Neuzbāzīgi krāsaina un vizuāli gaumīga grāmata, kas starp ilustrācijām ietver sirsnīgus un "kopā darīšanu" skaidrojošus stāstus bērniem un viņu vecākiem. Šādi vienā teikumā es varētu raksturot Lauras Vinogradovas grāmatu bērniem "Snīpulītis no Snīpuļciema". Aizgājusi uz rakstnieces jaunākās grāmatas "izelpas. Stāsti" atklāšanas pasākumu, mājās gāju pilnām rokām. "Snīpulītis no Snīpuļciema" bērniem paredzētās literatūras jaunumos man bija paskrējis garām nemanīts un patiess paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC, ka šis darbs tomēr ir mani atradis!
Viss sākas ar to, ka Snīpuļciemā piedzimst mazais Snīpulītis un snīpuļi aug ātrāk nekā cilvēki tāpēc jau drīz lasītājs kopā ar Snīpulīti, viņa mammu un tēti dodas ikdienas mazajos piedzīvojumos. Snīpulis vēro zāli augam, lēkā pa krāsainām rudens lapām, iepazīst lietus lāses un peļķes, satiek krītošus kastaņus un cep cepumus. Ģimenē tās šķiet tik ierastas lietas un aktivitātes, ka varam to nozīmību bērna attīstībā nepamanīt un tāpēc arī lieku reizi nepielikt prātu, lai darbotos visi kopā. Snīpulīša ģimene caur stāstu parāda, KĀ būt kopā ģimenē un kā mācīt bērnam darba tikumu jau no mazotnes. Patiesībā nav nemaz svarīgi, vai lietas darāt kopā pilnā ģimenē, vai tikai bērns ar mammu vai bērns ar tēti, vai bērns ar kādu citu radinieku - galvenais ir DARĪT KOPĀ!
Mazākam bērnam garos tekstus ir grūti noklausīties līdz galam, attēls ātri izpētīts un gribas šķirt
nākamo bildi vēl pirms vecāks ir paspējis tekstu pabeigt lasīt. Lielākam bērnam pacietība arī lielāka un pagaidīt spēs. Vēl lielāks bērns jau varēs lasīt arī pats, jo arī burti ir patīkami lieli un ilustrācijas tieši tik neuzbāzīgi tuvu burtiem, lai nenovērstu uzmanību no svarīgā rindu ganīšanas uzdevuma. Toties mazākie bērni var tik jauki meklēt ilustrācijās un saukt sev pazīstamos priekšmetus, piemēram, klasisko šūpuļzirdziņu, kaķi, smilšu kūku, cepumus, grāmatu vai ģitāru. Tieši šādi, meklējot pazīstamo, pagaidām "lasām" grāmatu kopā ar dēlu. Es gan spītīgi puikas pacietības robežu ietvaros cenšos arī izlasīt iespējami daudz teksta.
nākamo bildi vēl pirms vecāks ir paspējis tekstu pabeigt lasīt. Lielākam bērnam pacietība arī lielāka un pagaidīt spēs. Vēl lielāks bērns jau varēs lasīt arī pats, jo arī burti ir patīkami lieli un ilustrācijas tieši tik neuzbāzīgi tuvu burtiem, lai nenovērstu uzmanību no svarīgā rindu ganīšanas uzdevuma. Toties mazākie bērni var tik jauki meklēt ilustrācijās un saukt sev pazīstamos priekšmetus, piemēram, klasisko šūpuļzirdziņu, kaķi, smilšu kūku, cepumus, grāmatu vai ģitāru. Tieši šādi, meklējot pazīstamo, pagaidām "lasām" grāmatu kopā ar dēlu. Es gan spītīgi puikas pacietības robežu ietvaros cenšos arī izlasīt iespējami daudz teksta.
Manuprāt, "Snīpulītis no Snīpuļciema" ir ļoti sirsnīga un neuzbāzīgi pamācoša grāmata, kurā ik vakaru varat izvēlēties lasīšanai aktuālāko stāstu. Tā īsti interesanta visticamāk būs maziem lasītājiem/klausītājiem no apmēram 3 gadu vecuma, bet es kā pieaugušais ar lielu patiku un prieku acīm izlasīju visu grāmatu uzreiz. Arī šo darbu noteikti paturēsim regulārās lasāmvielas rotācijā, gaidot augam pacietību.
P.S. Vai var būt kas vēl patiesi jaukāks? "Snīpulītis no Snīpuļciema" izdots arī Braila rakstā, kas literatūras baudīšanas prieku sniedz arī neredzīgajiem un vājredzīgajiem! Autore Laura Vinogradova ir Latvijas Neredzīgo bibliotēkas sistēmbibliotekāre.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru