Bērnu grāmatas reizēm pasaka to, ko vajadzētu vairāk sadzirdēt tieši pieaugušajiem. Tieši tāds ir arī rakstnieka Laura Gundara un ilustratores Anetes Meleces kopdarbs – trīs grāmatu sērija par Vali un Spindzeli. Sērijas pirmā grāmata “Sveiks, Vali!” izdevniecībā “Liels un mazs” iznāca jau 2017. gadā, un tā ir gan lasītāju novērtēta, gan saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Toreiz bērnu grāmatas manā redzeslokā vēl nebija tik aktuālas, taču tagad ir un lielas pūles jāpieliek, lai paspētu aptvert gan to labo, ko izdod tagad, gan to, kas izdots jau gadus iepriekš.
Esmu izlasījusi pirmo un trešo daļu par Vaļa un Spindzeles dzīvi. Otro – “Vaļa balss”, kas runā par vēlēšanu un balsošanas nozīmīgumu – man diemžēl nav izdevies iegūt taustāmā formā, bet, ja arī jums tā nav pieejama, iesaku, piemēram, klausīties Latvijas Radioteātra lasījumā šeit.
Anetes Meleces ilustrācijas, kā jau ierasts, ir vizuāls baudījums – īpaši lasot kopā ar bērniem. Šajos attēlos ir daudz detaļu, ko pētīt un apspriest. Tomēr, runājot par saturu, rodas sajūta, ka grāmatas ir ne tikai bērniem, bet arī – vai varbūt pat galvenokārt – pieaugušajiem. Humors, ikdienišķas situācijas un pārdomas par uzvedību vijas cauri tekstam kā neliels, labsirdīgs “pabakstījums” lielajiem cilvēkiem.
Grāmatu galvenais varonis – Valis – īstenībā nav nekāds ūdens dzīvnieks. Tā savu vectēvu sauc Spindzele, kura nebūt nav nekāda muša, bet gan viens žiperīgs un prātīgs meitēns Lote. Pirmajā daļā Valim nākas apgūt sveicināšanās mākslu – Spindzele viņu mudina kļūt atvērtākam un draudzīgākam. Neveiklību netrūkst, taču beigās Valim izdodas.
Te neliels citāts par klusēšanu:
"Tomēr tik nejaukai klusēšanai ir arī labās puses. Klusējot cilvēks jau patisībā nemaz neklusē - viņš sarunājas pats ar sevi, un labi dzird pats sevi, ieklausās. Tarkšķot ar visiem citiem, tas bieži piemirstas." /38. lpp./
Trešajā daļā Valis ir pazudis interneta pasaulē. Mazmeita šoreiz ir tā, kura cenšas viņu atsaukt atpakaļ realitātē. Autori šeit ironiski apgriezuši ierasto situāciju – parasti pie ekrāniem iestrēgst bērni, bet te mazajam cilvēkam nākas cīnīties par cita sava tuvinieka izvilkšanu no ekrāna. Kaut gan patiesībā varētu arī teikt, ka Valis ir nevis pazudis, bet gan caur internetu atklājis to, cik plaša un vēl nezināma ir pasaule. Un šis, savukārt, nav nemaz tik slikti kā vienkārša ekrānatkarība.
Šīs grāmatas runā daudzos līmeņos - ne tikai par sveicināšanos un labāku omu vai interneta vilkmes spēku, bet arī par draudzīgumu, vientulību, aizņemtību, spējām pieņemt pārmaiņas un izmantot savus talantus labiem darbiem un nodomiem. Tās ir grāmatas, kuras iespējams lasīt vairākas reizes, katru reizi atrodot ko jaunu – gan sev, gan bērnam.
“Sveiks, Vali!”, “Vaļa balss” un “Valis ir atpakaļ” nav tikai mīļas bērnu grāmatas – tās ir aicinājums sarunai. Starp bērniem un pieaugušajiem, starp tekstu un ilustrācijām, starp ikdienu un pārdomām. Un, iespējams, labs iemesls kādā mierīgā vakarā atvērt bilžu grāmatu arī tad, ja bērns vēl neguļ blakus. Man šīs ir grāmatas, ko ziņkārīgi paņēmu bibliotēkā, bet tagad man noteikti gribas arī savu bērnu grāmatplauktam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru