Par gulētiešanu un lielajām slāpēm + Kriss Ridels "Reiz biezā, tumšā mežā"

Attēls iegūt šeit

Pirms gulētiešanas bērnus jau anekdotiski piemeklē lielais bads un slāpes, jo ko tikai neizdomāsi, lai neietu gulēt. Mūsu mājās ir vēl viens miega atlikšanas veids: "gibu gamatu". Tas raisa ļoti divējādas sajūtas. No vienas puses bērna patika uz grāmatām dikti glaimo un silda sirdi. No otras puses es redzu, ka ar manis pašas vājību mani "smagi čakarē" un es nezinu, kā to gudrāk apiet. Tā nu rit mūsu vakari ar variācijām sēdēt mammai vai tētim klēpī, sēdēt blakus, lēkāt mammai pa galvu, sēdēt dīvānā vai gultā, šķirstīt pašam vai pavēlēt šķirstīt otram, uzmanīgi klausīties stāstu vai aktīvi iesaistīties apspriešanā (cik nu valodiņa ļauj), izbesīties, ka gulēt tomēr galu galā ir jāiet. Bet šķiet, ka nu jau nav neviena vakara bez grāmatām. Viena no grāmatām, ko ar dēlu esam testējuši vairākus vakarus ir britu mākslinieka Krisa Ridela krāšņā pasaka "Reiz biezā, tumšā mežā".

Pasakas un ilustrāciju autors Kriss Ridels sūta Mazo Zaļo Lietusmici caur biezo, tumšo mežu uz viesībām. Pa ceļam viņa sastop dažādus personāžus un meitenītei veicami arī negaidīti uzdevumi. Man tik ļoti patīk kā Kriss Ridels ir iepinis un ļauj vecākiem šajā grāmatā atpazīt ļoti daudzas šķietami par klasiku kļuvušas citas pasakas - Skaistule un Briesmonis, Zeltmatīte un trīs lāči, Sarkangalvīte, Ansītis un Grietiņa, Septiņi rūķīši un citas. Man kā mammai tas raisa neskaitāmas atmiņas par bērnībā lasīto un kaut kad vēlāk arī ļaus savam bērnam veidot asociāciju ķēdes starp grāmatām un stāstiem. Viena plāna grāmatiņa aizvedīs ceļojumos pie daudzām citām pasakām. Tas, protams, var būt arī liels mīnuss, kad bērns negribēs apstāties pie vienas/divām/trīs vakara pasaciņām un tieksies manipulatīvi iespējami ilgāk atlikt iemigšanas laiku ar grāmatu palīdzību.

Teksta grāmatā ir ļoti maz un attēlu ļoti daudz, tāpēc vakara pasaciņa ar šo grāmatu vairāk ir kā saruna par redzamo un pazīstamā meklēšana lapās. Dēlam ļoti patīk dejojošie lāči un viņš tos saskata arī dusmīgajos tumšā meža kokos. Grāmata galvenokārt paredzēta pirmsskolas vecuma bērniem (un viņu vecākiem). Vāks, tāpat kā aiz tā atrodamais, ir ļoti krāsains, spilgts un vizuāli ievelkošs. Viens liels mīnuss ir grāmatas pirmā lapa uzreiz aiz vāka. Tāpat kā vākam, arī šai pirmajai lapai ir dekoratīvs lodziņš, kas kalpo kā vilinājums iekšā pasaku mežā. Taču blakusefekts, lasot ar divgadnieku, ir bērna vēlme šo lodziņu paraustīt, iztaustīt, iebāzt rociņu cauri, tāpēc mūsu grāmatas eksemplāram no šīs pirmās lapas palikusi vairs tikai puse. Trīs gadus vecam bērnam laikam jau būtu vieglāk atturēties no nesaudzīgas bakstīšanas. Mēs vēl tikai mācāmies saudzīgi šķirt plānas lapas un tāpēc iekšpusē mūsu "Reiz biezā, tumšā mežā" eksemplārs izskatās ļoti samīļots.

Kopumā ļoti skaists, ilustratīvs darbs, kas var kalpot par pirmo ceļa norādi uz lielo pasaku pasauli. Uz krietnu brīdi tā spēja piesaistīt arī pirmklasnieku, bet viņam atkal šajā grāmatā jau bija par maz teksta. Kas ātri izlasīts, ilgi netiek pētīts.