Tik krāsu piesātinātu un košu vāku, kāds ir aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas darbam "Dienasgrāmata" nevar nepamanīt! Es šķiet paspēju sagaidīt trešo vai pat ceturto grāmatas piedruku līdz tiku pie sava eksemplāra pirkšanas. Kā nu ne? Pandēmijas laika pārdomas ir pārdodams temats, arī dienasgrāmatas, atmiņas Latvijas lasītājam, šķiet, patīk. Piemēram, es pandēmijas sākumā nespēju koncentrēties grāmatām vai pat žurnāliem un mana lasīšana aprobežojās ar Latviešu folkloras krātuves kolekciju "Pandēmijas dienasgrāmatas". Domāju, arī autores personība ir gana labs piesaistes faktors. Manu vēlmi lasīt papildināja arī tas, ka savos radio laikos pie Zanes Daudziņas apmeklēju dažas runas nodarbības un man bija izveidojies ļoti labs iespaids par viņu gan kā pedagogu, gan kā cilvēku.
Kā jau minēju sākumā, pandēmijas laiks ir viens no vadmotīviem šajā grāmatā. Lasītājs var sekot līdzi COVID-19 saslimšanas gaitas uztveres izmaiņām. Bažas ir lielas, kad Latvijā ir vēl tikai daži saslimšanas gadījumi dienā, nu jau naivas izskatās toreizējās cerības par pasākumu neatcelšanu, maigs sākotnējais atturīgums pret tām dažām attālinātajām tiešsaistes nodarbībām un cerība par to īslaicīgumu. Un kopā ar Zani Daudziņu salīdzinoši īsā laikā nonākam līdz tam, ka dzīve ir jādzīvo, nauda jāpelna, grīdas jāmazgā un ar tuvajiem kopā jābūt tik vai tā - ar bailēm vai bez, tiešsaistes vai klātienes režīmā, bet dzīve nepazūd pandēmijas ēnā. Dienasgrāmatā skaidri nolasāms ceļš, ko cilvēks iet, cenšoties pierast jaunajam dzīves veidam, arī apkārtceļi, samierināšanās, optimisms, mazliet humors.
Grāmatu sākot lasīt, izrakstāmie citāti acīs krita viens pēc otra un kaut kādā brīdī vienkārši pārstāju tos pierakstīt. Tā jau var pārrakstīt pusi grāmatas! Lai arī pandēmijas sākumā izjutu daudz lielāku trauksmi nekā to sev dienasgrāmatā fiksējusi Daudziņa, tagad varu skatīties uz dižsērgu rezignēti. Dzīvot, pieņemot neizbēgamo, ir daudz vieglāk. Pieņemšana gan nenozīmē padošanos un vienaldzību vai bezatbildību. Šajā dienasgrāmatā lieliski izpaužas arī tas, ka aktieris ir tikai cilvēks ar savām grūtībām iemācīties tekstu vai bezgalīgu līferēšanu prom no obligāti rakstāmiem akadēmiskiem darbiem.
Īsāk sakot - Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata" gluži vienkārši ir cilvēcīga un saprotama!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru