Lai tiktu pie šīs grāmatas lasīšanas, man bija jāgaida, kamēr to izlasīs mamma. Ilgi gan gaidīt nenācās. Ilgāks laiks pagāja, kamēr pārvarēju savu vasaras laiskumu, lai uzrakstītu šo recenziju. Arī es šo romānu izlasīju „vienā pūtienā”. Dainas Avotiņas „Vīramāte” ir romāns par cilvēkiem un, manas mammas vērtējums vienā frāzē skanēja šādi: „Man jau patīk tādas grāmatas par cilvēkiem un viņu likteņiem, īstas, neizdomātas”.
Šis romāns ir vienas sievietes dzīves gājuma apraksts ar 20. gadsimta notikumiem Latvijā fonā. Vienlaikus tas ir gan Latvijas vēstures attēlojums, gan stāsts par likteņa līkumotajiem ceļiem. Sākas viss ar Antuanetes jeb Netes bērnību vecvecāku idilliskajās mājās „Līdakās”. Vieni pēc otriem Latvijā ienāk krievi, tad vācieši, tad atkal krievi un līdz ar to mainās arī dzīve „Līdakās” un Netes dzīve. Nete izaug, apprec latvieša un krievietes dēlu jūrnieku Juriju, bet viņa māte nekādu saldo dzīvi viss vedeklai negādā. Dzīve un notikumi rit līdz Nete pati kļūst par vīramāti. Divi kardināli atšķirīgi vīramātes un vedeklas dzīves modeļi izklāstīti visos sīkumos. Akla mātes mīlestība un greizsirdība uz dēla izredzēto var izpostīt ne tikai karsti mīļotā dēla likteni, bet arī vedeklas un mazbērna nākotni padarīt sarežģītāku. Vīramāte, kas spēj laikus paiet malā un nejaukties jaunas ģimenes dzīvē var dot iespēju kādam, kam gadījies kļūmīgs solis. Vīramāte, kas redz ne vien ar sirdi, bet arī ar acīm un prātu, pratīs īstajā brīdī sniegt palīdzīgu roku, nepostot svešu likteni.
Sekojot līdzi galvenās varones dzīves līkločiem, šķiet, ka neviens cilvēks nevar savā dzīvē piedzīvot tik daudz nelaimju kā Nete un viņas tuvinieki. Taču tad, sasaistot visus notikumus ar vēsturisko fonu, secinu, ka Netei savā ziņā arī paveicās. Gan nejaušu sakritību rezultātā, gan citu cilvēku ietekmē, Netes liktenis nav bijis tik traģisks kā daudzu to cilvēku, kuri tika izsūtīti kā kulaki, nevis vienkārši atņemta viņu zeme un mājas, ļaujot palikt Latvijā. Savā ziņā šķiet, ka Daina Avotiņa ir paņēmusi pa nelielam gabaliņam no vairākiem latviešu dzīves scenārijiem – no kulakiem un sadarbošanās ar valdošo vari tik daudz, cik to pieļauj sirdsapziņa, līdz tulpju biznesam, senču māju atgūšanai un ārzemju radiem. Mazliet no katra un kopā izveidojas pilnīga un traģisma pilna aina, ne bez laimīgām beigām. Prasījās tikai pēc turpinājuma vai vismaz sīkāka notikumu izklāsta vēsturisko notikumu attēlojumā. Bet tas jau ir romāns par likteņiem nevis vēsturi.
Ja kādam ir interese, tad radioportrets par rakstnieci Dainu Avotiņu veidojusi Ruta Rikše un tas noklausāms te.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru