Paskatieties, kas par elegantu un absurdu vāku! Kam? Gunta Bereļa stāstu krājumam "Es nekad nerunāju muļķības". Muļķības? Nē, nekādu muļķību uz tā vāka nav! Krupis Napoleons ir ļoti nopietni un bez muļķībām. Arī stāstos nekādu muļķību nav, drīzāk gan brīnišķīgi apburošs absurds. Krājumā "Es nekad nerunāju muļķības" apkopoti desmit stāsti, katrā no tiem vairāki kolorīti varoņi. No anotācijas saņemu solījumu tikt izvadīta cauri visiem elles lokiem ar visām šausmām un priekiem. Autors vēlējies iekustināt smadzenes tiem, kam tās vēl ir un prot ar tām rīkoties. Pat anotācija ir provokatīva, vai ne?
Rāda ziņas ar etiķeti Guntis Berelis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Guntis Berelis. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2018. gada 27. aprīlis
ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīlis
Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
Šobrīd laika lasīšanai šķiet, ka nav nemaz. Patiesībā laiks tā kā būtu, bet vienmēr ir visādas citas darīšanas un būšanas, galu galā vakarā attopies jau pusmiegā ar domu: "es taču šodien apņēmos mazliet palasīt". Lai vai kā, turpinu lasīt sērijas "Mēs. Latvija. XX gadsimts" darbus un šoreiz pēdējā no iegādātajām e-grāmatām Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas". Šis ir sērijā ceturtais publicētais romāns, Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominants kategorijā "Labākais prozas darbs". Stāsts aptver 1913. – 1916. gada periodu Latvijas vēsturē, tas ir laiks, kad Eiropā un arī Latvijā (toreiz vēl Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņas daļa) plosās Pirmais pasaules karš.
pirmdiena, 2013. gada 25. februāris
Vilis Lācītis "Pamodināt Lāčplēsi"
Svētdienas vakarā divas stundas veltīju latviešu autora darinājumam. Šoreiz manā plauktā ieguls Viļa Lācīša "Pamodināt Lācplēsi". Laiks manā vienīgajā nedēļas brīvdienā iztērēts ne velti, bet priecājos, ka grāmatiņu iegādājos par akcijas cenu (starp citu vēl līdz 28.februārim Jānī Rozē varat atrast šo grāmatu, šķiet, ka par latu vai diviem).
Lāčplēša modināšanu stāstā gaidīju līdz grāmatas vidum. Uzradās arī Lāčplēsis un modināšana, tīri simboliski gan tur par latviešiem zināmo eposa tēlu, bet gana kolorīti, lai maz neliktos. Neko lielas cerības gan no šī stāsta nebiju lolojusi, bet tas mani patīkami pārsteidza. Novērojams gan vienmērīgs stāsta plūdums, gan pavisam negaidīti notikumu pavērsieni. Atklāti sakot, vismazāk es patiesi gaidīju kādus pārsteiguma momentus. Tieši tāpēc tie ir pārsteiguma momenti, ka nāk negaidīti.
Abonēt:
Ziņas (Atom)


