ceturtdiena, 2020. gada 3. septembris

Dani Rabajoti un Niks Karuzo "Vai viņi purkšķina?"

Ilgi domāju, vai esmu gatava mājās purkšķu jokiem un ilgstošam to periodam. Visiem bērniem ir dažādu joku periodi un es tikko esmu pārdzīvojusi (cerams) kaku joku un apvainojumu posmu.  Taču galu galā sapratu, ka gan kakas, gan purkšķi ir dabiski procesi un par tiem jārunā nepārspīlēti normāli nevis jākaunina, jāklusē un jāsarkst. Niks Karuzo ir zivju un savvaļas dzīvnieku pētnieks Virdžīnijas tehniskajā universitātē, arī Dani Rabajoti ir zinātniece, zooloģe un  Londonas Zooloģijas biedrības pārstāve. Viņu abu kopā izveidotā grāmata "Vai viņi purkšķina" ir jautra, asprātīga un balstīta zinātnes atklājumos nevis prastos zemjostas jokos. 

Bet patiesībā sarunas par purkšķiem un gāzēm vecākiem bērniem var maigi aizvadīt no jokiem līdz nopietnai izpratnei par to, ka purkšķi (jeb metāna gāze) veicina globālo sasilšanu. Pastāv uzskats, ka, piemēram, daudz purkšķinošie dzīvnieki, kurus audzē gaļas un piena ieguvei (govis, kazas u.c.) var kaitēt pasaulei gandrīz tikpat ļoti kā automašīnu izmeši gaisā. Eiropas Vides aģentūra savā ziņojumā secinājusi, ka lauksaimniecība ir visvairāk atbildīga par metāna emisiju – 50% nāk no lauksaimniecības un no šī apjoma 80% ir tieši zarnu radītais metāns.

Grāmatu pakomātā saņēmu dienā, kad devāmies uz laukiem. Braucot mašīnā, lasīju skaļi priekšā un rīkoju viktorīnu, nosaucot dzīvnieku un prasot savu līdzbraucēju versiju par to, vai šī dzīvā būtne palaiž gāzes. Kopīgi izsmējāmies, uzzinājām šo to jaunu un kāda daļa ceļa jau bija mērota. Otro reizi grāmatu izvilkām gaismā vakarā, kad dēls taisījās uz miegu un lūdz palasīt, savukārt pārējā ģimene turpat viesistabā vakarēja ar skaļām sarunām. Dēls tik ātri kā cerējis gulēt vis neaizgāja, toties visi dažāda vecuma klātesošie nosmējāmies līki. 

Šajā grāmatā ir ļoti īsi teksti, bet informatīvi tie ir ietilpīgi. Lasītājs uzzina ne tikai, kuri dzīvnieki gāzē, kuri to nespēj, bet arī kāpēc veidojas purkšķi un vajadzība zarnu traktu no gāzes atbrīvot. Man ārkārtīgi patīk, ka šī grāmata nav kā plika jēlība. Tā spēj ievirzīt dabisku, bet varbūt brīžiem neērtu tematu izziņu neuzbāzīgi izglītojošās sliedēs, nezaudējot izklaides elementu. Visu tekstu papildina asprātīgas ilustrācijas, kuru autors Alekss G. Grifitss. Ar šo grāmatu noteikti var pasmieties, var uzzināt kaut ko jaunu un kādreiz noteikti var izmantot arī kā ballīšu izklaidi gan vecākiem, gan jaunākiem ballētājiem. 

Kā jums šķiet, vai vienradži purkšķina? Un dinozauri? Skaidrs kā diena, ka suņi gāzes palaiž un dažreiz pat paši no tām nobīstas (pieredzēts arī mūsu mājās). Savukārt lemuri mēdz rīkot smirdcīņas, kas man bija jaunums. Vēl viens atklājums man bija tas, ka zirneklis savu mušu izsūc sausu, nevis noknakšķina ar žoklīšiem pa gabaliņam vien. Īsāk sakot, bērniem ir dažādi jautājumi, arī šķietami neērti. Vecāku uzdevums ir ievirzīt šos jautājumus izglītojošā gultnē.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana