Par Miku Koljeru jau biju dzirdējusi kā par meistarīgu humoristiskā žanra rakstnieku no kādreizējiem kolēģiem, bet viņa pirmā grāmata latviešu valodā "Ceturtais lielākais Latvijā" līdz šim nebija nonākusi manās rokās. Apgādā Mansards uz palodzes "dzīvo" grāmatas, kuras meklē jaunus lasītājus, ar savu jaunieguvumu maisiņu pa kāpnēm ārā ejot, tur var paķert vēl kādu jaunu draugu (tā it kā ar tikko saņemto pasūtījumu būtu par maz, vai ne?) un tā pie manis nonāca "Ceturtais lielākais Latvijā". Pelēcīgas nokrāsas vākos ar lillā cūku, dūraiņiem un lielu akmeni paslēpies satīrisks skatījums uz politikas ekspertu konferencēm un ekspertiem kā tādiem, Latvijas dažādajiem lepnumiem, izrādīšanos, dažu labu politikas seju un latviešiem kopumā. Autors īpaši norādījis, ka līdzības ar sabiedrībā zināmām personībām, kā jau mākslā ierasts, ir tikai nejauša sakritība.
Ikdienā Miks strādā žurnālistikā, šobrīd sabiedrisko mediju portāla lsm.lv angļu versijā. Par Baltijas politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem viņš rakstījis arī plašam lokam ārzemju mediju, piemēram, "Deutsche Presse-Agentur" un "Agence France-Presse". Šī darba pieredze un tajā iegūtās zināšanas par ekspertu konferencēm, apaļajiem galdiem un preses konferencēm daudz izmantotas un redzamas manis tikko izlasītajā grāmatā. Šajā darbā arī jautri iepīta epizode, kas izskanēja medijos un soctīklos dažus gadus pirms grāmatas, ka pats Miks Koljers ir krievu aģents. "Ceturtais lielākais Latvijā" galvenais varonis Baltijas lietu eksperts Viktors Drāks sāk prātot, vai tik viņš netiks tagad uzskatīts par krievu aģentu un savelk kopā visas aizdomīgās epizodes, kas nudien liktu domāt, ka viņš tāds ir, pat ja nav. Kārtīgi vārdu kalambūri sanākuši, bet tādi ir arī grāmatā, kur katrs jauns varonis kā puķuzirņa kāts pievijas iepriekšējam, dažreiz pavisam negaidītā veidā.
Bet vispār Drāksam šajā stāstā pilnīgi nejauši likumsakarīgi (atkal pretēju jēdzienu krustošanās) iznāk iekulties dažādās situācijās, kas paver mazu vēdlodziņu uz tik dažādajiem Latvijas cilvēkiem, reģioniem un ieražām - ārzemju latvieši denacionalizatori, citi tādi paši dīkdienīgi eksperti, ieslīguši savu zināšanu pašapmierinātībā, politiķi, biznesmeņi, tante dziļā mežā, pa mežu šķietami bezmērķīgi klejojošs alkoholiķis ar četriem tukšiem ievārījuma spaiņiem, kā arī sēņošana kā latvieša meditācija. Jāatzīst, ka Miks Koljers Latvijā ir bijis vērīgs un ne tikai pa savu tiešo žurnālista specializāciju - politiku. Kopumā šajā grāmatā nav nekā jauna, bet tas viss pasniegts ar skatu no malas un humora mērcītē (ar dillēm un sēnītēm). Ak, jā Koljers pasmejas arī par saviem tautiešiem - britiem - savos vecpuišu klejojumos pa Vecrīgu, bet sirdī viņš, šķiet, ir latvietis.
Starp citu, portālā las.am šī grāmata elektroniski pieejama par ļoti draudzīgu cenu. Izklaide kādām pāris dienām noteikti garantēta, gan, mēģinot atšifrēt un atpazīt sabiedrībā zināmus cilvēkus, gan vienkārši izbaudot absurdos literāros pārspīlējumus. Man šķiet, ka mums ļoti noderīgi pasmieties pašiem par sevi un arī paskatīties uz sevi ar acīm no malas.
Noslēgumā vēl viens internetā pieejams fragments: "(..) viņš devās uz priekšu pilnīgi jaunā uzvalkā ar atturīgu svītriņu, galvu pieticīgi pieliecis (..) Ātrāk, nekā viņš bija gaidījis, viņam nācās saņemt buķetes, kuras viņš bija pasūtījis iepriekšējā dienā un kuras, pēc vienošanās, pasniegs uzticamās rokasmeitas ar zilgani ietonētajām sirmajām frizūrām. Mirklis, kad viņš beidzot aptvēra, ka kaut kas nepavisam nav kārtībā, pienāca, kad viena no šīm uzticamajām puķu dāmām paspēra soli uz priekšu un nevis koķeti pakniksēja kā parasti, īsi izsakot savu pateicību, bet gan iesvieda puķes viņam sejā ar vārdiem, ka viņš ir "perversa odze un visu kārtīgu cilvēku bieds"."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru