Ģimenes psihoterapeites Vitas Kalniņas grāmata "Pirmās attiecības cilvēka dzīvē" pie manis atnāca, kad manam pirmajam bērnam jau bija divi gadi. Dāvanu ar prieku saņēmu, bet izlasīt tā arī tobrīd vairs nešķita būtiski. Ģimenē ienākot otrajam bērniņam, beidzot atradu laiku arī šai grāmatai. Pirms turpinu ar pārdomām par "Pirmās attiecības cilvēka dzīvē", atstāšu še sākumā domu, ko paņēmu sev no Vitas Kalniņas lekcijas par to, kāda mamma vēlos būt - nav iespējams radīt tik daudz bērnu, lai vienreiz beidzot ar vienu bērnu VISU izdarītu pareizi. Šī doma palīdz man neiekrist pārāk dziļos pašpārmetumos, kad analizēju savas attiecības ar vecāko dēlu un to, kā kopā veidojāmies un turpinām attīstīties kā ģimene.
