Jaunā gada pirmais ieraksts par grāmatu, ko paguvu izlasīt vēl iepriekšējā gada pēdējās dienās, argentīniešu rakstnieka Federiko Aksata "Vienīgā izeja". Pilnīgi noteikti varu pateikt, ka šo grāmatu nedrīkst sākt lasīt, ja laika ir vien pāris lappusēm, kādas pārdesmit minūtēm. Tā ievelk ļoti dziļi iekšā šķietami veiksmīgā Teda Makeja dzīvē jau no pirmajām rindkopām un liek turēt vākus brīžiem līdz pat baltiem pirkstu galiņiem cieši. Tas ir viens varens psiholoģisks trilleris, manuprāt, tik ļoti labs, ka tam noteikti vajadzīga ekranizācija (izdevniecības aprakstā par grāmatu minēts, ka filma jau top, bet imdb informāciju neatradu). Šajā darbā ir kaut kas no maģiskā reālisma (jo tu nesaproti, vai tie tēli ir reāli vai tikai galvenā varoņa iedomas), tajā ir kaut kas no visneiedomājamākajiem murgiem, tajā ir sarežģīts emociju kaleidoskops un pat kubiks rubiks un Minotaura labirints.
Teds Makejs ir nolēmis izdarīt pašnāvību (iemeslu lasītājs uzzina jau visai drīz), bet viņš tiek pārtraukts. Saņemot dīvainu piedāvājumu, Teds nolemj, ka viņam nav daudz, ko zaudēt un piekrīt. Pirmā grāmatas daļa ir tāda interesanta prelūdija, kurā lasītājs pierod pie tā, ka Teds slepkavos un būs sliktais puisis ar labiem nodomiem (jo viņam taču nav ko zaudēt). Otrajā daļā lasītājs apjūk, Teds atkārtoti nonāk jau piedzīvotās situācijās un pamazām lasītājam tiek atklāti notikumi līdz 3.daļas 21.nodaļā šķietami ir atklājies viss, kas ar Tedu bija noticis līdz pašnāvības mēģinājumam. Tā ir aptuveni grāmatas puse un tu domā, ok, bet kas tad būs tālāk, ja tik ātri viss atklāts? Bet neļaujieties atslābināties, dārgie lasītāji, jo virpulis uzņem spēku un no 2013.gada tiekam svaidīti uz 1993. un 1994.gadu un atpakaļ. Un tā vairākas reizes lasītājam šķiet, ka visu esi sapratis, ka viss ir skaidrs (tikai lasāmu lapu vēl atlicis aizdomīgi daudz) un tad atkal bums un nekā nesaproti. Neko daudz par sižetu nedrīkst stāstīt, jo riskēju pateikt par daudz un tas galīgi nav vajadzīgs pirms šīs grāmatas lasīšanas - uzzināt par daudz.
Man ļoti patīk šāda veida filmas - psiholoģiskie trilleri, kuri beigās liek vēl kādu laiku pasēdēt un padomāt - vai tas varonis ir jocīgs, vai tas viss bijis tikai kāda fantāzija, vai tomēr reāli ar filmas varoņiem noticis. Līdzīgi arī lasītājs domā šīs grāmatas lasīšanas procesā, tomēr pēdējā nodaļā visi jautājumi tiek atbildēti un mezgli atšķetināti. Ja šādas filmas esmu skatījusies daudz, tad šādas grāmatas manās rokās nav bijušas daudz un man gribētos vēl. Uzmanīgi, jo šī grāmata var noturēt naktī bez miega nepieklājīgi ilgi, kamēr nebūs aizvērts pēdējais vāks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru