sestdiena, 2019. gada 12. janvāris

Geila Hanimena "Eleonorai Olifantai viss kārtībā"

Geila Hanimenas grāmata "Eleonorai Olifantai viss kārtībā" ir viena no tām, ko jau sen gribēju izlasīt, bet visu laiku tai priekšā rindā iespraucās aizvien jauni izdevumi. Tas viss beidzās ar to, ka nopirku šo grāmatu elektroniskā formātā ar domu "lai stāv vismaz elektroniski, tad neaizmirsīšu, ka gribēju lasīt", un nesavaldīju pirkstus - izlasīju to uzreiz pēc nopirkšanas.

Galvenā varone Eleonora Olifanta vairs nav nekāda meitene, bet arī veca šķiet vēl nav. Viņas sociālās saskarsmes prasmes varētu šķist dīvainas, bet visbiežāk gan es ļoti labi spēju viņu saprast (vai tas padara par dīvaini arī mani pašu? Hmmm...). Katru dienu mis Olifanta veic vienas un tās pašas darbības un tā jau deviņus gadus kopš sākusi strādāt birojā. Trešdienu vakaros sieviete vienmēr sarunājas ar mammu pa telefonu, bet nedēļas nogales pavada ar atkausētu picu un degvīnu.


Cilvēki bieži jautā par to, kā oram iet, kā viņš jūtas vai viņam viss kārtībā. Bieži jautātājs pat īpaši nevēlas dzirdēt paplašināto atbildi un tāpēc apmierinās ar frāzi "viss ir kārtībā". Taču, ja jautātājs patiešām interesējas no sirds un vēlas palīdzēt vai vismaz sniegt atbalstošu plecu, ne vienmēr ir viegli viņam pateikt ko vairāk par "viss ir kārtībā".

Eleonorā Olifantā ir tik daudz kā noslēpta un apturēta, ka šāda dzīve šķiet normāla, viss kārtībā, neko nevajag, ir lietas, par kurām nav vērts runāt un runāšana vispār nepalīdz. Līdz burtiski dažās dienās mis Olifantas ieradumi sagriežas kājām gaisā. Tam par iemeslu ir kāds mūzikas koncerts, jaunais kolēģis no IT nodaļas un gados vecāks kungs, kam nelaimīgi gadījies pakrist uz ielas.

Sākumā domāju, ka šī būs grāmata par cilvēku ar traucētu vai atšķirīgu pasaules uztveri, līdzīga kā Marka Hedona "Savādais atgadījums ar suni naktī" vai Greiema Simsiona "Projekts Rozija". Taču tā nebija. Eleonorai varbūt arī piemīt dažas dīvainības, bet tās visas ir pagātnē piedzīvotā sekas, lietas, ko var mainīt ar speciālistu nevis sociālo dienestu un medikamentu palīdzību. Šis ir ļoti sirsnīgs un arī skumjš stāsts par vientulību, kā tā spēj apņemt, paņemt, apēst un ievilkt cilvēku sevī. Vientulība sapin cilvēku gluži kā lipīgs zirnekļu tīkls. Tas ir arī stāsts par gadiem ilgušu vainas sajūtu, par vainas uzņemšanos, par sevis šaustīšanu un apzinātu sodīšanu. 

“Eleanorai Olifantai viss kārtībā” ir skotu rakstnieces Geilas Hanimenas pirmais romāns, kas esot sācis gūt godalgas, vēl esot manuskriptā. Tagad šis darbs tiek tulkots vairāk nekā 30 valodās un tā ekranizācijas tiesības ieguvusi producente Rīza Viterspūna. Šī tad nu būs vēl viena grāmata, par kuras ekranizāciju jāatceras un jāgaida tās iznākšana, man šķiet, ka būs tā vērts!


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana