Paulu Koelju "Sānsolis"

Kādreiz Paulu Koelju darbi man ļoti patika, tajos spēju saskatīt filozofijas dzirksti, kas nenoslīka izklaidējošā saturā un otrādi - izklaide nebija pazudusi aiz pamācošas filozofijas aizkara. Pēdējo reizi kaut ko no Koelju lasīju pirms gadiem 10 un laikam nelasīšu vēl 10. Jau sen draudzene man bija iedevusi izlasīt Paulu Koelju darbu "Sānsolis". Tik sen, ka pati jau aizmirsusi, ka viņai tāda grāmata piederēja (čau, Pūce!). Ceļā uz mūzikas festivālu negribēju savu galvu piesārņot ar kaut ko ļoti nopietnu un somu apgrūtināt ar kaut ko ļoti smagu - sacīts, darīts, no plaukta paķēru pirmo nelielo grāmatiņu un tas bija Koelju.

Sergejs Brauns "Viņpus pagātnes"

Īsā laika posmā esmu izlasījusi divas līdzīga žanra grāmatas. Pirmā bija Viktora Šklovska "Sentimentāls ceļojums. Atmiņas 1917 - 1922" par pirmo pasaules karu un dzīvi Krievijā tajā laikā. Savukārt otrā grāmata, Sergeja Brauna "Viņpus pagātnes", aptver nākamo lielo pasaules vēstures posmu - otro pasaules karu un laiku pēc tā, pamatā gan Krievijas plašumos un iekarotajās zemēs. Arī filozofijas doktora un biotehnoloģiju profesora Sergeja Brauna darbs ir zināma sentimenta caurvīts, taču bezgala tiešs, atklāts un caurspīdīgs, nesaudzējot un aprakstot pat intīmākās norises. Negribu būt pesimistiski noskaņota par grāmatas lasošo sabiedrību Latvijā, bet domāju, ka šis darbs izteikti ir no tiem, kurus plašas masas nelasīs un arī nespēs izprast vai just līdzi. Tas noteikti ir šī darba pluss, bet var kalpot arī par mīnusu no komerciālā viedokļa.