Slovēņu rakstnieks Ēvalds Flisars (Evald Flisar) romānā „Zelta krastā” (Na zlati obali) aizved lasītāju uz Āfriku. Tā ir nogurdinoša, putekļaina, teatrāla, karsta un absurda – ja to uzlūko ar eiropieša acīm. Tā ir baltā cilvēka Āfrika. Savukārt, ja gribas redzēt Āfriku melnā cilvēka acīm, jālasa Jā Džasi “Mājupiešana”. Izcili būtu lasīt abas grāmatas vienu pēc otras vai pat pamīšus, ja mēdzat piekopt šādu “netikumu”. “Zelta krastā” nebūs iekļaujoši un maigi uzrakstīta grāmata, kurā visas sabiedrības grupas jūtas sadzirdētas un cienītas. Tajā ir pārpārēm šovinisma, seksisma, rasisma, un stāsta tēli nebaidās no neērtiem izteikumiem. Āfrikā neesmu bijusi, nezinu, vai var strīdēties ar Flisaru vai Hladniku par to, kā tad patiesībā ir. Taču kā ceļojums šī grāmata ir savdabīgi īpatnēja pieredze.
“Āfrika pārmaina cilvēku,” tēvs rakstīja pēdējā nodaļā. “Atklāj tam viņa tumšās puses, ļaujot tām uznirt virspusē, nedomājot par sekām. Tieši tā ir melnā kontinenta sliktākā ietekme: mudināt cilvēkus rīkoties, nedomājot par sekām. Kārdina viņu, valdzina, apbur. Kad viņš pamana notiekošo, ir jau par vēlu; tas jau ir kļuvis par upuri, un viņa liktenis vairs nav viņa paša rokās.” /229.lpp./
Laikraksts „The Irish Times” savulaik Flisara “Zelta krastā” ierindojis starp labākajiem romāniem par Āfriku, ko sarakstījis eiropietis. Tā angļu valodas tulkojums ticis nominēts prestižākajai Eiropas literatūras balvai – Dublinas Literatūras balvai, bet tagad tas klajā nācis izdevniecībā “Aminori” Māras Gredzenas tulkojumā latviešu valodā.
Ceļojumu stāstu virtuozs, rakstnieks Igors Hladniks ir pazudis jau vairākus gadus. Izgāja no šķietami laimīgas ģimenes mājām un vairs neatgriezās. Kādu dienu viņa sievai nogādā nepabeigta manuskripta lapas. Tas ir vēl viens ceļojums pa Āfriku, jau veiktā maršruta pēdās. It kā tāds pats, bet citādāks. Nav skaidrs, kā tas nonācis līdz Slovēnijai, kas bijusi Hladnika ceļabiedre un kāpēc darbs apstājies nepabeigts. Hladnika radīto grāmatu pēdās dodas viņa dēls Marko. Āfrikā viņš satiek arī citus ceļotājus, kuri šurp devušies atšķirīgu motivāciju, taču tā vai citādi viņi visi galu galā seko Hladnika grāmatām. Āfrika ir pretrunu pilna un nogurdinoša. Silvija un Peters, Sallija un Džeks, Karmena, Monika, Irēna, Lens un Betija – visdažādākās kombinācijās viņi atkal un atkal satiekas cits ar citu un ar Marko.
Šis piedzīvojumu romāns ir briesmu pilns, jo Hladniks Āfriku ir aprakstījis neērti tur esošajiem, viņš runā par to, ko gribētu noklusēt tur esošie eiropieši un amerikāņi. Tāpēc briesmas draud arī Marko. Taču nav uzreiz skaidrs, kas ir mednieks un kas medījums. Nekas šajā stāstā nav tā, kā tas izskatās no pirmā acu uzmetiena. Kā jau Āfrikā, kur sajaukusies ticība gariem un kristiešu mēģinājumi nest viena Dieva vārdu, grūti saprasts, kas ir īstenība un kas vien iztēle. Pārkarsis un izslāpis lasītājs tiek vilkts aiz rokas cauri kontrastiem, caur afrikāņu pieticīgajiem mājokļiem un balto cilvēku bagātajiem mitekļiem. Brīžiem pat nav saprotams, kur ir Hladiks un kur Flisars. Autors saplūst ar savu literāro tēlu vai literārais tēls saplūst ar autoru. Dažus ceļotājus Flisars uz stāsta beigām mazliet pametis kā pusratā, bet svarīgākais, ka tveices nogurdinātais lasītājs ir aiz rokas aizvests līdz Hladnika noslēpuma atrisinājumam un zina, kā ceļš beidzies romāna galvenajam varonim - rakstnieka dēlam.
“Mājas ir daudz vairāk par vietu, kurā esi izaudzis. Mājas ir kaut kas, ko ņem līdzi pasaulē, kā neredzams mētelis, kuru nevari novilkt; atmiņu, vēlmju, iztēles pasaule.” /212.lpp./
Autors pats ir kaislīgs pasaules apceļotājs. Apmeklējis 98 valstis un darījis arī plašu loku darbu - bijis metro vadītājs Sidnejā, zinātnes enciklopēdijas redaktors Londonā, īsstāstu un raidlugu autors BBC, Slovēnijas rakstnieku biedrības prezidents. Uzstājies vērienīgās konferencēs ar citiem literārajiem dižgariem. Kopš 1998. gada ir slovēņu mūsdienu literatūras pārskata žurnāla „Sodobnost” redaktors. Flisars divdesmit gadus dzīvojis ārzemēs (Austrālijā un Apvienotajā Karalistē), bet kopš 1990. gada dzīvo Ļubļanā. Sarakstījis 15 romānus, divus īsprozas krājumus, trīs ceļojumu aprakstus, divas grāmatas jauniešiem un piecpadsmit lugas. Vairāki viņa darbi tulkoti 40 valodās, tostarp japāņu, arābu un ķīniešu un pat vairākās eksotiskās valodās – bengāļu, hindi, malajiešu, indonēziešu, malajalu, vjetnamiešu, nepāliešu, tamilu, marathu un amharu.
No Flisara darbiem latviešu valodā vēl lasāmi divi pērn izdotie - romāns jauniešiem “Paskaties pa logu” (Jāņa Rozes apgāds) un grāmata bērniem “Alise trakajā zemē” (Aminori).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru