Tik vienkāršs, cik vienkāršs ir nosaukums, ir arī saturs. Poļu rakstnieks Mikolajs Ložiņskis uzrakstījis par savu ģimeni pavisam vienkāršās kategorijās darbu "Grāmata". Tas ir savstarpēji saistītu īsu, šķietami ikdienišķu darbību un notikumu apraksts. "Grāmata" atspoguļo trīs paaudžu attiecību risinājumus, mezglus un šķetinājumus 20.gadsimtā, galvenokārt Polijā. Protams, ka rakstot par ģimenes dzīvi neizbēgama ir arī sastapšanās ar lieliem 20.gadsimta notikumiem - karš, ebreju emigrācija, bēgšana, neaizbēgšana. Īsi epizodiski uzplaiksnījumi kā momentuzņēmumi ģimenes fotogrāfiju albūmā. Tāpat kā darba nosaukums "Grāmata" ir askētisks, tā arī nodaļu nosaukumi ir eleganti vienkārši, piemēram, Brilles, Telefons un citi.
Šo darbu zināmā mērā var uztvert kā vēstures konspektu, kur galvenie pieturas punkti gada skaitļu ziņā ir vēstuļu datējumi, bet norises paskaidro lakoniskie vēstuļu teksti. Brīžiem gan apkārtējā laika ritums ir tikai nojaušams, bet brīžiem jau skaidri norādīts. Daudz uzmanības, manuprāt, veltīts arī 20.gadsimtā ienākušai realitātei - ģimeņu izjukšanai, partneru maiņai vairs nepieturoties pie principa, ka vīrs un sieva ir visas dzīves draugs un sabiedrotais, un tam kā ar šo realitāti dzīvot. Nezinu, vai autors spējis atrisināt tās problēmas, kas viņam bija ap savu ģimeni (jo šķiet, ka šis ir bijis viens no darba uzdevumiem - pašpalīdzība, terapija), atrisināt visus jautājumus, bet punkts šķiet pielikts labi. Tāda mierīga noskaņa par spīti nemierīgam laikmetam un notikumiem. Brīžiem gan pazuda pavediens, kurš runātājs ir kurš konkrētajā nodaļā, bet tas būtiski netraucēja ne noskaņai, ne domas uztveršanai.
Kad šī grāmata tikko iznāca, nezinu kāpēc, bet tā mani neuzrunāja par spīti citu lasītāju un apskatnieku jūsmīgajām atsauksmēm. Varbūt tas vienkārši bija īss dumpīguma posms, kurā biju apņēmusies nelasīt to, ko lasa "visi". Bet visticamāk vienkārši šai grāmatai manā dzīvē nebija īstais laiks, tagad tā man pati "uzskrēja virsū" un ar pateicību tās aicinājumu pieņēmu.
Man šķiet, ka galvenā domā, ko paņemt līdzi pēc šīs grāmatas izlasīšanas ir - ģimene ar tevi kopā ir visu mūžu, no tās neaizbēgt, pat šķiroties, to var tikai paplašināt un ir liela elegance spēt šo ģimeni saturēt kopā cauri dažādiem raksturiem un notikumiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru