Anna Starobiņeca "Naida nagi. Zvērīgs detektīvs"

Bērnu grāmatas, manuprāt, var iedalīt divās lielās grupās - pamācošās un izklaidējošās. Protams, arī pamācošajās ir kāda deva izklaides un izklaidējošajās var rast kādu pamācību. Annas Starobiņecas grāmatu sērija "Zvērīgs detektīvs", domāju, pieder pie izklaidējošās literatūras. Tās iesūc sevī ar humoriņu, ar grūti uz priekšu paredzamu sižetu un, kā jau labā detektīvā pienākas, vainīgais nekad nav paredzams jau no pirmajām divām nodaļām. Nupat esmu izlasījusi trešo grāmatu "Naida nagi. Zvērīgs detektīvs". Atzīšos, ka darīju to bez dēla iesaistes, jo kopā ar viņu tas gluži vienkārši ir pārāk lēni. Pirmo grāmatu "Vilka midzenis" lasīju puikam priekšā un tas prasīja vairākus vakarus, jo teksta ir salīdzinoši daudz, tas izkārtots blīvi, bet vienā apsēšanās reizē daudz izlasīt balsī nesanāk, es nogurstu. Otro grāmatu "Plēsēja tiesības" es dēlam priekšā izlasīju līdz pusei un tad es neizturēju. Sagaidīju, kad viņš iemieg un ātri pabeidzu lasīt viena. Pie trešās grāmatas "Naida nagi" ķēros tikai tad, kad puika jau gulēja. Es nespēju gaidīt, ka man ir lēnām jāvirzās cauri tekstam, jāčubinās cauri stāstam ar bērnu vairāki vakari, lai uzzinātu, kā risināsies šaušalīgie notikumi Tālmežā! Kad gatavojos izlasītās grāmatas pa kluso pārvietot no sava lasāmstūra uz dēla plauktu, es pieļāvu lielu kļūdu - es to darīju dēlam redzot. Kas tas bija par skandālu! Es esmu izlasījusi šīs košās un krāsainās grāmatas bez viņa. Mana nedēļas lielākā kļūda un nožēlojamākais lēmums...

Trešajā grāmatā aizvien galvenie varoņi ir Tālmeža viedais izmeklētājs Āpsis Vecākais un viņa palīgs Āpškāns. Jau otrajā sērijas darbā Āpškāns pamazām sāka atzīt, ka viņš tomēr ir minkāns. Jaunākā izmeklētāja apņēmību aizmirst savu patieso izcelsmi sašūpoja iemīlēšanās. Un mīlestība ir galvenā, kas motivē viņu rīkoties arī trešajā grāmatā. Āpškānam nākas kāpt pāri vairākiem principiem, jo jāglābj ir skaistākā ciema kaķe. Tālmežā un ciemā rīkoties sākusi teroristiska organizācija "Naida nagi" un Tālmeža izmeklētājiem pilnas ķepas darba. Noris īsta ķīlnieku krīze, noziegumu sērija, kas aptver gan Tālmežu, gan ciemu! Kavēties un ilgi domāt nav laika! Te lieti noder grāmatā "Plēsēja tiesības"  nodibinātais kontakts ar ciema suņiem un, kā ierasts, arī Āpša Vecākā dziļās zināšanas par dažādām dzīvajām radībām un viņu īpatnībām. 

Šī nav grāmata tikai bērniem. Šī noteikti ir arī grāmata pieaugušajiem ar viņiem vien uztveramiem mājieniem par vecākā izmeklētāja eksistenciālās krīzes aizmetņiem, ar jaunākā izmeklētāja mīlas dumjībām un runājošo zvēru dažādajām personības izpausmēm. Tas ir smalks darbs plašai auditorijai it kā bērnišķīgi košos vākos - tas laikiem liek pasmieties un laikiem lasītājs sēž sasprindzis gaidās - kas nu būs, kas atklāsies? Jā, jā, smieklīgi, ja tā raksta pieaugušais par bērnu grāmatu lasīšanu. Jo bērnu grāmatas taču paredzētas tikai bērniem, vai ne? Nē! Grāmatas bērniem ir grāmatas arī pieaugušajiem! Ja sāksiet ar pirmo "Zvērīgā detektīva" grāmatu, garantēju - ar katru nākamo stāsts tikai kļūst labāks!

Trešās grāmatas beigās Āpškāna nākotnei tiek pielikta daudzpunkte un es jau nevaru sagaidīt, kad iztulkota pie lasītājiem nonāks ceturtā daļa! Cik saprotu no Krievijas grāmatu tirdzniecības vietnēm, ceturtā ir sērijas noslēdzošā daļa. Tas gan bēdīgi.