Zane Kilbloka "Uzkodas. Pipars&Oga"

Šoreiz ieraksts būs ne tāds kā parasti, jo neesmu vēl grāmatu lasījusi, bet tā jau nav arī tāda lasāmā grāmata. Šodien "3 pavāru restorāns" notika Zanes Kilblokas pirmās grāmatas dzimšanas dienas svinības. Turklāt tā nav vienkārši grāmata, bet grāmata par uzkodu mākslu. Šajā pasākumā tas gods bija piedalīties arī man. Ilgi šaubījos vai iet, vai iederēšos, vai jutīšos ērti, bet ne mirkli nenožēloju, ka izlēmu par labu šim pasākumam. Lieliska atpūta karstas darba dienas vakarā, patīkama atmosfēra un vienkārši gan acis, gan vēderu priecējošs pasākums.

Marina Kosteņecka "Vēstules no mājām"

Kārtējo reizi citējot manu mammu: "Man jau tādas grāmatas patīk". Un patīk jau ar' - par cilvēkiem, dzīvi, likteņiem un vēstures notikumiem vai drīzāk dzīvesveidu. Tas ir kā lasīt "Privāto dzīvi" iz Padomju Latvijas laikiem. Lasītāja interesi piesaista darba forma - stāsts vēstulēs. Jekaterinas Kosteņeckas vēstules vīram Grigorijam Kosteņeckim no Rīgas uz Gulaga nometnēm.

Emma Donohjū „Istaba”

Īru rakstnieces Emmas Donohjū darbs „Istaba”, kas izklāstīts 5 gadus veca puisēna skatījumā, spēj parādīt mātes mīlestības spēku un arī to, ka ne visu mamma spēj izturēt vai vismaz ne visu laiku bez pārtraukuma. Romāns brīžiem izraisa pretīgumu, brīžiem izbrīnu vai pat spēj izsaukt asaras, bet viennozīmīgi raisa diskusijas, kad tiek apspriests ar draugiem un neļauj atrauties no tā ne uz mirkli.

Mērija Anna Šafere & Annija Barouza „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”

Pārsteidzoši aizkustinoša un notikumiem piesātināta grāmata, kura beidzas negaidīti ātri – divu amerikāņu autoru sadarbības auglis „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”. Lasot šo grāmatu, sagribējās piederēt tādam grāmatu mīļotāju klubiņam, kurš reizi mēnesī (vai citā periodā) ierodas uz tikšanos un intelektuālām pļāpām. Pārsteidzoši kā divas amerikānietes spēja radīt Lielbritānijas šarmu un izveidot tik „britiskus” tēlus, kādi tie ir šajā romānā.

Herta Millere „Elpas šūpoles”

Šoreiz blogā Nobela prēmijas literatūrā laureātes HertasMilleres romāns „Elpas šūpoles”. Nobela prēmiju literatūrā autore saņēma 2009. gada 10. decembrī. Apgāds Zvaigzne ABC šo romānu latviešu valodā izdevis 2011. gada martā un 2011. gada aprīlī rakstniece viesojās arī Latvijā.

Romāns par dzīvi darba nometnē. Romāns ir par Septiņkalnes (Rumānijā) vāciešu likteni Krievijas spaidu darbu nometnē, atklāts caur viena cilvēka stāstu. 17 gadus vecais vai jaunais Leopolds Aubergs izsūtījumu sākumā uztver kā sava veida piedzīvojumu. Pēc tam nāk apjausma, ka viņš ir sava veida drošībā, kamēr vien brauc jeb kamēr vien kaut kur tiek vests.

Lilija Praera "La Cucina. Virtuve"

Virtuve jeb La Cucina ir sicīliešu māju centrs un visas dzīves centrs. Bet vispār Sicīlijā dzīve ir karsta - mafija jeb la famiglia, vulkāna daba, kaislības un ražīga ģimenes palielināšana kopošanās ceļā. Lilijas Praeras darbs "La Cucina. Virtuve" kaislību romāns ir garšas kārpiņas un fantāziju iekustinošs darbs, kas vienaldzīgus atstās, šķiet, tikai zvērinātus veģetāriešus un tos, kas ēdienu uztver tikai kā nelielu piedevu dzīvei. Latviešu izdevuma vāks jau vien ir ko vērts.

Svetlana Aleksijeviča "Černobiļa. Lūgšana"

"1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs 58 sekundēs sprādzienu sērija izpostīja Černobiļas AES reaktoru un ceturtā energobloka ēku, kas atradās netālu no Baltkrievijas robežas. Černobiļas katastrofa kļuva par XX gadsimta lielāko tehnoloģisko katastrofu." (S. Aleksijeviča Černobiļa. Lūgšana. 7.pp.)

Urzula Poznanski "Erebos. Trilleris"

Šoreiz plauktā ieguls pabieza grāmata, kuru lasīt ir viegli, ātri un aizraujoši - tā ir Urzulas Poznanski radītā "Erebos. Trilleris". Ja šis romāns jāapraksta vienā vārdā, tad tas ir "WOW"! Tas ir aizraujošs romāns ne tikai pusaudžiem un jauniešiem, bet noderēs arī vecākiem un vienkārši tiem, kuri jau ir aizmirsuši, kas ir ilgas un garas naktis pavadītas spēlējot spēles.

Daina Avotiņa „Vīramāte”

Lai tiktu pie šīs grāmatas lasīšanas, man bija jāgaida, kamēr to izlasīs mamma. Ilgi gan gaidīt nenācās. Ilgāks laiks pagāja, kamēr pārvarēju savu vasaras laiskumu, lai uzrakstītu šo recenziju. Arī es šo romānu izlasīju „vienā pūtienā”. Dainas Avotiņas „Vīramāte” ir romāns par cilvēkiem un, manas mammas vērtējums vienā frāzē skanēja šādi: „Man jau patīk tādas grāmatas par cilvēkiem un viņu likteņiem, īstas, neizdomātas”.

Tikšanās ar rakstnieku Žanu Polu Kofmanu

Latvijas Bibliotēku portāls ziņo, ka 24. maijā plkst. 16.00 Kuldīgā būs iespēja tikties ar franču rakstnieku Žanu Polu Kofmanu. Šeit blogā jau rakstīju par viņa grāmatu "Kurzeme francūža acīm". Tā kā, ja nu kādam ir interese vai pa ceļam var ieskriet un uzzināt, kazi varbūt francūzis nolēmis vēl ko uzrakstīt par Latviju.

Megija Stīvotera „Trīsas”

Vispirms bija Stefānijas Meieres „Krēsla” un pēc tam Megija Stīvotera nāca ar saviem vilkačiem

Pārsteidzoši daudz līdzību – triloģija, vilkači, bet atšķirība viena - „Krēslā” vēl ir arī vampīri. Neesmu lasījusi Krēslas grāmatu sēriju, bet, spriežot pēc dzirdētā un lasītā, Megijas Stīvoteras darbs ļoti sasaucās ar vampīrsāgu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Stīvoteras darbi iznākuši pēc Meieres grāmatām. Tajā pašā laikā Megija Stīvotera nav nekāda iesācēja fantastikas žanrā, pirms vilkačiem viņa bija pieķērusies laumiņām un viņu nežēlīgajai pasaulei. Sazvērestības teorijas nemeklēju, jo nav vērts. Pievēršamies izlasītajam: Megija Stīvotera "Trīsas"

Darba pamatā ir divu pasauļu saskares punkts – ir vilki, ir cilvēki un ir cilvēki, kas top par vilkiem atkarībā no gaisa temperatūras svārstībām. Un, protams, visa pamatā mīlestība.