Kevins Kvans "Bagāto ļaužu problēmas"

Kevins Kvans pieliek punktu ļoti bagātu aziātu dzīves atspoguļojumam ar triloģijas noslēdzošo grāmatu "Bagāto ļaužu problēmas". Ieturot savu stilu, Singapūrā dzimušais autors apžilbina lasītājus ar dārgiem zīmoliem, mirdzošiem dārgakmeņiem un atver vienu, otru skapi, lai parādītu tajā mītošos skeletus. Daži tēli tiek pamatīgi pārmācīti, savukārt citi šoreiz tiek pasaudzēti un var svētlaimīgi baudīt savu lielisko dzīvi. Jā, iepriekšējās grāmatās pavisam nedaudz iepazītā, bet ļoti kolorītā matrona ir uz nāves gultas, taču nav jēgas skumt - Nikolasa Janga vecmāmiņa aizvadījusi garu mūžu. Turklāt pamazām atklājas, ka mūžs bijis arī ļoti krāsains un pārsteidzoši atšķirīgs no tā, kas par vecmāmiņu bija zināms viņas dzīves laikā. Taču tā ir tikai viena no stāsta līnijām. 

Ja esat aizrautīgi lasījuši abas iepriekšējās Kevina Kvana grāmatas ("Traki bagātie aziāti" un "Pasakaini bagātā draudzene"), šī darba daļa brīžiem var šķist nedaudz paredzama. Taču tas nav nekas pārmetumu vai izbrīnas vērts. Skaidra lieta, ka autors turpinās iepriekšējās grāmatās iesāktās spilgtāko tēlu sižeta līnijas un, zinot, ka šī ir pēdējā grāmata, būs aptuveni nojaušams, uz kādu noslēgumu tēli virzās, ja vien neesat absolūti ignorējuši, kādu tieši grāmatu esat paņēmuši rokās. Skaidrs, ka mazvērtības kompleksu māktais un dusmīgais vīrs neliks mierā Astrīdu un negribēs parakstīt šķiršanās dokumentus tik viegli, kā būtu gribējies. Jā, jā, arī Astrīdas mīļotā, Čārlija Ū, nu jau bijusī sieva, noķer vienu otru putniņu un pabojā mīlniekiem debesmannu ķīseļa krastos. Kur nu bez vīramātes sagādāta darvas piliena pašpietiekamās, modernās Reičelas laulībā ar Niku? Un visam pāri milzīgos apjomos dārgi zīmoli, krāšņi tērpi, nepamatoti izšķērdīgs dzīvesveids, plastiskās operācijas akvārija zivīm, vienlaikus liekot savai kalponei veikalā pirkt trešās dienas nocenotos maizes klaipus. Protams neiztikt arī bez uzpūtīgajiem un alkatīgajiem radiniekiem, kuri visai paredzami salido uz drīzumā spīdošo mantojumu un atbilstošām intrigām ap to.

Kevins Kvans sagādājis arī dažus interesantus jaunus pavērsienus, taču neaizraujas ar tiem. Manuprāt triloģiju noslēdzošajai grāmatai tas itin labi piedienas. Būtu stulbi pašās beigās iepazīstināt lasītāju ar kādu īpaši aizraujošu jaunu tēlu un atstāt viņa turpmāko dzīvi  karājamies gaisā. Es uzskatu, ka triloģijas pēdējās grāmatas galvenais uzdevums ir atbildēt uz jautājumiem, kas radušies iepriekšējās grāmatās, "nolikt pie vietas" visus iepriekšējo grāmatu tēlus un ļaut lasītājam noslēgt savas attiecības ar tiem, tostarp atbrīvojoties no pieķeršanās. To šajā grāmatā autors arī  ir lieliski izdarījis. Taču Kvans ir pieņemamās devās ielicis arī nedaudz jaunā, pastāstot, kurš tikai izliekas bagāts vai, kurš patiesībā ir gudrāks nekā izskatās.

Ja tomēr autors vēlētos rakstīt kādas ar traki bagātajiem aziātiem tematiski saistītas grāmatas, tad es labprāt iepazītos ar Nika vecmāmiņas privātajām dienasgrāmatām. Tās sarakstītas laikā, kad Singapūra karoja ar Japānu un jaunā sieviete nepavadīja vis dīki laiku, slēpdamās greznās sultānu pilīs mierīgākās valstīs, kā varētu padomāt. Viņas ikdienas bijusi visnotaļ krāšņa un bīstama. Kevins Kvans gan šīs dienasgrāmatas pieminējis tikai mazliet, bet man šķiet, ka plašāks ieskats tajās būtu itin jauka pievienotā vērtība. Kopumā šī grāmata ir labs nobeigums ilgam stāstam, kur varbūt bija pavisam nedaudz sajūtams autora paša nogurums no tās. Man pietika un nepalika "mazuma" sajūtas.