Džesika Martinello un Greguārs Mabīrs "Pat briesmoņi tīra zobus"

Ar zobu tīrīšanu mūsu mājās iet kā pa kalniem, ar to domājot bērna paradumus šajā jautājumā. Vienu dienu zobus tīrīt ir gribēšana vismaz kādu reizīti, citu dienu tiek izdomātas tik mazam bērnam ļoti amizantas atrunas, piemēram, tīrīšu pēc brokastīm, rīt, dārziņā, vakarā (tiek teikts no rīta), no rīta (tiek teikts vakarā), pie draudzenes utt. Mums ir piedāvājumā divas zobu pastas izvēlei, skatījāmies īpašas multfilmas par šo jautājumu, ķērām mirkļus, kad citu multeņu varoņi tīra zobus un likām kā labo piemēru, ka pat iemīļoto multeņu varoņi tīra zobus, tagad esam ķērušies pie grāmatām. Pirmā grāmata zobu tīrīšanas disciplīnas jomā mums ir itāļu autores Džesikas Martinello (Jessica Martinello) grāmata "Pat briesmoņi tīra zobus" ar Greguāra Mabīra (Grégoire Mabire) ilustrācijām.

Galvenajai varonei mazajai meitenei zobu tīrīšana šķiet viena vareni garlaicīga padarīšana, arī viņa tāpat kā mūsu zēns, izdomā dažādas atrunas, lai to nedarītu, turklāt visšausmīgākais no briesmoņiem viņai šķiet zobārsts. Reiz, jau atkal bezgalīgi ilgi uzkavējoties vannas istabā un kavējoties tīrīt zobus, meitene aiz dušas aizkara negaidīti sastop Mataino briesmoni. Matainais briesmonis iepazīstina meiteni ar dažādiem mājās sastopamiem briesmoņiem un pastāsta kā un kāpēc viņi tīra zobus. Visšausmīgākais no visiem ir Caurumu briesmonis, kurš zobus netīra, bet gan uzbrūk citu zobiem, grauj tos ar maziem āmurīšiem un kaltiem, lai zobos ierīkotu sev mājas. Savukārt zobārsti ir visīstākie supervaroņi, jo viņi var palīdzēt padzīt Caurumu briesmoņus, ja ar tīrīšanu, svaigu dārzeņu un augļu graušanu un izvairīšanos no saldumiem nebūs bijis gana. 

Jauka un sirsnīga grāmatiņa, kas paver durvis uz fantāzijas pasauli, bērnam ir viegli identificēties ar galveno varoni un tās negribēšanām. Manuprāt, šī grāmata derēs bērniem, kuriem nav īpaši izteiktu baiļu no iedomātiem briesmoņiem. Ja šādas bailes ir - šī grāmata tās varētu tikai lieki pastiprināt. Vēl tā varētu stimulēt uz vēlamo darbību bērnus, kuriem supervaroņi ir autoritātes, kā tas ir manam puikam (čau, Suņu patruļa jeb suņi glābēji!). Pēc grāmatas vairākkārtējas lasīšanas dēls pauda īpašu vēlmi aiziet pie supervaroņa zobu ārsta, lai arī nesen jau bijām uz profilaktisko vizīti un tur ļoti labi pavadījām laiku. Esam laimīgi, ka dēla nepilnu trīs gadu vecumā mums bijusi vajadzība aiziet pie zobārsta tikai uz profilaktiskām pārbaudēm, apskatīt attīstību mutē, pavizināties ar krēslu, pastāstīt, kas garšo un pamācīties, kā zobiņi pareizi tīrāmi - negatīvu asociāciju ar zobārstu bērnam nav, saskarsme bijusi tikai vislabākā (neapmaksāta reklāma Āgenskalna zobārstniecībai).

Bija arī lietas, kas man nepatika. Grāmatā galvenā varone tiek saukta par izlutinātu. Es bērna audzināšanā vados pēc uzskata, ka bērni nav izlutināti vai nelutināti, bet gan gluži vienkārši vecākiem nav sanācis atrast īsto stimulu un sarunāšanas veidu. Tāpēc, lasot grāmatu bērnam, improvizēju un izvairījos no šī apzīmējuma. Daudzas grāmatas ir rakstītas no galvenā tēla pirmās personas, bet šeit tas nedaudz traucēja, tāpēc lasīšanas gaitā pārveidoju teikumus, sakot, ka meitene darīja to vai šo. Tā, manuprāt, mums abiem ar dēlu bija vienkāršāk uztverams stāstījums. Mazam latviešu bērniņam arī ir pagrūti uztvert, kas ir Lohnesa ezera briesmonis, tāpēc mūsu mājās tas pārtapis par ūdens briesmoni.

Kopumā gan šī grāmata mūsu mājās nostrādāja iecerētajā virzienā un pēc tās lasīšanas bija vieglāk sarunāt iet tīrīt zobus jau "tagad" nevis kaut kad iedomātā nākotnē. Iespējams, ka papildus pozitīvajam stimulam kalpo nesen iegādātā elektriskā zobu birste (un protams, jau pieminētā iespēja izvēlēties vienu no divām zobu pastām).

Bērnu audzināšana ir komplekss process ar nemitīgu fantāzijas piepūlēšanu nogurušajām vecāku smadzenēm, pozitīvo stimulu meklēšanu un spēles elementiem. Tas nenozīmē, ka mūsu mājās mēs nemēdzam būt noguruši, viegli aizkaitināmi vecāki, kuri grib lietas izdarīt ātri, ka nemēdz būt strīdu par to, vai zobi jātīra un kad tas darāms, bet esmu pārliecināta, ka strīdu ir daudz mazāk nekā to varētu būt, ja mēs audzināšanā izmantotu bezkompromisa diktatora metodes.