Kamēr Latvijas Literatūras gada balvas vēl nav piešķirtas, steidzu iepazīties ar vēl nelasītajiem nominantiem. Kategorijā bērniem nominēta Kārļa Vērdiņa poēma "Dilles tante", ko ieguvu lasīšanai bibliotēkā, bet stingri apsveru iespēju nopirkt arī mūsu grāmatu plauktam. Šīs grāmatas vērtība ir gan asprātīgais izteiksmes vieds, gan žanrs, kurā tā sarakstīta. Cik esmu pamanījusi, poēma nav biežāk izmantotais žanrs bērnu literatūrā. Poēmā izpaužas gan dzejai raksturīgais ritms un atskaņas, kā arī sakārtojums pantos, gan sižeta attīstība.
Dilles tante raksta pantus, tie nāk no viņas nemitīgā plūsmā un tik krājas pilnām somām un pilniem maisiem. Taču Dilles tantes grafomāniskajās tieksmēs neviens nevēlas klausīties. Avīžu kioska pārdevēja cērt deguna priekšā lodziņu ciet, pastniece uz kāpnēm izlamā un trenc prom, pat citplanētieši sapekelējas un lido prom, S.O.S. signālu kaukdami. Dilles tantes mēģinājumi ar dzeju iepazīstināt skolēnus beidzas ar apcietinājumu, jo viņas pantu taču nav ne plānā, ne programmā. Un tad, kad šķiet, ka Dilles tantei jāmet plinte krūmos, notiek negaidīts pavērsiens tantes dzīvē. Un beigās visi dzīvoja ilgi un laimīgi.
Asprātīgais un raitais, turklāt samērā īsais, teksts papildināts ar šķietami bērna roku zīmētām ilustrācijām. Grāmatu ilustrējusi māksliniece Rebeka Lukošus. Lieli, spilgtām krāsām aizpildīti laukumi, kuros var izšķirt gan darbojošās personas, gan sižeta attīstību. Dilles tante un viņas apkārtējā vide kā bērna veidoti, pasteļkrītiņiem izzīmēti un izkrāsoti, aizpildot visu lapu, ne tikai uzzīmējot personāžus. Manuprāt, ļoti saskanīgi ar tekstu. Vien piebildīšu, ka pašās beigās uzzīmētais bērniņš, ko tīkliņā nes stārķis, gan šķiet gauži neiederīgs. Tie, kuri lasīs poēmu, paši sapratīs, kāpēc.
Asprātīgs un smieklīgs stāstiņš par cilvēku, kas dara sev tīkamo un nepadodas, par spīti visam. Šo poēmu izlasīju skaļi priekšā bērnam burtiski pāris elpas vilcienos. Panti ir tieši tik īsi un skanīgi, lai tos lasītu ātri, raiti un ar izteiksmi, vienlaikus cenšoties apspiest mazo smaidu, kas lasītājam spiežas cauri lasītajam tekstam. Ņemot vērā, ka šobrīd mana skaļā lasīšana vairs nav galvenais darba pienākums aprobežojas ar jau simtreiz lasītiem tekstiem (proti, pasakām), es biju patīkami pārsteigta, cik raiti spēju lasīt pirmo reizi atšķirtu tekstu, burtiski acumirklī uzķerot teksta ritmu un plūdumu. Ļoti jauks darbiņš gan sižetā, gan žanrā. Manuprāt, lielisks arī kā mēles un elpas treniņa teksts, ja vajadzība pēc šādiem treniņiem ir. Manam puikam patika klausīties un Dilles tantes stāstiņš izskatās lipīgs, jo jau pēc dažām vārsmām, puika sāka atkārtot līdzi "Dilles tante, Dilles tante".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru