pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Inguna Bauere "Skolas Līze"


Iesējuma tips: cietie vāki
Augstums x platums, cm: 22,5 x 15
Svars (g): 740
480 lpp.



Kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete, kura skrēja līdzi sabiedrības progresam lielajās pilsētās un veicināt pārmaiņas sabiedrībā sev apkārt galu galā mūža nogalē par sievu izejot pie Matīsa Kaudzītes?
Inguna Bauere lasītāju ievada stāstā par vēsturi, mīlestību, likteni un cilvēkiem. Lasīju un domāju cik no tā visa ir tīra un pierādāma patiesība un cik ir piedomāts klāt. Tā arī nespēju skaidri nodalīt reāli ticamo un apšaubāmo patiesību, bet tas tikai palielināja romāna burvību.
Vecās Annas Jurjānes dzimušas Rātminderes stāsts pagasta jaunajam ierēdnim par ģimenes vēsturi sākot no Zviedru sirojumiem pa Latvijas lauku sētām, pirmajām Kornetēm, kuru liktenis bijis, maigi izsakoties, nelaimīgs vairākās paaudzēs un apmēram romāna pusē nonākot pie Rātminderu sievietēm – skolas tēva sievu Edi Rātminderi un viņu 5 meitām, tajā skaitā arī teicēju Annu Jurjāni un romāna nosaukumā minēto Līzi. Kā grāmatas nobeigumā paskaidrots, tad ar faktiem pierādāmie notikumi risinās apmēram sākot no grāmatas vidus.
Darbs uzrakstīts aizraujošā un interesantā aprakstītajam laika posmam raksturīgā valodā. Tieši valoda ir tā, kas mani šajā darbā „ievilka” dziļāk, man patīk skaista, izrotāta valoda, ja tā var teikt. Pliekanā un vienkāršā mums ikdienā ir gana gan laikrakstos un žurnālos, gan komunikācijā ar draugiem un paziņām. Tieši tāpēc grāmatām ir jābūt lingvistiski bagātām, ko arī Inguna Bauere lieliski lasītājam ir devusi. Paldies autorei par to!
Savā ziņā varētu teikt, ka grāmata ir diviem cilvēkiem lasāma – pirmā puse ir sievietēm, kurām patīk sievišķīgie lubu romāni ar romantiku un traģēdijām un tad, sākot no grāmatas vidus, var lasīt cilvēki, kuriem patīk vēsturiskā tipa literatūra un personību apraksti. Katrā gadījumā par „Skolas Līzi” varu teikt, ka tas ir izlasīšanas vērts romāns.
Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka laba grāmata ir tā, kura mudina cilvēku uz paplašinātu tēmas izpēti un raisa interesi par citiem literāriem darbiem. Vērtējot pēc šī kritērija, Ingunas Baueres „Skolas Līze” ir laba grāmata. Lasot šo, nolēmu beidzot izlasīt arī brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikus” (kauns atzīties – skolā slinkoju un šo klasisko gabalu neizlasīju). Kāpēc tā? Varbūt pirms tam nebiju sapratusi Kaudzīšu vēsturiskā romāna būtību, nezināju darba tapšanas stāstu un vienkārši neredzēju šī darba jēgu. Inguna Bauere lasītājam caur savu darbu ne tikai iedeva mīlasstāstu, bet arī pastāstīja kā tapis brāļu Kaudzīšu vēsturiskais romāns „Mērnieku laiki”, kā norisinājušies pirmie Vislatvijas dziesmu svētki, kā attīstījusies izglītības sistēma Latvijā 18. – 19. gadsimtā. Katrā gadījumā, apbrīnoju to, kā autore varējusi sasaistīt tik daudz vēsturisko notikumu un faktu vienkop ar likteņa pavērsienu izklāstiem un vienkāršu cilvēku, kā arī literatūras mīļotājiem pazīstamu autoru rakstura tēlojumiem. Gluži vai vēsturiski pamatota „Privātā dzīve”!
Tātad, kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete? Tas, lai ir katra romāna lasītāja individuāls spriedums, jo viennozīmīgu viedokļu nebūs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru