā laika labākajiem darbiem lasīšanai pirms gulēšanas. Grāmata par rituāliem, kas pati ir daļa no rituāla. Lieliski!

Teksta katrā atvērumā ir vien pāris rindiņas, taču attēlu ļoti daudz. Pirmsskolas vecuma klausītājiem un attēlu apskatītājiem izcili! Lai arī krāsas ir diezgan piesātinātas, grāmata ieturēta tumšos toņos, tāpēc nesakairina bērna prātu īsi pirms miega. Nekāda spraiguma, tikai liels un visaptverošs mīļums un rūpes.

Ketija Deinesa un Rasels Teits "Izzini laikapstākļus un klimatu"

Vienu dienu pirms apmēram pusgada dēls man pajautāja, kā rodas vējš. Un visas zināšanas man bija no galvas izpūstas kā ar pamatīgu orkānu. Godīgi atbildēju, ka es īsti nezinu, bet es noteikti sameklēšu un pastāstīšu. Apjautājos Twiterī, kā saprotami dēlam trīsgadniekam šo jautājumu izskaidrot un viens no praksē pārbaudītiem ieteikumiem bija Ketijas Deinesas un Rasela Teita enciklopēdija "Izzini laikapstākļus un klimatu". Liels paldies par šādu lielisku ieteikumu, jo es visām grāmatām arī nespēju izsekot līdzi.

Tā ir enciklopēdijas tipa grāmata ar vairāk nekā 100 atveramiem lodziņiem. Pašķirstīju šo darbu grāmatnīcā un sapratu, ka grāmata varētu būt atbilstoša manām vajadzībām un dēla izpratnes līmenim. Grāmata sākas ar to, kā veidojas laika ziņas. Pēdējā laikā dēls vakaros arī pievērš uzmanību laika ziņām televīzijā un nokomentē, kāds laiks gaidāms nākamajā dienā un brīvdienās. Tālākajos atvērumos uzzinām, kā rodas laikapstākļi, kāds ir klimata joslas, par sauli un gaisu, mākoņiem un nokrišņiem, mežonīgiem vējiem, ledainu aukstumu un noslēgumā arī par klimata pārmaiņām.

Laura Knaidla "NePieskaries man"

Izdevniecība "Latvijas Mediji" man piedāvāja izlasīt kaut ko, kas vēl pat nav nodots drukāšanai. Vācu rakstniece Laura Knaidla (Laura Kneidl) uzrakstījusi romānu jauniešiem "NePieskaries man" (Berühre mich. Nicht), kas līdz ar tā turpinājumu bijuši "Spiegel" bestselleru sarakstā. Latviešu valodas tulkojuma vāciņu vēl neesmu redzējusi, taču, spriežot pēc oriģinālizdevuma vāka (rozā ziedi, kaligrāfisks fonts), mani sagaida romantisks ceļojums. Taču aiz rozēm jāspēj saskatīt tematiski ļoti spēcīgs darbs - par to, kas paliek neredzams pat tuvākajiem cilvēkiem, par traumām, ko uz mūžu atstāj cita cilvēka ļaunprātība un par to, ka upurim ir jāmācās runāt, runāt un vēlreiz runāt, lai kā tas uzplēstu visas rētas.

Stāsta galvenā varone Seidža ilgstoši piedzīvojusi seksuālo vardarbību, taču, sagaidījusi 18 gadu vecumu, beidzot izraujas no pāridarītāja valgiem. Vismaz fiziski. Prāts vēl aizvien tur Seidžu tumsas gūstā. Seidža jūt paniskas bailes pret visiem vīriešiem izņemot bērnus, slimus un vecus vīriešu dzimtes pārstāvjus. Aizbēgusi pāri pusamerikai, Seidža ir vientuļa, bez naudas un nobijusies. Jau pirmajās dienās Seidžai palaimējas iegūt draudzeni, bet viņa "nāk komplektā" ar brāli, kurš ir visa biedējošā iemiesojums. Virpuļu virpuļiem, bet beigās tieši viņš, Luka, izrādās jaunās meitenes glābiņš. Luka un vēl arī psihoterapijas seansi. 

Dženifera Klementa "Lūgšanas par nolaupītajām"

“Šie skorpioni izturējās pret tevi žēlsirdīgāk, nekā jebkad izturēsies cilvēki, māte teica. Norāvusi sandali, viņa nosita visus četrus. Žēlsirdība ne vienmēr ir abpusēja, viņa sacīja.” /75. lpp./

ASV dzimusi, bet Mehiko uzaugusi autore Dženifera Klementa vairākus gadus vāca materiālus un sarunājās ar cilvēktirdzniecības upuriem Meksikā līdz tapa grāmata "Lūgšanas par nolaupītajām". Tematiski tas ir dokumentāls stāsts, bet tas ielikts prozā. Grāmatu slavēja manā grāmatu lasītāju klubiņā, iegādājos un tā gaidīja plauktā atbilstošu brīdi. Tāds pienāca, kad mēneša temats ir Latīņamerikāņu literatūra. Brīžiem hronoloģiskā secībā, brīžiem lēkājot turp un atpakaļ laikos, Klementa caur vienu meiteni pastāsta par dzīvi Meksikā narkokarteļu ēnā.

Lina Žutaute "Kika Mika un Supertēta diena" un "Kika Mika un sapņu dzimšanas diena"

Šoreiz atkal rakstu par divām grāmatām uzreiz. Lietuviešu rakstnieces Linas Žutautes Kika Mika ir mūsu mājās mīļš tēls, tāpēc pa vienai nemaz nav lasāmas. Ideāls vakars dēlam ir tad, ja vecāki izlasījuši vismaz trīs vai pat četras Kikas Mikas grāmatas. Pēc tam puslīdz mierīgu sirdi var doties pie Miega peles. Jaunākās sērijas grāmatas mūsu mājās ir par Kikas Mikas dienu ar Supertēti un par meitenes sapņu dzimšanas dienu. Es grāmatas (dažreiz arī rotaļlietas un izglītojoši izklaidējošus materiālus) mēdzu iepirkt savlaicīgi, kad redzu tiem labu cenu, un velku ārā no slēptuves, kad tuvojas kādi svētki. Dažreiz pērku šādi, domājot arī par radinieku un draugu bērnu svētkiem. Praktiskais latvietis vai praktiskais grāmatu tārps. Lai tur vai kā, bet grāmatas par dzimšanas dienu un Supertēta dienu biju apzināti paturējusi līdz dēla dzimšanas dienai, neilgi pēc kuras arī tēva diena. Tādējādi tematiski ar jaunāko lasāmvielu ietrāpījām arī svētku dienās.

Evija Gulbe, Linda Lošina "Koko un Riko" un "Koko un Riko jaunie piedzīvojumi." Audiogrāmatas

Šoreiz neliels stāsts par atšķirīgu lasīšanas pieredzi. Izdevniecība Zvaigzne ABC laidusi klajā pirmās piecas audiogrāmatas. Turklāt šīs grāmatas ierunājuši paši to autori. Iepriekš ar dēlu bijām klausījušies latviešu tautas pasakas audio formātā caur telefona aplikāciju "Pasakas" un kaut ko no Latvijas radio Radioteātra bērniem, bet pilnvērtīgi grāmatas gan nebijām klausījušies. Savu iepazīšanos ar Zvaigzne ABC jaunumiem ceļā uz laukiem sākām sākām caur Evijas Gulbes un Lindas Lošinas varoņiem - žurkulēniem Koko un Riko. Iepriekš Koko un Riko mums rokās nebija nonākuši, tāpēc izvēlējāmies tieši šīs grāmatas, lai gūtu ieskatu skanošo grāmatu pasaulē.

Lai pie klausīšanās tiktu, vispirms jāreģistrējas platformā Māconis https://maconis.zvaigzne.lv/. Es jau biju reģistrēta Zvaigzne ABC mājas lapā interneta veikala izmantošanai, tāpēc ieejai Māconī izmantoju tos pašus pieejas datus un nekas par jaunu nebija jāreģistrē. 

Māconī augšā labajā pusē jāspiež "Aktivizēt licenci" un tajā laukā jāievada iegādātās audiogrāmatas kods. Materiāls būtībā tiek abonēts uz vienu gadu un būs pieejams lietošanai caur šo Zvaigzne ABC digitālo mācību platformu. Mācoņa lapai nepieciešama pieeja internetam. Mājās, tas var būt bezvadu tīkls, bet, piemēram, automašīnā lapu atver caur telefonu ar mobilo internetu. 

Mēs "Koko un Riko" klausījāmies automašīnā. Dēla autokrēslam galvas balstā ir iebūvēti skaļruņi, uz kuriem atskaņojamo materiālu nogādā caur telefonā iesprausto vadu. Tādējādi bērns var klausīties kādu sev interesantu materiālu, bet mēs pieaugušie varam klausīties sev tīkamo mūziku vai pārraides caur automašīnas skaņas iekārtu un mēs cits citam netraucējam. 

Es atvēru audiogrāmatu interneta pārlūkā telefonā, paturot visu kontroli savās rokās. Kad beidzas katra no grāmatas nodaļām, pārslēgšanās uz nākamo nenotiek automātiski. Piemēram, "Koko un Riko" ir desmit nodaļas (kopējais garums 43 minūtes un 22 sekundes), savukārt pelēnu piedzīvojumu otrajā grāmatā ir 12 nodaļas (kopējais garums 40 minūtes 28 sekundes). Manuāla nodaļu pārslēgšana man bija nedaudz traucējoša, jo es nedzirdu, kad dēlam ausīs nekas vairs neskan, un viņam nākas man pateikt, ka jāieslēdz nākamā nodaļa. Traucējoši tas ir tamdēļ, ka, klausoties pasaku, bērns var iemigt, bet katru reizi, kad jāpalūdz pārslēgt nodaļa, dēls no tuvā miega skavām izraujas ārā. Līdzīgi ir arī, ja audiogrāmata tiek izmantota kā iemidzināšanas veids mājās. Pieaugušajam jāsēž blakus un laikus jāpārslēdz grāmatas nodaļas, lai mazais klausītājs var iemigt, klausoties pasaku bez pārtraukumiem. Atstājot ierīci un nodaļu pārslēgšanu bērna rokās, baidos, ka gulētiešana izvērstos par bezgalīgu interneta pētīšanu vai spēlīšu bakstīšanu.

Katrai audiogrāmatas nodaļai ir arī viena līdz četras ilustrācijas no grāmatas, kas apskatāmas ierīces ekrānā. Mēs cenšamies dēlam rādīt iespējami mazāk dažādus ekrānus, tāpēc Koko un Riko piedzīvojumus dēls baudīja tikai ar ausīm. Ja arī jūs cenšaties ierobežot ekrānu lietojumu, bet mājās ir šīs jautrās grāmatiņas papīra formātā, klēpī var ņemt un šķirstīt tās. Tā mēs mēģināsim darīt ar Lauras Vinogradovas "Mežpasakām", kuras mums grāmatu plauktā jau ir.

Kopumā pieredze ar audiogrāmatām ir patīkama un man kā vecākam lielā mērā atslogojoša. Lai arī grāmatu priekšā lasīšana kopumā man grūtības nesagādā, dažreiz ir noderīgi, ja kāds to izdara tavā vietā, īpaši, ja šis "kāds" ir tehnoloģija. Ja vien būtu iespējams uzlikt automātisko pārslēgšanos uz priekšu starp nodaļām, tad laime būtu pilnīga.

Džons Ferndons un Robs Bītijs "Iepazīsti lietas!"

Kādā izpārdošanu trakumā iegādājos Džona Ferndona un Roba Bītija grāmatu "Iepazīsti lietas!". Mani kaut kā piesaistīja grāmatas detalizētās ilustrācijas, kas parādīja dažādus procesus pilnā ciklā. Nemaz neiedziļinājos saturā un tekstā, kad to pirku. Arī dēlam šīs ilustrācijas tīri labi patika, lai arī daudz kas no apskatītajiem procesiem vēl šķiet pilnīgi un galīgi nesaprotamas. 

Vai dīvaini, ka trīs gadu vecam bērnam vismīļākais atvērums bija tieši par kanalizāciju? Nezinu, man nešķita dīvaini. Varbūt pat tieši kanalizācijas nodaļas dēļ es šo grāmatu pamanīju veikalā. Tās iegāde aptuveni sakrita ar laiku, kad dēls pēc vannas korķa izraušanas sāka vaicāt, kur dodas ūdens? Tā nu grāmata par lietu un procesu iepazīšanu mūsu mājās tika nodēvēta par kaku grāmatu (un to neizdomāju es). Nedaudz iepazināmies arī ar atkritumu procesiem un šķirošanu, jo nav lielākas laimes dienā, kā ieraudzīt atkritumu izvešanas mašīnu darbībā.

Lina Žutaute "Kika Mika un draudzības slota", "Kika Mika un nozagtais laiks", "Kika Mika un lielā tumsa"

Šoreiz ieraksts uzreiz par trīs grāmatām. Lietuviešu autores Linas Žutautes radītā meitenīte Kika Mika mūsu grāmatu plauktā iesēdusies uz palikšanu un regulāri arī no plaukta tiek izņemta pārlasīšanai. Laikam dēlā ir kaut kas no manis. Apgriezis grāmatu otrādi, viņš ar pirkstu iebakstīja tur redzamajos citu sērijas grāmatu attēlos un norādīja, ka viņam vajag arī "to, to un šo". Šobrīd mūsu mājās ir Kikas Mikas enciklopēdija un septiņas līdz šim iznākušās grāmatas. No grāmatas par zobu feju pagaidām esmu izvairījusies un ceru to darīt arī turpmāk, jo nevēlos nākotnē ieviest mūsu mājās šādu nauda pret izkritušu piena zobu maiņas darījumu. Šoreiz Kika Mika mācāsdraudzēties un strādāt komandā grāmatā "Kika Mika un draudzības slota", meitene mācās saskatīt priecīgo tumsā "Kika Mika un lielā tumsa", kā arī iesper pa pakaļu vecākiem caur grāmatu "Kika Mika un nozagtais laiks".

Iepriekš Kika Mikas grāmatas izmantoju audzinošos nolūkos, mācot bērnam par mantiņu sakārtošanu un to, ka ar austiņām ir jāklausās, ko apkārtējie saka. Savukārt Kikas Mikas enciklopēdija ir lielisks vispārīgi izzinošs palīglīdzeklis. Jaunākā sērijas grāmata "Kika Mika un draudzības slota" turpina uzsākto pedagoģisko līniju un māca bērnam, kā uzvesties. Šajā grāmatiņā Kikai Mikai ļoti patīk sacensties ar draugiem dažādās bērniem saprotamās disciplīnās, piemēram, "kurš pirmais?" un "kurš augstāk?". Taču šādas sacensības var sagādāt sāpes un ne vienmēr tās ir fiziskas. Bērni nokļūst ķibelē un viņiem jāmeklē kopīgs ceļš ārā no tās, jo ierastā sacensību metode īsti nedarbojas. Patīkami, ka šajā stāstā bērni ir trīs, līdz ar to var labāk saskatīt, ka jādraudzējas ar visiem saviem draugiem vienādi. Īpaši tas svarīgi posmā, kad bērniem raksturīgi dalīt draugus un "mazāk draugus" tikai tāpēc, ka vēl vakardienas draugs šodien salikts pārī iešanai ar kādu citu bērnu. Draugi var būt vairāk nekā viens un pret visiem jāizturas vienlīdzīgi. 

Grāmata "Kika Mika un lielā tumsa" nedaudz atšķiras no līdz šim lasītajām ar to, ka nemāca bērnu par pareizāku uzvedību, bet gan iedrošina mazo. Ja reiz tikai tumsā saskatāms tāds skaistums kā zvaigznes, varbūt nav vērts baidīties no tās. Mūsmājās tumsas baiļu posms šobrīd ir pārvarēts, pie kā ceru neatgriezties. Taču, ja atkal tumsa kļūs biedējoša, ķeršos pie šīs grāmatas, lai iedrošinātu dēlu saskatīt labo.

Trešā šī apskata grāmata ir vēl atšķirīgāka nekā līdz šim lasītās Kikas Mikas sērijā. Grāmatā "Kika Mika un nozagtais laiks" pamatīgi iebaksta acī un sirdsapziņā tieši pieaugušajam. Atzīstieties godīgi, kurš no jums nekad nav teicis vārdus "paspēlējies pats, man šobrīd nav laika"? Varu saderēt, ka neviens nav bez šīs frāzes bērnu izaudzinājis. Johaidī un mums, pieaugušajiem, tiešām ir tik daudz riebīgu laika zagļu! Laiks nepazūd tāpat vien, tas tiek iztērēts darbībām, kuras varētu nedarīt, varētu darīt vēlāk vai darīt ašāk. Es patiešām sajutos vainīga, šo grāmatu dēlam priekšā lasot, īpaši tāpēc, ka šo lasīšanu viņš attiecīgajā vakarā bija pacietīgi gaidījis pēc veļas izkāršanas un daļas salikšanas žāvētājā, pēc vakariņām un trauku mazgāšanas. Šoreiz "Kika Mika un nozagtais laiks" ir didaktiski pamācošs materiāls vecākiem nevis bērniem.

Ar Kiku Miku turpinām draudzību, jo dzimšanas dienā dēls saņēma dāvanā grāmatas "Kika Mika un Supertēta diena", kā arī "Kika Mika un sapņu dzimšanas diena".

Hjū Hovijs "Maiņa" un "Putekļi"

Sākumā domāju, ka Hjū Hovija Elevatora sērijas grāmatas aprakstīšu katru atsevišķi. Straujā tempā izrāvusi cauri trešo daļu uzreiz pēc otrās, sapratu, ka atsevišķi nav iespējams. Abas grāmatas tik ļoti cieši savijās kopā, ka, aizšķīrusi pēdējo lapu, vairs īsti neatceros, kas bija kurā. Tāpēc šis apraksts uzreiz par divām grāmatām no #Siloseries "Maiņa" un "Putekļi"

Sačakarētā pasaule turpina savu sačakarēto pastāvēšanu. Jau pirmajā grāmatā "Vilna" stāstīts par to, ka 18. elevatorā notiek apvērsums. Otrajā Elevatora sāgas grāmatā "Maiņa" cilvēki 18. elevatorā mācās, kā dzīvot tālāk. Arī šajā grāmatā ir trīs stāsta līnijas, kuras, lēkājot starp norises laikiem, visbeidzot savienojas. Otra līnija skaidro, kā izdevies radīt pasauli, kurā neviens neko nezina par laiku "pirms". Bet vispār otrā grāmata sākas ar ainu "kongresmeņi Kapitolijā", 2049. gads. Kāds pārsteigums, ka pasauli sačakarēt nolēmuši ASV vadītāji. Nav pirmā grāmata, kur pasaules bojāejai atrasts šāds vaininieks. Savukārt trešā grāmata pievēršas 17. elevatoram un Solo.

Karolīna Roka un Greguārs Mabīrs "Vilku skola"

Ja franču autores Karolīnas Rokas vārds mums bija svešs, tad mākslinieka Greguāra Mabīra stils mums jau pazīstams no grāmatas "Pat briesmoņi tīra zobus". Septembrim ļoti atbilstoši iznācis abu franču autoru kopdarbs "Vilku skola". Tā ir grāmata piecus līdz deviņus gadus veciem bērniem, kurā izklāstītas dažādās mazā vilcēna un viņa vecāku vēlmes saistībā ar skolu. Plānajā grāmatiņā paslēpti arī vairāki citi slāņi, piemēram, par dažādām personībām, kas attiecīgi ietekmē arī intereses un vēlmes, par draudzību un līdzās pastāvēšanu u.c.

Mazajam Vilcēnam jādodas uz baiso vilku skolu, kur audzēkņi mācās kauties, kaukt, trenkāt, ēst kā sušķi un lamāšanos. Lielie vilki sagaida, ka dēls kļūs par īstu slikto manieru paraugu. Turpretim pats vilcēns gribētu iemācīties lasīt, lai saprastu pasaku grāmatās rakstīto, un iemācīties skaitīt, lai izskaitītu zvaigznes debesīs. 

Agnese Vanaga un Agate Liepētere "Pagalma enciklopēdija"

Latviešu autores Agneses Vanagas vārds mūsu grāmatu plauktā jau zināms, tāpēc ar sajūsmu piekritu doties uz viņas jaunākās grāmatas "Pagalma enciklopēdija" atklāšanas svētkiem. Protams, izdevīgi bija arī tas, ka pasākums notika tuvu maniem un dēla ikdienas maršrutiem Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Svinības nudien šķita izdevušās un ļoti interesantas ne tikai pieaugušajiem, bet arī mazajiem dalībniekiem. Šoreiz Agnese Vanaga sadarbībā ar mākslinieci Agati Lielpēteri radījusi enciklopēdisku stāstu.

Grāmatas galvenais varonis, britu pelēkais kaķis, bez viņa ziņas un gribas aizvests uz dzīvi piepilsētā. Pilsētas smalkais kundziņš nu iepazīstas ar dažādām dzīvām radībām, kas mīt mājas pagalmā un tuvākajā apkārtnē, mauriņā, ūdeņos un mežos.

Dani Rabajoti un Niks Karuzo "Vai viņi purkšķina?"

Ilgi domāju, vai esmu gatava mājās purkšķu jokiem un ilgstošam to periodam. Visiem bērniem ir dažādu joku periodi un es tikko esmu pārdzīvojusi (cerams) kaku joku un apvainojumu posmu.  Taču galu galā sapratu, ka gan kakas, gan purkšķi ir dabiski procesi un par tiem jārunā nepārspīlēti normāli nevis jākaunina, jāklusē un jāsarkst. Niks Karuzo ir zivju un savvaļas dzīvnieku pētnieks Virdžīnijas tehniskajā universitātē, arī Dani Rabajoti ir zinātniece, zooloģe un  Londonas Zooloģijas biedrības pārstāve. Viņu abu kopā izveidotā grāmata "Vai viņi purkšķina" ir jautra, asprātīga un balstīta zinātnes atklājumos nevis prastos zemjostas jokos. 

Bet patiesībā sarunas par purkšķiem un gāzēm vecākiem bērniem var maigi aizvadīt no jokiem līdz nopietnai izpratnei par to, ka purkšķi (jeb metāna gāze) veicina globālo sasilšanu. Pastāv uzskats, ka, piemēram, daudz purkšķinošie dzīvnieki, kurus audzē gaļas un piena ieguvei (govis, kazas u.c.) var kaitēt pasaulei gandrīz tikpat ļoti kā automašīnu izmeši gaisā. Eiropas Vides aģentūra savā ziņojumā secinājusi, ka lauksaimniecība ir visvairāk atbildīga par metāna emisiju – 50% nāk no lauksaimniecības un no šī apjoma 80% ir tieši zarnu radītais metāns.

Anna Starobiņeca "Vilka midzenis. Zvērīgs detektīvs"

Krievu rakstnieces Annas Starobiņecas vārds man jau bija zināms no skaudra temata grāmatas, autores pašas pieredzes, zaudējot vēl nedzimušu bērnu "Paskaties uz viņu". Savukārt grāmata bērniem "Vilka midzenis. Zvērīgs detektīvs" pie manis atnāca caur grāmatu lasītāju klubiņu un iekļauta arī Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020. gada programmā lasītājiem vecumā no deviņiem gadiem. "Vilka midzenis" ir pirmā no iecerētas četru grāmatu sērijas, šobrīd latviešu valodā izdota šī un otrā daļa "Plēsēja tiesības". Gana aizraujoša lasāmviela, lai izklaidēts būtu ne tikai mazais lasītājs, bet arī pieaugušais, kuram varbūt šī grāmata jāpalasa priekšā vai vienkārši jāpasēž lasīšanas gaitā blakus.

Ķipara akadēmija. Darbošanās un uzdevumu grāmatiņas (1,5+ gadi)

Septembris klāt! Man šķiet, ka šogad nav bērnu, kuri bēdājas par pirmo septembri. Mēs ar dēlu priecīgi esam bijuši jau visu augustu, kad viņš varēja atgriezties dārziņā. Taču septembris zināmā mērā ir kaut kāda pierastāka robežšķirtne, kad jāsāk mācīties. Par mācīšanos arī šis ieraksts. Es ārkārtīgi ceru, ka mums vairāk nevajadzēs atgriezties pie mācīšanās/strādāšanas mājās. Skolotājs esmu diezgan nepacietīgs un straujš. 

Tomēr, ja kādam mācīšanās mājās sagādā lielāku prieku nekā došanās uz dārziņu, vai, ja dārziņa laiks vēl nav pienācis, esam ar dēlu atklājuši lielisku palīgmateriālu! Jau pirms kāda laika manās un dēla rokās nonāca dažādu uzdevumu un darbošanās grāmatiņu komplekts "Ķipara akadēmija".