Cik gan radošs un izdomas bagāts ir mazs bērns, kurš negrib iet gulēt! Jā, arī mūsmājās. Mēs mēģinājām padomus par rituālu ievērošanu, rutīnu utt. bla bla bla, bieži vien attopoties ar to, ka midzinošais vecāks pats iemidzis lielajā gultā, bet bērns vēsā mierā aizgājis atpakaļ uz viesistabu paspēlēties vai ielīst azotē otram vecākam. Attiecīgi nosacīti brīvā vakara daļa midzinošajam/iemigušajam vecākam sačakarēta un pakāsta, bērns neiemidzis un vispār viss slikti. Beigās vienīgais veids, kā bērns ir ar mieru iemigt pirms iemieg vecāki paši, ir viesistabā uz dīvāna azotē vecākam. Protams rutīna un ritualitāte tiek ievērota - vakariņas, vannošanās, nakts drēbju "dancis", "miera laiks" (iekļauj puzles vai līdzīgas klusās spēles, grāmatu lasīšanu pašam vai vecāku izpildījumā), ielīšana azotē. Dažreiz vēl jālasa priekšā grāmata, dažreiz pietiek paturēt rociņu, bet fiziskam kontaktam jābūt vienmēr. Tā nebūšu es, ja neizmēģināšu sava vakara uzlabošanai kaut ko daudz ieteiktu, precīzāk sakot, Twiterī daudz ieteiktu un slavētu grāmatu. Metos ar skubu pasūtīt e-veikalā zviedru autora Carl-Johan Forssen Ehrlin (kura vārdu nez kāpēc nelatvisko) "Zilonīte, kura ļoti gribēja aizmigt".
Grāmatas anotācija, apraksts un dažas Twitter mammas sola maģisku bērna iemigšanu jau pēc dažām izlasītajām lappusēm (sākumā gan esot jāizlasa visa grāmata un ar laiku sanākot tikt arī pie gandrīz momentānas aizmigšanas). Pretī stājās citas Twitter mammas un tēti, kuri rakstīja, ka tā grāmata neko nemaina bērna iemigšanas ātrumā vai pat uzlabo vecāku pašu iemigšanas spējas.
Vispirms rūpīgi izlasīju instrukcijas, padomus un pašu Zilonītes pasaku. Autors grāmatā iekļauj psiholoģiskās tehnikas un veidojis tekstu tā, lai bērns tiktu pamazām "programmēts" uz mieru, atslābināšanos, drošību un sekmīgu iemigšanu. Pēc tā, ko zinu un redzu es, grāmatā viss ir pareizi virzīts uz nomierināšanos un vienkāršo iemigšanu. Mazais klausītājs kopā ar Zilonīti Zuzi ceļo cauri Brīnumu mežam līdz gultiņai. Mežā ir brīnumaini tēli, kas it kā palīdz nomierināties un sagatavoties gulētiešanai – Miegainās Kāpnes, Rāmā Upīte un lēni krītošas koka lapas. Tekstā nav emocijas stimulējošu piedzīvojumu un notikumu. Bieži atkārtoti vārdi, kas mudina uz mieru, vecākam pat jāpažāvājas, kad tas tekstā rakstīts. Kā zināms, žāvāšanās ir vareni lipīga, vai ne?
Neirolingvistiskā programmēšana ir lieliska lieta, ne tikai veidojot sev labvēlīgas attiecības ar citiem komunikācijas dalībniekiem (atcerieties lielisko Henrika Fekseusa "Māksla lasīt domas"), bet arī citiem labvēlīgiem mērķiem. Kāpēc gan ne bērnu midzināšanā? BET ne manam bērnam un ne mūsu ģimenē, vismaz ne šobrīd.
Paredzētajā veidā izmēģinājām šo grāmatu vairākas reizes un katru reizi tikai nosacīti sastrīdējāmies par procesa norises noteikumiem. Dēls gribēja skatīties attēlus, viņam pietrūka pacietības sagaidīt, kad būšu atbilstošā ritmā un veidā izlasījusi visu garo teksta blāķi attiecīgajā lappusē un viņš nemitīgi prasīja, lai šķiru tālāk. Es savukārt centos uzstāt uz to, lai viņš klausās un nebakstās pa lapām, mēģinot man palīdzēt pāršķirt. Attiecīgi kopā līdz grāmatas beigām mēs ne reizi netikām, jo nogarlaikojies bērns vienkārši cēlās kājās un sāka spriņģot pa gultu. Galu galā stafeti pārņem attiecīgajā vakarā morāli noturīgais vecāks (lasīt: tētis) un dēls aiziet gulēt, klausoties Vinnija Pūka piedzīvojumus (kas, starp citu, pēdējā laikā ir mūsu labākā iemigšanas grāmata).
Šo grāmatu kā informācijas nesēju dēls labprāt izpētīja, lēni pāršķirstīja dienas laikā, ar lielu sajūsmu noklausījās vispārīgu aprakstu, ka tā ir grāmata par zilonīti, kura gribēja gulēt. Pats arī nodēvēja, ka tā ir grāmata par "gulējošo zilonīti". Taču mums grāmatu neizdevās izmantot kā paredzēts. Iespējams, ka pamēģināsim vēl kādas reizes, kad nebūšu pati sev uzlikusi spiedienu panākt iemigšanas rezultātu par visām varītēm. Arī šī ir pieredze, ko gūt. Starp citu, caur Twitter ar mani sazinājās arī Latvijas radio raidījuma "Ģimenes studija" veidotāji, pastāstīju par mūsu mēģinājumiem ar radio. Pēc tam 25. maijā labprāt noklausījos raidījumu (lai klausītos, spied te), kurā par miega krīzēm komentēja un padomus sniedza Bērnu slimnīcas miega speciāliste Marta Celmiņa, PEP mamma Ramona Treilona, Holistiskās pieejas bērnu miega konsultante apmācībā Zane Zolmane un psiholoģe/pasaku terapeite Iveta Gēbele. Ne visi ieteikumi ir universāli, daudzi jau bija zināmi un izmantoti, bet kopumā ļoti interesants raidījums! Vismaz kā vēl viens skatījums uz bērna miegu, noteikti noderēja. Ja grāmata jūsu ģimenē nav bijusi iedarbīga, paklausieties, ko raidījuma noslēgumā stāsta neirolingvistiskās programmēšanas trenere Indra Melbārde.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru