Andris Kalnozols "Kalendārs mani sauc"

Ielēkt LaLiGaBa 2021.gada nomināciju vilcienā kamēr tas vēl nav kļuvis par laureātu sarakstu? Jā, labprāt! Andra Kalnozola debiju literatūrā "Kalendārs mani sauc" steidzu iegādāties otrajā piedrukā, kad pamanīju masveidīgas pozitīvas atsauces par šo grāmatu. Taču, kā jau daudz ko no pēdējā laikā pirktā, lasīšanu aizvien atliku. Jums taču arī tā mēdz gadīties - pirms grāmatas pirkšanas esi tik daudz ko dzirdējis un redzējis par to, ka nopērkot savu eksemplāru, ir sajūta, ka jau esi to izlasījis? Nav? Nu, man tā mēdz gadīties. Dīvaini, bet mani laikam piemeklējis tā dēvētais grāmatkluba lāsts. Nevaru īsti piedalīties vispārējā lasītāju sajūsmā par šo grāmatu. Tā bija interesanta, neparasta un sevī ieraujoša, tomēr nosaukt to par kaut ko ģeniālu un nepārspējamu laikam gan nevarēšu. 

Iespējams, ka nejūtu sajūsmu par grāmatu, jo ielasīšanās prasīja laiku. Varbūt es vienkārši no tās pārāk daudz sagaidīju. Var gadīties, ka man to vienkārši vajadzēja izlasīt ātrāk, vēl pirms citiem. Man grūti izskaidrot, kāpēc grāmata nepaķēra mani par visiem 100%, taču es noteikti spēju saskatīt, par ko tā izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā. Jābūt gan godīgai - nevienu citu no debitantiem lasījusi neesmu.

Liels vilinājums Kalendāra Oskarā meklēt līdzības ar autoru. Oskars pievēršas dramaturģijai un arī Kalnozols to jau dara. Un tā ir tikai redzamākā līdzība, ko pamana pat ar aktiera Kalnozola daiļradi nepazīstams cilvēks. Kādas paralēles vēl pamanīs kāds zinošāks lasītājs? Un stāsts patiesi nedaudz atgādina skatuvisku uzvedumu. Lasītājs galveno tēlu iepazīst pamazām. Uz aptumšotas skatuves viens gaismas stars krīt pār cilvēku, kurš raksta. Dienu pa dienai, ierakstu pēc ieraksta sekojam lielā cilvēka pārmaiņām, kā aug viņa vēlme pēc patstāvības, kā uzmācas šaubas, kā tiek apgūtas jaunas prasmes un kā tās nostiprinās. Divmetrīgs milzis ar nerviem - tāds ir Oskars tikai no ārpuses. Taču aiz čaulas ir personība. Un būtībā jau mums katram ir kāds ieradums, kas nācis, lai izgrūstu no apziņas kaut ko citu. Oskars iemācās kalendāru no galvas, lai nedomātu par to, kā sauc viņam neaizsniedzamo skaistāko meiteni pasaulē. Kas ir tavs "kalendārs"?