Tereza Sediva "Kurmis melni baltā alā"

Pēc čehu ilustratores Terezas Sedivas grāmatas "Kurmis melni baltā alā" varētu izveidot plaša ģeogrāfiskā areāla ekskursiju. Autore dzimusi un dzīvo Čehijā, grāmata pirmo reizi publicēta Lielbritānijā Thames & Hudson Ltd. paspārnē un latviešu valodā tulkotais izdevums iespiests un iesiets Ķīnas tipogrāfijā. Varena lēkāšana pa pasauli, vai ne? Taču, atmetot visu ģeogrāfiju, linogriezuma tehnikā veidotais ilustrāciju stāsts mazo un lielo lasītāju ieved pazemē un mudina izkūņāties no ierastās alas, lai ieraudzītu krāsaino pasauli.

"Tur var atrast tik daudz krāsu un dzīvības! Bet, lai atrastu, ir jāmeklē" /Kroņlukturis/

Dažreiz ir ļoti ērti dzīvot tumšā un mitrā alā, jo tās taču ir tavas mājas - teritorija, kurā viss pazīstams, pierasts un nomierinošs, pat, ja dažreiz tomēr nav diez ko omulīgs. Dažreiz nav īsti ticības tam, ko saka citi - tur ārā ir krāsas un skaistums, jāpabāž tikai deguns un jāpaskatās. Un dažreiz vajadzīgs viens kārtīgs spēriens pa pakaļu, lai sadūšotos izlīst no savas tumsas. Kādam var pietikt ar motivējošu draugu un kādu iedvesmojošu īsrunu, bet kādam var būt vajadzīgs pamatīgāks spēriens vai pat speciālista palīdzība, lai izrāptos no tumšās telpas sev apkārt.

Dikti nopietnas pārdomas man sanāca no tādas pavisam plānas, jautri krāsainas un tekstuāli maz ietilpīgas bērnu grāmatas. Un vēl man kļuva žēl visu kurmīšu, ko daudzu gadu laikā, pie rakuma vaktējot, bija nomedījis mūsu lauku suns. Varbūt tās samtainos kažokos tērptās radībiņas bija ilgi cīnījušās pašas ar sevi līdz saņēmušās pabāzt degunu krāsu pilnajā pasaulē. Un tajā mirklī, kad esi sadūšojies pārkāpt savai komforta zonai, tevi caps un knakš, pagalam.

"Atgriezies alā, Kurmis saprata, ka dzīve nav melnbalta un vientuļa."

Dēls šo grāmatu uztvēra kā amizantu stāstu par kurmīti - ne ko vairāk, ne mazāk. Un tā tam arī jābūt. Pētīja un taustīja ilustrācijas, minēja, kas redzams attēlos un stāstīja man, ka kurmji ēd sliekas. Jebkura grāmata, kas rada iemeslu parunāties par un ap jebko, manuprāt, ir laba. Sākumā bērns parunā par sliekām, pēc tam pats sāk stāstīt arī par kaut ko no savas ikdienas piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un pārdomām, ko citkārt ar tiešiem jautājumiem nav iespējams izvilināt. Grāmatā teksta ir vien dažas rindas vai četrrindes katrā atvērumā, lielāko uzsvaru liekot uz vizuālo baudījumu. Pavisam mazam klausītājam pacietības noklausīties pieaugušā priekšā lasīto noteikti pietiks. Pagaidām esam testējuši grāmatu apmēram mēnesi, kad tā stāvējusi labi redzamā vietā jauno grāmatu kaudzītē. Interese biežāk bija par tās ilustrācijām - paņemt pašam, klusumā, mierīgi papētī, padomāt - mazāk par to, lai lasu priekšā tekstu. Grūti šobrīd prognozēt, cik bieži tieši "Kurmis melni baltā alā" tiks izvēlēts, kad grāmata no jaunumu kaudzītes aizceļos pastāvīgajā grāmatu plauktiņā.

Īpaši gribu izcelt neierasto grāmatas formātu - lapas jāpāršķir uz augšu, nevis ierastā veidā uz kreiso pusi. Tā ir patīkama pārmaiņa bērnu un arī visu pārējo grāmatu klāstā. Dažreiz vienkārši ir jāpaskatās uz ierasto atšķirīgā veidā. Kāpēc gan ne šādi? Turklāt vākā iestrādāts apaļš lodziņš, kas parasti rada bērniem papildu interesi.

Izlieniet no savām alām - tur ir skaisti!