Anna Starobiņeca "Plūktiņš. Zvērīgs detektīvs"

Esmu jau rakstījusi par krievu rakstnieces Annas Starobiņecas zvērīgajiem detektīviem un nupat latviešu valodā iznācis ceturtais darbs sērijā. Jau saņemot grāmatu, biju pārsteigta, ka tā ir biezāka nekā iepriekšējās trīs. Sākumā šķita, ka arī izmērs ir mainīts, taču tā bija tikai ilūzija. Arī ceturtajā grāmatā "Plūktiņš. Zvērīgs detektīvs" darbība noris Tālmežā un galvenie varoņi ir nemainīgi - Āpsis vecākais un Āpškāns. Trešajā grāmatā Āpškāns mīlestības un dabas dziņu skubināts beidzot pieņēma to, ka ir minkāns nevis āpsis. Taču mīlestība aizmigloja Āpškāna skatu un iedzina postā. Ceturtajā grāmatā stāsts turpinās un lasītājs vienlaikus var sekot līdzi divām sižeta līnijām.

Tālmežā ir uzradies šaušalīgs maniaks Plūcējs - neģēlis uzbrūk putniem, noplūc viņus un sadedzina upuru spalvas. Kopš Āpškāna pazušanas, viņš, protams, ir galvenākais aizdomās turamais par šādu nežēlīgu zvērību. Maniaks izstrādājis savu sistēmu, viņam ir pašam vien zināmi apsvērumi, ko normāls zvēra prāts nesaprot, kamēr pilnīgi zvērā sagājušam dzīvniekam šāda nežēlība nav pārsteidzoša. 

Āpškāns bēguļo un veic paralēlo izmeklēšanu, savukārt Āpsis vecākais cīnās ar jaunu priekšniecību un mēģina nepieļaut tiesāšanu pirms vainas pierādīšanas. Godīguma labad jāpiebilst, ka Āpsis to darīja arī iepriekšējās trīs grāmatās un ar Āpškāna dēļ vien tas nenotiek. Manuprāt, tieši iespēja vienlaikus sekot līdzi abiem sižeta pavedieniem - gan aizdomās turētajam un viņa monologiem ar sevi, gan izmeklētājiem - ir jauna šai sērijai. Tas ārkārtīgi kutināja nervus, jo īpaši tāpēc, ka Āpškāns brīžiem pats sāka apšaubīt savu nevainīgumu.

Šī ir viena no grāmatu sērijām, kur sižeta nopietnība, manā skatījumā, aug līdzi lasītājam. Ceturtais sērijas darbs ir gan šķietami "asiņaināks", nežēlīgāks, gan izaicinošāks, sekojot līdzi sižeta pavērsieniem un meklējot slēptos mājienus par patiesajiem vainīgajiem. Grāmatai, kuru lasa sarakstīšanas un iztulkošanas secībā, ar lielākām pauzēm, tas ir pilnīgi saprotami un pieņemami. Taču taisnības labad jāpiebilst, ka es maz ko zinu par septiņus gadus veciem lasītājiem (uz grāmatas vāka norādītais ieteicamais lasītāja vecums) un varbūt pirmā un ceturtā grāmata būs vienlīdz labi uztveramas un prāta briedumam atbilstošas. Nepārprotiet - šis nav nekāds trilleris! Zvērīgie detektīvi patiešām ir bērniem piemērota literatūra ar amizantām vārdu spēlēm un aizraujošu sižetu, kas elpu brīžiem liek aizturēt pat pieaugušajam! 

Par vārdu spēlēm runājot - tulkotāja Māra Poļakova ir lieliska, izcili pārnesot arī latviešu valodā autores rotaļāšanos ar dažādiem vārdu savienojumiem un personvārdiem. Taču gan jau manas krievu valodas zināšanas arī palīdz šo spēlēšanos novērtēt labāk. Piemēram, Madame Kukū jeb dzeguze, jo krievu valodā dzeguzi sauc "Kukuška" (Кукушка).

Rakstot šo tekstu, ieskatījos arī atsauksmēs par iepriekšējām trīs daļām. Biju aizmirsusi, ka Zvērīgo detektīvu sērija iecerēta no četrām daļām. Es gan ļoti ceru, ka autore laika gaitā būs mainījusi savu ieceri un arī latviešu lasītājs sagaidīs vēl kādu Tālmeža izmeklētāju piedzīvojumu grāmatu. Turpinājumus pilnīgi mierīgi pieļautu arī vēl atvērti palikušie sižeta pavedieni. Tas nekas, ka Āpsis ar savu zvērīgo intuīciju un nenovērtējamo pieredzi dodas pensijā - paliek taču jaunie izmeklētāji kuriem noteikti būtu ne mazums izaicinājumu. 

Katrā gadījumā, šīs četras grāmatas var būt aizraujošs kopīgs piedzīvojums bērnam, kurš vēl nelasa, kopā ar pieaugušo, bet var būt arī jauks ceļojums pašam savu spēku pārbaudē.