Mets Heigs "Pusnakts bibliotēka"

 “Cilvēks ir kā pilsēta. Nedrīkst ļaut, lai dažas mazāk patīkamas vietas sabojā kopējo iespaidu. Vienmēr ceļā var gadīties kaut kas nepievilcīgs – nolaistas sānielas vai nomales -, bet vērtību visam piešķir labais.” /60.lpp./

Ko tu darītu, ja tev dotu iespēju mainīt kaut ko savā līdzšinējā dzīvē? Tu stāvi milzīgā bibliotēkā, kur ikkatra grāmata plauktā ir tavas dzīves scenārijs. Katrā ir kāda nelielai mainīta nianse un tu vari izvēlēties dzīvot jebkuru no šīm sarakstītajām dzīvēm. Kuru izvēlēsies tu? To, kurā neaizgāji uz to pirmo liktenīgo randiņu? To, kurā neatteicies no vaļasprieka, jo nobijies no saviem panākumiem tajā? To, kurā piekritīsi tam, ko iepriekš noraidīji? To, kurā aizgāji studēt to, ko gribēji tu nevis tavi vecāki? Kuru?

Neskaitāmu izvēļu priekšā Mets Heigs (Matt Haig) ir nolicis grāmatas “Pusnakts bibliotēka” (The Midnight Library) galveno varoni Noru. Jaunā sieviete ir nogurusi no savas dzīves, zaudējusi visas jēgpilnās personiskās attiecības un nu arī kaķi. Nora vēlas mirt, taču viņas dzīves Pusnakts bibliotēka neļauj tik viegli atkāpties un liek viņai izmēģināt savas dzīves iespējamās versijas citu pēc citas. Turklāt visas iespējamās dzīves versijas var izdzīvot pa mazam fragmentam, kā piemērot citu puzles gabaliņu, vietā, kur iepriekš bija iespiests kāds šķietami neiederīgais.

Nožēlu ikkatram no mums ir daudz. Dažas lielākas, citas mazākas vai šķietami pat neesošas, bet ir. Man ir! Tev ir! Mums visiem ir nožēlas, kas knieš aiz ādas, bet ir arī tādas, kas rāmi nolaidušās pār pagātni kā biezs pārklājs. Norai ir iespēja mainīt to, ko viņa nožēlo šajā dzīvē, no kuras vēlas aiziet. Viņa var izmēģināt to dzīves versiju, kurā kādai konkrētai nožēlai nav bijusi iespēja rasties.

Mets Heigs ir meistarīgs domu virpinātājs. Runas par kvantu fiziku, metaversiem un multiversiem jeb paralēlajiem visumiem piešķir šai grāmatai zinātniskāku noti, jo citādi tā var šķist kā teorētisks filozofijas pārspriedums. Noras pārdomās katrs lasītājs sev radīs ne vienu vien citātu, kas rezonēs ar paša dvēselisko melodiju. Kopumā “Pusnakts bibliotēka” ir apcerīgs fantāzijas lidojums par to, kā būtu, ja būtu. Vai kaut kur kosmosā ir cita pasaule ar tiem pašiem cilvēkiem, bet atšķirīgiem dzīves ceļiem? Visticamāk, ka tādā formā, kā šodien te sēžu uz dīvāna, es to neuzzināšu. Bet, kad un ja uzzināšu, tad tai man uz dīvāna šeit tas nerūpēs. Šajā grāmatā ir daudz tumsas un skumju, taču Heigs ļauj Noras dzīvē iespīdēt arī gaismai. Galvenais ir lasītājam turēties pie domas par to, ka gaisma būs un nekrist Noras tumsā līdzi.

Autors pats piedzīvojis depresiju un nebaidās to likt kā vienu no galvenajiem tēliem savos literārajos darbos. Heigs intervijās apgalvo, ka iemācījies dzīvot no jauna. Un savā jaunajā dzīvē viņš caur literatūru cenšas palīdzēt saprast arī citiem, kā sadzīvot un dzīvot ar garīgās veselības klupieniem. Lai arī kāds šo darbu sauc par grāmatu tiem, kam patīk lasīt grāmatas, tas ir maldinoši. Pusnakts bibliotēkas vietā tikpat labi var būt Pusnakts Video noma vai Pusnakts dziju veikals. Tā ir vieta, kur cilvēks ir starpstāvoklī un izvēles priekšā, kur dzīvē viņš juties pasargāts. Grāmatas šajā gadījumā ir tikai datu nesējs. Manā kontā no Heiga pagaidām vēl ir tikai "Iemesli dzīvot tālāk", bet šķiet, ka vajadzētu ielūkoties arī citos viņa darbos, vismaz latviešu valodā tulkotajos. Šķiet, ka varētu rezonēt.

“Bet varbūt tādas ir visas dzīves. Varbūt pat tajās dzīvēs, kuras šķiet piesātinātas, aktīvas un vērtīgas, beigu beigās cilvēki jūtas tāpat. Nemitīga vilšanās, vienmuļība, aizvainojumi un sāncensība, tomēr palaikam brīnuma un skaistuma zibšņi. Varbūt tieši tur slēpjas vienīgā jēga. Izjust pasauli, saplūst ar to. Varbūt viņas un brāļa vecākus nelaimīgus darīja nevis sasniegumu trūkums, bet vispirmām kārtām sasniegumu gaidas?” /148.lpp./

Kā nodzīvot vislabāko dzīvi? Neviens to nezina! Taču jādzīvo ir tā, lai nožēlas nepārvēršas par smacējošu akmeni uz kamiešiem. Ir svarīgi dzīvot šeit un tagad, būt mirklī, kas tev dots. Jo iespējami neiespējamo variāciju ir tik daudz, ka, tās visas apsverot, var sajukt prātā.

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.