Izlasījusi Andras Manfeldes jaunāko grāmatu "Mājās pārnāca basa", savā plauktā atradu arī vienu no iepriekšējām grāmatām "Zemnīcas bērni". Šīs abas grāmatas ir savā starpā saistītas, jo "Zemnīcas bērnu" veidošanas laikā autore ieguvusi tik daudz stāstu no izsūtītajiem, ka nav spējusi tos paturēt pie sevis. Kā par brīnumu "Zemnīcas bērni" manā plauktā bija sen, bet nespēju atcerēties, ka tos būtu lasījusi. Grāmatas vēstījums savīts no diviem elementiem - zemnīcas bērnu atmiņām un vectēva Kristapa Manfelda foto attēliem. Grāmata ir pašas autores izdevums un noformējums. Uz vāka fotogrāfijas redzami autores vecvecāki jaunībā – Anna un Kristaps ar saviem trim bērniem zemnīcas priekšā Omskā. Nozīmīga grāmatas daļa ir Kristapa Manfelda izsūtījumā paša uzņemtie fotoattēli. Starp citu, fotoaparāts bijis viens no svarīgiem izdzīvošanas instrumentiem skarbajā klimatā.
Par grāmatas saturu nav nekā daudz, ko teikt - tas ir stāsts par rakstnieces ģimenes sakņu izraušanu no dzimtenes un aizvešanu uz Sibīriju. Izsūtījumā Kristaps un Anna Manfeldi kopā ar bērniem pavadīja 7 gadus. Tāpat kā daudzām ģimenēm, arī šajā stāstā ir sāpes, nāve un ciešanas, bet tam visam pāri stāv neizmērojama vēlme dzīvot un pārdzīvot melnās dienas. Tas dzīves spars, kas bijis izsūtītajiem latviešiem, ir neizmērojams un nenovērtējams. Šī grāmata ir autores pateicība savai ģimenei par to, ka tā spējusi izdzīvot, par mīlestību un gādību, par pagātnes ciešanām, kas pārdzīvotas nākotnes vārdā. Ja šādas atmiņu grāmatas ir iecienītas, lasītājs nekā daudz jauna tajā neatradīs. Tas ir vēl vienas izsūtīto ģimenes stāsts - maza daļiņa no tiem vairāk nekā 40 tūkstošiem izsūtīto. Un patiesībā jau neko jaunu cilvēks šajā tematā uzrakstīt nevar. Tik ļoti daudziem cilvēkiem liktenis bijis tik līdzīgs. Savukārt, ja šāda tipa grāmata lasītājam rokās nonāk pirmo reizi, viņš tiks ierauts dziļi personīgā pateicībā, gluži kā stāvot un raugoties iekšā pa logu virtuvē, kur pie galda visa ģimene dienas noslēgumā klusumā sēd un ēd savu trūcīgo nātru virumu ar pāris putraimiem tajā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru