Ja man jautātu, vai man patīk Vladimira Nabokova daiļrade, es noteikti atbildētu apstiprinoši. Taču tas ir dīvaini, jo līdz šim biju lasījusi tikai vienu Nabokova darbu un tā bija "Lolita", jāatzīst gan, ka mazās nimfetes stāstu esmu lasījusi vairākas reizes.
Iznākot jaunam Nabokova daiļrades tulkojumam latviešu valodā, nolēmu šo savu mīlestību pret autoru neatstāt tikai viena izlasīta darba līmenī un likos gultā ar "Camera Obscura".
Galvenie varoņi šajā stāstā ir pusmūža vecumu sasniegušais mākslas kritiķis un eksperts Bruno Krečmars, viņa 16 gadus jaunā mīļākā Magda un arī trešais ritenis jeb Magdu kādreiz pametušais, bet nu no jauna dzīvē atausušais pirmais mīļotais - mākslinieks Roberts Horns. Šī darba galvenā morāle, manuprāt, ir par to, ka mīlestība padara aklu ne tikai pārnestā nozīmē, bet var padarīt aklu arī pavisam tiešā veidā. Neko daudz par sižetu stāstīt nav iespējams, ja negribas samaitāt notikumu pavērsienus kādam citam lasītājam. Bet šajā grāmatā būs arī par intrigām un tīšanu ap pirkstu, kā arī par vājiem vīriešiem un viltīgām sievietēm, samiernieciskām būtnēm un arī par tādiem, kas notiekošo negrib tā vienkārši pieņemt klusējot.
"Camera Obscura" 1933.gadā bija Nabokova sestais izdotais darbs, turklāt viens no astoņiem, kas vispār tika uzrakstīti krievu valodā. Vēlākajos gados Nabokovs savus darbus uzreiz rakstīja angļu valodā. Jau 1936.gadā "Camera Obscura" bija tapis tulkojums angļu valodā, taču autoram tas nebija pa prātam un 1938.gadā viņš bija grāmatu iztulkojis vēlreiz pats un laida pie cilvēkiem ar jaunu nosaukumu "Laughter in the dark". Kas jāpatur prātā - otrā versija bija ne tikai tulkota, bet arī mainīta, pieslīpēta. Savukārt latviešu valodā iznākušais darbs ir tulkojums no krievu valodas. Tieši šī iemesla dēļ brīžiem, lasot latviešu valodā "Camera Obscura", varētu šķist, ka Nabokovs būtu varējis uzrakstīt labāk, ka atsevišķas ainas ir pārāk izstieptas vai pārāk samudžinātas, kas, cik sapratu, ir labots otrajā tulkojumā.
Lai arī varētu šķist, ka nosaukums Vladimira Nabokova otrajā variantā ("Laughter in the dark" jeb "Smiekli tumsā") ir veiksmīgāks un aprakstošāks, nekā "Camera Obscura", uz nosaukumu ir jālūkojas filozofiski. "Camera Obscura" ir ne tikai par mīlas trijstūriem un citām ģeogrāfiskām figūrām, bet epizodiski aizskar arī 20.gadsimta sākuma dažādus citus aspektus - kinematogrāfa attīstību, sabiedrības segregāciju, dzīves iepriekšnoteiktību, vadoties pēc izcelsmes, galu galā - visas Krečmaram apkārtējās pasaules aptumšojumu ap vienu spilgto dzīves punktu - Magdu.
Galu galā stāsta un varoņu beigas ir straujas kā šāviens, Nabokovs nespīdzina lasītāju ar desmitiem lappušu gariem atrisinājumiem. Punkts, šāviens, miers!
"Camera Obscura" zināmā mērā izskatās kā aizmetnis pēc 22 gadiem izdotajai "Lolita", taču nevaru to apgalvot ar pilnu pārliecību, jo neesmu lasījusi citus Nabokova darbus. Viņam tā vispār patika lasīt par pusmūža vīriešu dēkām ar mazgadīgām meitenēm vai tikai šie divi darbi man tādi tematiski patrāpījušies?
Pabeigusi lasīt "Camera Obscura", es diezgan daudz laika pavadīju internetā lasot informāciju par šo grāmatu, par tās tapšanas vēsturi. ASV žurnāla The New Yorker apskatnieks John Colapinto bija devies uz Ņujorkas publisko bibliotēku, īpašo retumu nodaļā ieguvis atļauju pastrādāt ar vienu no septiņiem pasaulē palikušajiem "Camera Obscura" pirmā tulkojuma eksemplāriem. Kā izrādījās žurnālists rokās turēja pašam Nabokovam piederējušu eksemplāru, kurā viņš bija veicis piezīmes par tulkojumu un veicamajiem labojumiem. Pašu rakstu ar pirmā un Nabokova paša tulkojuma salīdzinājumu varat lasīt The New Yorker.
Kā savulaik ar "Lolitu" (kurai ir Stenlija Kubrika 1962.gadā režisētā versija un Adrian Lyne 1997.gada versija), tā tagad ar "Camera Obscura" vēlos noskatīties arī filmu - ir 1969.gadā uzņemtā (režisors Tonijs Ričardsons) un arī 1986.gada versija (režisors Laslo Papas).
Kopumā man grāmata ļoti patika, turklāt gan pamudināja izlasīt vēl kaut ko no Nabokova daiļrades, gan noskatīties filmu (vai divas). Lieliska izklaide, kurā samanāms, ka tas vēl nav autora divdesmitkurais sarakstītais darbs. BET! Liels "fuj" grāmatas valodas redaktoram, kurš palaidis garām dažu kļūdu teikumu konstrukcijā latviešu valodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru