Kā vecāks zinu – nav viegli ievērot konsekvenci ekrānlaika nosacījumos bērniem. Īpaši grūti tas, visticamāk, ir, ja mamma audzina bērnu viena, kā tas ir Paula un viņa mammas gadījumā. Pārvācoties, remontējot, izkrāmējot un kārtojot mantas, ir ļoti ērti, ja bērnu “pieskata” ekrāns un spēlītes. Taču tādi mirkļi, kad mazie tikai maisītos pa kājām, paiet, un ekrāni būtu jāliek nost. Tomēr pieradums ir izveidojies, un nolikt tos ir ļoti grūti – tikmēr īstā dzīve pa to laiku draud paskriet nemanīta un neizbaudīta.
Cilvēciski ir ļoti saprotamas Paula mammas dusmas – un patiesībā jau viņa nemaz nedusmojas uz dēlu, bet gan pati uz sevi.
Šī nav grāmata tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Maigs padoms dot bērniem to īsto un interesanto dzīvi, nevis vienkārši cerēt, ka bērni to atradīs paši, tikai noliekot malā spēlītes un ekrānus. Ja iedosiet piedzīvojumu, tad bērni leks iekšā un baudīs!
Laura Vinogradova caur “Pauls spēlē” radījusi ļoti mūsdienīgu un reālistisku stāstu, kurā, manuprāt, sevi varēs atrast ikviena pirmklasnieka vecāks. Būt par vecākiem nav viegli, jo pasīvās nodarbes bērniem jāatsver ar paša aktīvu dalību, un tas, savukārt, prasa laiku un spēku, kuru allaž ir tik maz tehnoloģiju piesātinātajā, skrienošajā ikdienas režīmā. Bet viens nu ir skaidrs - Laurai ļoti labi sanāk rakstīt gan lieliem, gan maziem.
Šī grāmata ir gan daļa no Lasīšanas stafete 2025 lasītājiem no 7 gadu vecuma, gan Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas sarakstā, te gan vecuma grupai 9+.
Māksliniece Ieva Maurīte paveikusi burvīgu darbu, ļaujot arī lasītājiem ieraudzīt gan Paula spēlītes, gan reālo dzīvi. Lasiet un pētiet kopā ar bērniem un arī atsevišķi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru