Vajadzēja kādu laiku nogaidīt līdz saņēmos uzrakstīt plašāk par franču rakstnieces Mailisas de Kerangalas (Maylis de Kerangal) romānu "Salabot dzīvos" (Réparer les vivants). Gaidīt vajadzēja ne tāpēc, ka būtu kārtīgi jāsagremo orgānu ziedošanas vai jauna cilvēka nāves temats, bet gan tā dēļ, kā grāmata uzrakstīta. Ar tiem franču rakstniekiem man kā pa kalniem. Man ārkārtīgi patikušas Delfīnas de Vigānas grāmatas, autoru duo Silēnas Egāras un Pola Beorna darbs, arī Olivjē Burdo un Daniels Penaks, bet ar Annu Gavaldu vai Ežēnu Grīnu man nav bijis īsti pa ceļam. Ar Mailisu de Kerangala laikam man arī īsti stilistiski nav lemts tēju kopā dzert. Man ārkārtīgi patika grāmatas pamattēma - atvases zaudējums, nāve, samierināšanās ar to, medicīna, orgānu ziedošana. Taču man īsti nepatika forma, kādā šis viss iekļauts. Franču valodu nedaudz esmu mācījusies, tāpēc aptuveni nojaušu, cik milzīgu un neapskaužami sarežģītu darbu paveikusi tulkotāja Vineta Berga.
Mani nemitīgi kaitināja tās franciskās mežģīnes, salīdzinājumi, aprakstošie īpašības vārdi, apzīmētāji kārtu kārtām, rindu rindām vietās, kur visu taču varētu pateikt arī ar vienu teikumu. Un nē, valodas putukrējuma rozes nepalīdzēja labāk iejusties tēlu pārdzīvojumos, tās nepalīdzēja smelgt līdzi.
Ja sadala šo romānu reizinātājos, atsevišķas sadaļas, kur aprakstīts orgānu izņemšanas un atpakaļ ielikšanas process, bija fantastiski aizraujošas. Taču tur, kur lasītāju grūž iekšā mirušā pusaudža vecāku domās, visa bija pārāk daudz. Ja tur filozofiskus sānsoļus vēl varētu attaisnot ar sērojošo vecāku sāpju intensificēšanu, tad bija vietas, kur tam attaisnojuma nav. Piemēram, sērfošanas epizodes aprakstā grāmatas sākumā. Nu labi, arī te var piedomāt attaisnojumu, ja pacenšas - bija taču kaut kā jāparāda jaunieša mīlestība pret ūdeni un viļņu ķeršanu. Kaut kā šīs grāmatas laikā pārāk bieži es sevi pieķēru lasām pa diagonāli. Un tas nebija labi.
Ja patīk dzīparu dzīpariem savīti apraksti un domu lidojumi ar atsevišķiem reāliju iepinumiem, šī grāmata būs jums. Taču, ja caku cakas velk uz sliktu dūšu - ne. Izdevējs šajā grāmatā arī piedāvā ieskatīties pirmajās lappusēs. Pamēģiniet, varbūt būs īstā! Vēl Mailisas de Kerangalas romāns varētu patikt tiem, kuri izbaudījuši Žiljēna Sandrela grāmatu "Brīnumu istaba".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru