Margarita Del Maso un Rosio Bonilja "Mans lielais lācis, mans mazais lācis un es"

Bērna grāmatu plaukts lūzt no pārpilnības? Nekas! Tur vienmēr atradīsies vieta "vēl vienai" grāmatiņai. Tā šoreiz man ar sirsnīgo lielformāta darbu ar garu nosaukumu "Mans lielais lācis, mans mazais lācis un es". Pagājušā mēnesī iepazināmies ar Lapsu un Zaķi, ko dēls izvēlējās pats pēc jautājuma "gribi grāmatu par lapsu un zaķi vai lāčiem?". Šajā mēnesī tomēr izvēli veicu es un paņēmu iepriekš noraidītos lāčus. Spāņu autores rakstniece Margarita Del Maso (Margarita Del Mazo) un māksliniece Rosio Bonilja (Rocio Bonilla) iepazīstina ar sirsnīgu varoņu trio, kas mēģina skaidrot mīlestību pavisam maziem bērniņiem. Mazajai meitenītei vienmēr līdzās ir divi lāči - viens var sasildīt viņu, otru silda meitene pati. Tas ir stāsts ne tikai par pretstatiem - liels un mazs - bet arī par draudzību, mīlestību, palīdzību un sadarbību.

Saņemot paciņu no izdevēja, grāmatas izmērs (31.5cm x 24.5cm x 0.9cm) man bija pārsteigums, jo tā ir lielāka, nekā biju gaidījusi. Nākamais pārsteigums man bija, ieraugot, cik maz teksta ir tik lielā papīra lapā. Šajā grāmatā ir ārkārtīgi maz teksta, burtiski pāris vārdi katrā lappusē, pēc kā spriežu, ka Margaritai Del Maso nav bijis diez ko daudz darba pie šīs grāmatas tapšanas. Toties ilustrācijas ir ļoti lielas, skaidri saprotamas, un slēpj arī dažu labu sīku detaļiņu acu piesiešanai. Teksta nelielā apjoma dēļ bērnam šo grāmatu lasošajam vecākam ir ļoti daudz vietas brīvai ilustrāciju interpretācijai - praktiski nekas nav uzrakstīts priekšā, bet attēlos daudz, par ko bērns uzdod jautājumus (kas tas ir, ko viņš dara, kāpēc viņš to dara?). Pieļauju, ka bērniem ar tieksmi uz mākslinieciskām izpausmēm šī grāmata varētu būt liels vilinājums parādīt savas prasmes. No vienas puses, man ļoti nepatīk zīmēšana grāmatās un mēs mājās mācām cieņu pret grāmatām, bet no otras puses - par ko gan neizpausties, ja tur tik daudz "brīva" papīra?

"Ja tev ir liels lācis un mazs lācis

Tu nekad nenomaldīsies.

Zinu, ka man jāpalīdz savam mazajam lācim

Un reizēm arī savam lielajam lācim."

Tieši ar nelielo teksta daudzumu, manuprāt, tiek panākts tas, ka pieaugušais un bērns pie šīs grāmatas sarunājas, padomā kopā, apmainās pārdomām, nevis tikai strādā pēc ierastās shēmas "lielais lasa, mazais klausās". Noderīgi sarunu veicināšanai.

Domāju, ka šī grāmata var noderēt kā labs sākums nepacietīgiem bērniem - tiem, kuriem trūkst pacietības noklausīties garus priekšā lasītus tekstus. Slinkajiem vakariem, kad pieaugušajam vienkāršāk būtu lasīt priekšā kaut ko uzrakstītu, nevis izdomāt stāstus pašam, šī grāmata nederēs. Taču šī grāmata labi kalpos par ierosmi papildu stāstiem, ja kaut ko bērnam stāstīt gribās, bet fantāzijas brīžiem pietrūkst. Mans dēls ar lielu interesi izpētīja grāmatu pats un gatavs paņemt to rokās un "pastāstīt pasaku" man.