ceturtdiena, 2019. gada 26. decembris

Gunita Krilova "Driftā tikai lēdijas"

Kaut kādu iemeslu dēļ sekoju Gunitai Krilovai twiterī, nudien vairs neatceros, kāpēc. Tieši twiterī pamanīju viņas sajūsmu par drīzumā iznākošo grāmatu un sadaļā "Drīzumā" to ieraudzīju arī Zvaigzne ABC mājas lapā. Anotācija šķita gana saistoša, lai grāmatu sev piefiksētu un pasekotu līdzi, kad tā iznāks.

“Driftā tikai lēdijas” ir Gunitas Krilovas pirmā grāmata, bet autore ir TVNET blogere, kas savā blogā “Galopā uz augstpapēžiem” apraksta katrai trīsdesmitgadniecei (un ne tikai) labi saprotamas situācijas un problēmas. Blogu nebiju iepriekš lasījusi, bet tajā aprakstītais esot bijis par pamatu romānam. Varbūt vēlāk palasīšu arī blogu un varēšu salīdzināt. Nereti ir tā, ka jau blogā/internetā aprakstītais grāmatā tiek ielikts vārds vārdā viens pret vienu un tad cītīgam bloga sekotājam grāmatu lasīt vairs nav tik interesanti. Kā ir šoreiz, spriest vēl nevaru.


Romāna "Driftā tikai lēdijas" galvenās varones ir trīs draudzenes trīsdesmitgadnieces, ar bērniem, ar vīriem, bez bērniem, ar darbiem un ar vienīgo darbu labi izskatīties. Viņas ir tik dažādas un vienlaikus arī ļoti līdzīgas. Viņas regulāri satiekas un informē cita citu par savas dzīves līkločiem, tiesa, dažus kalnus un lejas arī atstājot pie sevis. Mēs jau visi gribam būt ideāli, skatāmies tajā, kā savu dzīvi izrāda citi un cenšamies tiem iedomātajiem ideāliem līdzināties. Tā nu lasītājs tiek izvests cauri šo trīs sieviešu ikdienai pāris mēnešu garumā. Kurai daudz darba, kurai ķibeles ģimeniskajās attiecībās, kura īsti savu vietu neatrod. Katrai kaut kas savs knieš aiz ādas. Nekā pārspīlēta vai groteska, pilnīgi normāla ikdienas un pilnīgi normāli iespējamas ķibeles. Tāda neliela paskatīšanās no malas uz cilvēkiem, kuru vietā varētu būt ikviens. Turklāt visa darbības vide tepat vien Latvijā notiek, tāpēc lasītājam identificēties ar varoņiem ir vienkāršāk.

Man vēl ir pāris vārdi par nosaukumu. Kāpēc drifts? Nē, sižetā par autosacīkstēm nav ne vārda, varat nebīties par šādu tematisko pavērsienu. Anotācijā skaidrots, ka mēs paši sevi ieliekam  drifteru lomā – mums ir jāspēj izbraukt slaidā sānslīdē caur dažādiem ikdienišķiem dzīves šķēršļiem. Pabeigusi lasīt grāmatu, tā arī īsti to driftu nesapratu. Bija jau tām problēmām slaidā sānslīdē cauri jāizšauj, bet vai tāpēc šo sieviešu dzīvi salīdzināt ar driftu? Nezinu.

Lai kā tur ar to driftu, es labi izklaidējos, brīžiem pat pasmaidīju un pasmējos. Smadzeņu atslodzei lieliska grāmata, tipisks sieviešu romāniņš, ko nevilšus gribas salīdzināt ar plaši zināmo "Sekss un lielpilsēta". Nav jāraud, nav smagu sirdi līdzi jāpārdzīvo, vien rāmi jāpaskatās uz visu no malas un jāieliek kāda smaidīga un laimīga bilde arī savā instagramā.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru