svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

Šāhs Muhammeds Raīss „Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs”


Iesējuma tips: mīkstie vāki
Augstums x platums, cm: 19 x 12
Svars (g): 132
104 lpp.

Sākumā Osne Seijerstade uzrakstīja grāmatu par Šāha Muhammeda ģimeni un Afganistānas iedzīvotāju ģimenes hierarhiju (šajā darbā varēja saskatīt arī citas sižeta līnijas, bet šīs gan ir galvenās). Pēc tam Šāhs Muhammeds iesūdzēja autori tiesā par neslavas celšanu viņa ģimenei un galu galā arī draudu radīšanai viņa un ģimenes locekļu dzīvībai un drošībai. Un tad radās šī grāmata „Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs”. Šāha Muhammeda Raīsa grāmata iznākusi 5 gadus pēc Osnes Seijerstades grāmatas, bet latviešu valodā abas tulkotas un apgāda Zvaigzne ABC izdotas 2011. gadā. Grāmatas latviešu izdevums papildināts ar žurnālista Sandija Semjonova un ceļotāja Egila Helmaņa ceļojuma fotogrāfijām un komentāriem.

Osnes Sejerstades grāmata izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā ne tikai autores dzimtajā Norvēģijā, bet arī citās valstīs. Lai arī autore apgalvoja, ka mainījusi grāmatā minēto varoņu vārdus, citu valstu žurnālistiem un citiem interesentiem nesagādāja grūtības atrast Kabulā Šāhu Muhammedu, jo, cik sapratu, vismaz galvenā varoņa, ģimenes galvas Šāha Muhammeda vārds netika mainīts.
Darbs sākas ar to, ka pie Šāha Muhammeda darījumu ceļojuma laikā ierodas divi Norvēģijas troļļi, kas ir Norvēģijas troļļu karaļa un karalienes sūtņi Āzijas jautājumos. Viss - ar pirmajām lapām, es biju nokļuvusi nevis dokumentālā stāstā par reālu dzīvi (kā tas bija saistītajā Seijerstades darbā), bet gan krāšņā austrumu pasakā ar ziemeļu elementiem. Ne velti nosaukumā ir vārdi „reiz pasaulē dzīvoja”, kas norāda uz formu, kuru autors izvēlējies savas stāsta puses izklāstam, otra nosaukuma daļa skaidri liek lasītājam saprast, ka šī grāmata ir stipri saistīta ar Osnes Seijerstades rakstīto. Gudri un tālredzīgi, ko tur lai saka.
Kopumā grāmata sastāv no tā, ka Šāham Muhammedam tiek dota iespēja izstāstīt Norvēģijas troļļiem, līdz ar to arī norvēģu tautai, savu stāsta pusi. Šāhs Muhammeds, cik saprotu, attaisnojas par tiem jautājumiem, kas radušies cilvēktiesību aizstāvjiem un vienkāršiem ļaudīm, kuriem kādas musulmaņu tradīcijas var izraisīt jautājumus. Protams, atsevišķos mirkļos skatījums no divām pusēm palīdz sparast kultūru un ieražas, bet dažos brīžos, Šāha Muhammeda stāstījums nebija ticamību veicinošs. Nezinu vai tas tāpēc, ka esmu pārāk aizspriedumaina, vai pārāk uzticējos tam, kas rakstīts Osnes Seijerstades grāmatā, vai kādu citu iemeslu dēļ. Jebkurā gadījumā, vērts ir lasīt šīs abas grāmatas vienu pēc otras vai pat mēģināt paralēli sekot līdzi notikumiem.
Es galu galā izveidoju arī kādu savu teoriju. Nav nekāda starpība cik patiess ir vienā vai otrā grāmatā rakstītais. Es pat ticu, ka Osnes Seijerstades grāmatā aprakstītās lietas un notikumi varētu būt mazliet pārspīlēti. Galvenais ir tas, ka Osne Seijerstade iemantoja pasaules slavu ar milzīgu pārdošanas tirāžu. Pēc tam pasaulē nezināmam grāmatu tirgotājam no klanu cīņās karos izpostītās Afganistānas rodas likumīgs iemesls pieprasīt attīstītas valsts patvērumu (šeit, jo apkaunots tika visas ģimenes gods un līdz ar to radīts apdraudējums ģimenes locekļu dzīvībai un veselībai). Osne izsniedz Šāham Muhammedam pienākošos autoratlīdzības daļu, tiesas piespriestas atlīdzības veidā par morālo kaitējumu (tas lielākai rezonansei sabiedŗibā visā pasaulē, PR triks, tā teikt). Un galu galā visi ir laimīgi, bagāti, slaveni un atrodas tur, kur vēlas.

Varbūt mana bloga lasītājiem ir sava versija par šo abu autoru darbības saskaņotībā?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru