piektdiena, 2020. gada 22. maijs

Žiljēns Sandrels "Brīnumu istaba"

"Ir skaists rīts. Izbaudi savu dzīvi, Telma, izbaudi savējos. Laika pietiek. Izmanto to." /207.lpp./

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā iekļauto franču autora Žiljēna Sandrela "Brīnumu istaba" biju noskatījusi jau pirms kāda laika, tās ārkārtīgi izsmalcinātā vāka dēļ. Grāmatas iegūšanu un lasīšanu gan uz kādu laiku atliku, jo pēc Lūka Alnata "Mums pieder debesis" šķita, ka neesmu gatava vēl kādam sāpīgam darbam par mirstošiem bērniem. Taču izaicinājums sev lasīt BJVŽ 2020 kolekcijas grāmatas jāpilda un tas vāks arī neizgāja no prāta, ķēros "Brīnumu istabai" pie vākiem. 

Stāsts ir par Telmu, kurai ļoti svarīga karjera, un par viņas dēlu Luī, kurš iekļūst satiksmes negadījumā. Likumsakarīgi, ka bērnam guļot komā, sievietes dzīve sametas lielā kamolā. Spēku nepadoties Telma atrod dēla dienasgrāmatā. Nelielā burtnīcā Luī pierakstījis, ko vēlētos piedzīvot savas dzīves laikā un Telma ķeras pie izpildes. Protams, ka viņa nevazā apkārt pa pasauli slimnīcas gultu ar komas stāvoklī esošo dēlu. Telma dara to, ko būtu vēlējies darīt Luī, un mudina dēlu mosties, lai viņš pats to visu varētu piedzīvot.

Šim vajadzēja būt asaras raisošam, ārkārtīgi aizkustinošam darbam, kurā just līdzi. Taču kāds bija mans atvieglojums, izlasot Goodreads, ka ne mani vienīgo šis darbs nespēja līdz galam iekustināt! Es biju domājusi, ka šis būs tāds pamatīgais raudamais gabals! Bet cik ļoti neizpratnē es biju, kad tā nebija... Tas pat nav vārdos aprakstāms. It kā šajā grāmatā viss bija "pareizi". Bija bēdu sagrauzta vientuļā māte, karjeriste, kura saņemas dēla labā un izcīna uzvaru. Bija arī karjeras ēnā atstātais bērns un pirms nelaimes pēdējā neveiksmīgā (jeb īsti nenotikusī) saruna. Turklāt tur bija arī mīlestības līnija un sievietes uzvara pār seksistu jociņiem darba vietā. Tomēr viss teksta kopums kaut kā lika man kā lasītājam saglabāt distancētu attieksmi. Iespējams, ka kaut kur zuda realitātes sajūta un tas neļāva līdz mielēm līdzi sāpēt.

Romānam kā tādam nav ne vainas. Tajā iekļautā pamatdoma par prioritāti likt savu bērnu, savu ģimeni un sapņus, nevis "pliku" karjeru, ir ārkārtīgi apsveicama. Tomēr kaut kas noticis un nav iznests līdz galam. Varbūt autors nav gana vazājis lasītāju aiz deguna, liekot noprast, ka tūlīt, tūlīt notiks kāds šausminoši skumīgs pavērsiens? 

Kopumā šī grāmata gan ir lielisks darbs BJVŽ 2020.gada kolekcijai kategorijā lasīšanai vecākiem ar lielu uzsvaru uz dzīves patieso vērtību apzināšanos, ko veicina liela nelaime.

No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru