Romāna darbība noris ASV sešdesmitajos gados un galvenā varone Elizabete Zota ir ķīmiķe. Nav viegli būt sievietei šajā laikā un nav viegli negribēt to, ko šķietami grib visas – kārtīgu vīrieti un bērnu pulciņu. Taču jaunās sievietes dzīvē ienāk kāds, kurš vispirms mīl Elizabetes prātu un sarunas par ķīmiju. Kalvins Evanss nav likteņa lutināts, līdzīgi kā Elizabete. Mīlēt un būt kopā mācās viņi abi. Liktenis mēdz būt nežēlīgs, kā jau piedienas šādos romānos. Elizabete attopas viena, gaidot bērnu un zaudējot darbu, jo viņas darba devējs bīstas skandāla. Nauda vajadzīga un aizrautīgā ķīmiķe attopas vadot Amerikas iecienītāko kulinārijas šovu “Vakariņas sešos”. Elizabete Zota ne tikai māca gatavot vienkāršas un sātīgas maltītes, bet arī iedrošina sievietes pacelt galvu un iztaisnot plecus.
"Vai kādam ir laiks, lai iemācītu visai nācijai, kā pagatavot ēdienu, kas ir vērtīgs?" /13.lpp./
Noder palasīt Bonijas Gārmesas biogrāfiju un kādu interviju, tad dažas sižetiskās līnijas top uzreiz dziļāk saprotamas. Piemēram, viņa nodarbojas ar airēšanu un peldēšanu atklātos ūdeņos, tāpēc airēšanai ir liela nozīme arī romāna varoņu dzīvē. Gārmesa kopā ar vīru adoptējuši divas meitenes, tāpēc interesanta top sižetiskais temats par to, ka ģimenes, ko radām paši, ir kas vairāk par bioloģisko saiti. Vēl viens spēcīgs tematiskais virziens bija reliģija un neticība dievam, smīkņāšana par ticīgajiem, garīdznieka “novešana no ceļa” un ievešana domās par evolūcijas loģiskumu. Taču ticība savām spējām ir ārkārtīgi spēcīgs virzošais spēks galveno tēlu uzvedībā un izvēlēs.
Intervijās autore atzīst, ka būtībā rakstījusi savu ideālo sievietes tēlu, paraugu, kam cilvēki varētu līdzināties. Gārmesas mamma bijusi medmāsa, bet darbu viņai nācies pamest, līdz ar grūtniecību. Daļēji “Ķīmijas stundas” ir autores veltījums savai mātei.
“Gan vīrieši, gan sievietes ir cilvēciskas būtnes. Un, būdami cilvēki, mēs esam atkarīgi no audzināšanas, kļūstam par trulās izglītības sistēmas upuriem un paši izvēlamies savu izturēšanos. Īsāk sakot, sievietes noniecināšana, iztēlojot viņu par kaut ko mazāku nekā vīrietis, un vīriešu pacelšana augstāk par sievieti neizriet no bioloģijas: tā ir kulturāla parādība. Un tā sākas ar diviem vārdiem: rozā un zils. Pēc tam viss kļūst nekontrolējams.” /273.lpp./
Cik daudz naida par pārspīlētu un greizu feminisma attēlojumu atrodams Goodreads atsauksmēs! Cik sašutuma no sievietēm zinātniecēm par to, ka TĀ nemaz nav, sieviete zinātnē nav ne pazemota, ne var būt tāda antisociāla! Jā, piekritīšu, brīžiem nedaudz pārspīlēti šķiet, ka gandrīz ikkatrs galvenās varones satiktais vīrietis ir šovinistisks tēviņš, kurš pārākumā smīn par dumiķīti sievišķi, kura iedomājas, ka aizraujas ar zinātni. Gandrīz ikkatrs vīrietis iedomājas, ka ļaus viņai pamuļķoties līdz sievišķis attapsies un kritīs laulības valgos, nocopēs kādu gādīgu partiju, lai sadzemdētu bariņu bērneļu. Un tomēr par Šeldonu Kūperu (jūs taču zināt tēlu seriālos "The Big Bang Theory” un “Young Sheldon”?), kurš ir tikpat tiešs un antisociāls kā Elizabete Zota, neprot ne ironiju, ne cilvēkus, neesmu manījusi līdzīgu sašutumu. Ieteicu grāmatu savai draudzenei ķīmiķei ar doktora grādu. Ja viņa izlasīs, būs ļoti interesanti uzzināt viedokli.
Ja atmetam pārspīlējumu šī ir brīnišķīga un aizraujoša lasāmviela par stulbām sakritībām un nelaimēm sievietes cīņā par savu vienlīdzību attiecībā pret vīriešiem. Elizabetes Zotas stāsts ievelk līdzi un atgādina, cik maz pamanīts un novērtēts tiek sievietes DARBS ģimenē. Sieviete mājsaimniece sešdesmitajos gados netiek uzskatīta kā darba darītāja, bet gan dīkdiene, kura aizraujas ar hobiju aprūpēt bariņu bērnu un gādīgo vīru. Līdz ar laulību sieviete zaudē savu vārdu un personību, kļūst par kāda kundzi, par piedevu, ēnu un radījumu, kurš nespēj un nedrīkst pieņemt lēmumus bez vīrieša akcepta. Elizabete Zota iemieso cīņu pret aizspriedumiem, meliem un intrigām. Jā, tas mazliet ir kā pasakām sastopoties ar feministiskajām teorijām, tomēr galu galā tā ir aizraujoša proza. Kā jau pasakā, ļaunie nožēlo savus grēkus un beigās kļūst par labajiem, metas palīdzēt galvenajiem varoņiem. Un tie, kuri negrasās neko nožēlot, saņem pēc nopelniem.
No angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule. Protams, ka tādam bestselleram/dižpārdoklim ir arī ekrāna versija, viena sezona astoņās sērijās un viena speciālā sērija. Skatāma Apple platformā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru