Silēna Edgāra un Pols Beorns "14-14"

Tas, ka grāmatai ir divi autori, ir mulsinoši. Man vienmēr šķitis neizprotami, kā divi cilvēki spēj tik labi "saburzīties", ka izveido vienu tekstu, kurā nav pamanāma pārslēgšanās no viena autora rakstītā uz otra autora radīto. Franču rakstniekiem Silēnai Edgārai un Polam Beornam, tas, manuprāt, izdevies lieliski. Jauniešu auditorijai paredzētajā romānā "14-14" nevienu pašu reizi neiedomājos par to, ka pie teksta strādājuši divi autori. Lai arī it kā neesmu šīs grāmatas mērķauditorija, mani tā ārkārtīgi aizrāva, bet iemīlējos es vispirms tās vizuālajā veidolā.
Īpaši uzteicamo grāmatas romantiski maigo vizuālo noformējumu radījis mākslinieks Mārtiņš Zutis. Dūmakaini gaisīgie pasteļtoņi varbūt varētu šķist tādi meitenes vairāk piesaistoši, bet šādam vintage tematikas darbam šķiet ļoti iederīgi un man vispār nepatīk dalīt krāsas "meiteņu" un "puišu" krāsās.

Lakoniskais nosaukums neko daudz priekšā nepasaka, bet romantiski gaisīgais vāk šķiet tik ļoti piederīgs ceriņziedu laikam. Nopirku jau pirms kāda laika, apbrīnoju un noliku vēlākai lasīšanai. Savās ikdienas gaitās vienu pēc otras uz ielas ieraugot vairākas senatnīgas pasta spraugas ēku durvīs, sapratu, ka tas ir mājiens beidzot arī izlasīt "14-14". Izrādās, ka šī grāmata arī bija iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekcijā, 2017.gadā, lasītāju kategorijai 11+ gadi, kas man dod papildus aspektu, kurā balstīt izlasītā vērtējumu.

Grāmatas "14-14" stāsts ir par diviem 13 gadus veciem puišiem Adrianu un Adriēnu, kuri sāk apmainīties vēstulēm. Sarakste ir īpaši interesanta tāpēc, ka viens no puišiem dzīvo laikā, kad vēstuļu rakstīšana drīzāk kļuvusi par izņēmumu ne vairs ierastu lietu, savukārt otrs dzīvo laikā, kad neierasti un nesaprotami šķiet vārds krosenes un jautājumi par kaut kādiem e-pastiem un telefona numuru. Adrians dzīvo 1914.gadā un Adriēns mīt 2014.gadā. Adrians vēl nenojauš, ka pēc pāris mēnešiem sāksies Pirmais pasaules karš un viņa dzimtais ciems tiks izpostīts. Savukārt Adriēns kļūst par uzcītīgāko vēstures un ģeogrāfijas apguvēju, izmisīgi cenšoties glābt jauniegūto vēstuļdraugu. Pirms lasāt un pa brīdim lasīšanas laikā noteikti atveriet arī aprakstīto notikumu apgabala karti, kas paslēpusies uz vāka pašās beigās.

Krietnu grāmatas pusi puiši nemaz nenojauš, ka viņu sarakstē ir kāda misticisma dzirksts. Es ar lielu nepacietību gaidīju, kad viņi apjautīs, ka nemaz nav brālēni un sapratīs, ka nav pat no viena gadsimta. Šī grāmata varbūt arī šķita nedaudz naiva, bet lasītājam no 11 gadu vecuma visnotaļ piemērota. Varbūt tematika par Pirmā pasaules kara postījumiem kādā konkrētā Francijas apgabalā varētu būt ļoti specifiska latviešu valodā lasošam jaunietim, taču vēsture ir ļoti prasmīgi paslēpta aiz draudzība, mīlestības un jauniešu problēmu tematiskā loka. Kā izrādās, jauniešu problēmām laika ierobežojuma nav. Gan 20.gadsimta sākumā gan mūsdienās bērni sastopas ar konkurenci un mobingu skolā, 13 gadus veci jaunieši pirmo reizi iemīlas un mācās veidot attiecības ar pretējo dzimumu, gan saiknes ar ģimenes locekļiem veidojas ļoti dažādi un vienlīdz spēcīgi pārdzīvo par tuvinieku slimību.

Grāmatā nav nekā lieka un visi sižetiskie pavedieni tiek rūpīgi satīti vienotā kamoliņā. Īpaši patīkams autoru žests šķita tas, ka dažos teikumos arī īsi ieskicēts vēsturiskā personāža "tālāk", ka viss stāstījums par Adrianu nebeidzas pēkšņi līdz ar kara sākšanos.

Domāju, ka šī grāmata ir jauks piemērs, kā šķietami sauso vēsturi pasniegt interesantākā veidā caur daiļliteratūru. Turklāt ārkārtīgi interesanti pretnostatījumos redzamas arī sabiedrības pārmaiņas, piemēram, tas, ka 1914.gadā zemnieku un lopkopju ģimenē vienīgo dēlu ne pārāk azartiski atbalsta izglītības iegūšanā, bet gan mudina uzņemties aizvien lielāku atbildību piemājas saimniecībā un ar laiku pārņemt to savās rokās. Manuprāt, šī grāmata būs aizraujoša lasāmviela arī pieaugušajiem, ne tikai jauniešiem.

No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska.