trešdiena, 2020. gada 2. septembris

Anna Starobiņeca "Zvērīgs detektīvs. Vilka midzenis"

Krievu rakstnieces Annas Starobiņecas vārds man jau bija zināms no skaudra temata grāmatas, autores pašas pieredzes, zaudējot vēl nedzimušu bērnu "Paskaties uz viņu". Savukārt grāmata bērniem "Zvērīgs detektīvs. Vilka midzenis" pie manis atnāca caur grāmatu lasītāju klubiņu un iekļauta arī Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020. gada programmā lasītājiem vecumā no deviņiem gadiem. "Vilka midzenis" ir pirmā no iecerētas četru grāmatu sērijas, šobrīd latviešu valodā izdota šī un otrā daļa "Plēsēja tiesības". Gana aizraujoša lasāmviela, lai izklaidēts būtu ne tikai mazais lasītājs, bet arī pieaugušais, kuram varbūt šī grāmata jāpalasa priekšā vai vienkārši jāpasēž lasīšanas gaitā blakus.

Tālmežā beidzot noticis īsti zvērīgs noziegums. Šajā visnotaļ veģetāri un miermīlīgi noskaņotajā mežā lielākie pārkāpumi ir kāda neovākta spira, čiekura zādzība, no astes izrauta spalva. Viss mierīgi un garlaicīgi līdz kādā dienā tiek notiesāts viens no meža iemītniekiem. Tā ir neiedomājama slepkavības aina, kur laucītē no upura palicis vien asiņains vilnas kumšķis. Sērojošā atraitne nezina, kā nodrošināt nākotni bariņam mazuļu, kad jau iepriekš ar dzīvu apgādnieku dzīve nav bijusi diez ko pārtikusi. Uzrodas arī viltīgi aizstāvji, jo atraitne noteikti nevar būt ne pie kā vainīga, bet noteikti kāds viņu mēģinās "apdalīt". 

Pie rūpīga izmeklēšanas darba ķeras divi spilgti pretmeti - par sevi pārliecināts, zinošs un prasmīgs, bet dzīves nogurdināts detektīvs Āpsis Vecākais. Kā jau āpsim, viņam bieži prāts aizvilinās pie ziemas miega. Savukārt viņa gados jaunais palīgs Āpškānam ir aizrautīgs, karstasinīgs, viņam daudz kas šķiet skaidrs jau no pirmā acu uzmetien, taču personīgi viņš ir mazliet pamaldījies. Aizdomās turamo ir vairāk nekā viens un vainīgais izrādās tas, kuru vismazāk paredzi.

Šajā asprātīgajā stāstā viss ir kā pieklājas būt detektīvromānā, ar to atšķirību, ka viss notiek dzīvnieku pasaulē. Cilvēkus šajos dzīvniekos saskatīt nav grūti. Turklāt tekstu papildina ārkārtīgi jaukas un dzīvīgas ilustrācijas. Ļoti novērtēju tulkotājas Māras Poļakovas spēju prasmīgi un saprotami pārcelt tekstu latviešu valodā, nezaudējot ne asprātību, ne valodas un loģikas spēles.

Manam gandrīz četrus gadus vecajam puikam it kā patika stāsts, bet teksta bija krietni par daudz un arī sižets nebija īsti uztverams. Šo grāmatu patiešām vislabāk spēs tvert sākumskolas vecuma bērni. Burti gana lieli, lai mazais lasītājs ar tekstu tiktu galā pats, arī grāmatas biezums nav biedējošs un ilustrācijas patīkami izkrāso lasīšanas procesu. Šoreiz vairāk baudīju un smaidīju pati nekā izklaidēju dēlu. Domāju, ka pasekošu līdzi arī pārējām sērijas grāmatām un vēl apdomāju, vai bagātināt dēla nākotnes lasāmvielas plauktu arr šo sēriju. Žanru daudzveidībai, domāju, ka noderēs.




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana